4 lietas, ko tētis var darīt bērna nākotnes karjeras vārdā jau kopš bērna dzimšanas
“Kad runā par bērna nākotni, izglītību un karjeru, tēti bieži vien nospriež: ir jāizveido uzkrājuma konts, jāveido finanšu rezerves. Tas ir labi, tomēr jāsāk ar pavisam ko citu,” norāda psihologs, “Mammamuntetiem.lv” eksperts un pētnieks Edmunds Vanags. “Tā ir laika investīcija, kas bērnam jāvelta kopš viņa dzimšanas brīža. Tāpat jau no zīdaiņa vecuma ar bērnu ir jāsarunājas, jādzied dziesmiņas un jālasa priekšā – tātad jāveido ne tikai finanšu uzkrājums, bet primāri – vārdu krājums.”
Vecāku ieguldījums bērna izglītībā nesākas līdz ar pirmo klasi – pat ar bērnudārza gaitu uzsākšanu ne. Tas sākas kopš bērna dzimšanas brīža. Psihologs uzskaita četra lietas, ko tēti savam bērnam diendienā var sniegt un kas atstās pozitīvu ietekmi uz bērna valodas attīstību, lasītprasmi un emociju vadīšanu, un secīgi – uz nākotnes izglītību, karjeru un labklājību.
Prieka izrādīšana par bērna panākumiem
“Tētiem ir svarīgi pārvarēt savu iekšējo konservatīvismu – ka jēga ar bērnu darboties un spēlēties ir tikai tad, kad mazais būs paaudzies. To vajadzētu mēģināt pārvarēt jau no bērna pirmajām dzīves dienām – sarunāties ar mazuli, pat ja viņš nerunā.
Rotaļāties, pat ja viņš vēl neprot skriet un spēlēt futbolu,” teic eksperts, uzsverot, cik nozīmīgi ir tētim pēc iespējas iesaistīties visās ar bērnu saistītās aktivitātēs un izrādīt prieku par katru bērna gūto panākumu. “Ja zīdainim izdodas apvelties, ir jāizrāda prieks par to. Ja izdodas izteikt jauna vārda pirmās zilbes, apsēsties, piecelties kājās – visiem apkārt esošajiem ģimenes locekļiem vajadzētu par to priecāties, parādīt, ka jūs interesē bērns un viņa sasniegumi; ne tikai mammai, bet arī tētim,” – tā speciālists. Šai interesei un prieka izrādīšanai par savu bērnu un viņa ikdienas gaitām vajadzētu saglabāties arī bērna vēlākā vecumā – arī tad, kad bērns jau mācās skolā, studē augstskolā vai ir nodibinājis savu ģimeni.
Kopīgi pavadīts laiks
Foto: Freepik.com/ drobotdean
“Bērnam vajadzētu piedzīvot, ka vismaz dažas reizes dienā ir vēl kāds bez mammas, kas vēlas veltīt un veltī viņam laiku. Ideāli, ja tas ir tētis,” skaidro psihologs, norādot, ka runa nav par stundām, kas pavadītas kopā, kā arī nav noteikta formāta, kādā šo laiku kopā pavadīt, – tas atkarīgs no bērna vecuma, tēta iespējām un interesēm. “Tētis var apsēsties blakus, parunāties, uzklausīt bērnu. Paņemt klēpī, pakutināt, izaicināt uzmest kūleni, šūpot šūpolēs, kopīgi paskatīties kādu grāmatu,” speciālists uzskaita dažādos variantus kopīgai laika pavadīšanai, rosinot atrast sev piemērotāko veidu.
Līdzpārdzīvot notikumus kopā
“Nereti tēvi izvairās, ja bērns raud. Taču bērns ir jāņem rokās ne tikai tad, kad viņš ir priecīgs, bet arī, kad ir niķīgs, raudulīgs, nobijies,” norāda psihologs. Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērnam mācīties regulēt savas emocijas, un šajā procesā ir jāiesaistās kā mammām, tā arī tētiem. “Precoties vīri sola sievām būt kopā priekos un bēdās, un arī savam bērnam ir jāsola tas pats, un solījums jāpilda,” – tā psihologs. Speciālists tētus aicina nebaidīties arī pašiem rādīt bērnam savas emocijas, biežāk stāstīt par tām, piemēram, ka šodien tētis ir noguris, tāpēc pavadīsim laiku, darot ko mierīgu.
Ne tikai finanšu uzkrājuma, bet vārdu krājuma veidošana
Foto: Freepik.com/ freepik
“Kad runā par bērna nākotni, izglītību un karjeru, tēti bieži vien nospriež: ir jāizveido uzkrājuma konts, jāveido finanšu rezerves, lai nākotnē varētu finansēt bērna izglītību. Tas ir labi, tomēr jāsāk ar pavisam ko citu,” uzsver psihologs. “Tās ir sarunas ar bērnu jau zīdaiņa vecumā, šūpuļdziesmu dziedāšana, ucināmo pantu skaitīšana, priekšā lasīšana. Svarīgi zināt: mazulim var lasīt priekšā skaļi jebko, kas interesē pašu tēti, – kaut vai sporta ziņas, laika ziņas, grāmatas par zinātni, romānus utt. Tas tāpēc, ka ir svarīgi, lai mājās skanētu valoda, un rakstītā tekstā parasti ir bagātāks vārdu krājums, nekā mēs lietojam ikdienā, sarunvalodā.” Psihologs akcentē: naudas uzkrājums neveic investīciju bērna valodas attīstībā; naudas daudzums nespēj vairot bērna vārdu krājumu, naudas daudzums var nepalīdzēt, ja bērnam ir grūtības mācībās.
“Taču var palīdzēt tēta laika investīcija, ko viņš veltī savam bērnam jau kopš viņa dzimšanas brīža. Tie bērni, kam no mazotnes ir stāstīti stāsti, dziedātas dziesmas vai lasīts priekšā, uzsākot skolas gaitas, ir dzirdējuši miljons vārdu vairāk, nekā tie, kuru vecāki nav veikuši šādas darbības. Šos bērnus šķir miljons vārdu starpība!” teic eksperts. Viņš vēlreiz atgādina: var lasīt priekšā jebkādus tekstus un lasīt, pat ja bērns vēl nespēj sniegt atgriezenisko saiti. Ir svarīga valodas bagāta vide mājās! “Ja nepatīk lasīt, var sacerēt un minēt mīklas, skaitīt skaitāmpantus, stāstīt pašsacerētas pasakas, un nav tā, ka bērni obligāti gaida klasiskas pasakas par vilku un aitiņu vai tamlīdzīgi; bērnam vienkārši ir jādzird, ka pieaugušie ar viņu runā.”
