40 % Latvijas iedzīvotāju mostas noguruši – kāpēc tā?
Jaunākajā globālajā IKEA pētījumā par miegu secināts, ka 4 no katriem 10 Latvijas iedzīvotājiem ir miega mīļi – viņi labprāt atsakās no pasākumiem un citām vakara aktivitātēm, lai izgulētos. Tomēr aptuveni 40 % iedzīvotāju vismaz 3 vai pat 4 dienas nedēļā pamostoties jūtas noguruši. Fizioterapeits norāda, ka labas izgulēšanās noslēpums ir ne tikai pietiekami ilgs miegā pavadītais laiks, bet arī poza, kādā guļam.
“Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājus pēc attieksmes pret miegu var iedalīt trīs grupās. 40 % ir miega mīļi, kuri ar prieku gaida naktsmieru, 27 % miegs rada trauksmi, naktī viņi grozās un nevar labi gulēt, skaitot miegam atvēlētās stundas, bet 6 % ir miega skeptiķi, kuriem laba izgulēšanās nešķiet svarīga. Mēs visi savas dzīves laikā saskaramies ar miega grūtībām, bieži tās ir raksturīgas daudziem. Tomēr eksperti uzsver, ka ir iespējams būtiski uzlabot savu labbūtību, veltot uzmanību gulēšanas pozai un attiecīgi iekārtojot guļvietu,” saka IKEA Latvija vadītājs Pēteris Grīnbergs.
Gulēšanas poza ietekmē veselību
Pētījumā noskaidrots, ka 12 % Latvijas iedzīvotāju guļ uz muguras, 15 % – uz vēdera, bet 73 %, tātad vairums, – lielākoties guļ uz sāniem. Fizioterapeits uzsver, ka gulēšanas poza ir svarīga ne tikai komforta dēļ, tā arī vistiešākajā veidā ietekmē veselību. Sertificēts funkcionālais fizioterapeits Jānis Šukajevs saka, ka mūsu ķermenis naktī instinktīvi pielāgo pozīciju, lai mazinātu sāpes un neērtības sajūtu, tāpēc poza, kurā guļam, būtībā ir pielāgota fiziskām problēmām.
“Cilvēki ar muguras sāpēm parasti labprātāk atpūšas uz sāniem, mazliet pievelkot kājas, lai mazinātu saspringumu jostas daļā, bet tie, kam ir elpošanas problēmas, izvairās gulēt uz muguras, lai nebloķētu elpceļus,” skaidro J. Šukajevs.
Iecienītās gulēšanas pozas veidojas jau agrā bērnībā un saglabājas visu mūžu. Fizioterapeits uzsver – ja bērnībā kāda poza ir šķitusi ērta, tā pieaugušā vecumā, ļoti iespējams, būs visbiežākā.
Autors: Freepik.com / freepik
12 % Latvijas iedzīvotāju guļ uz muguras
Fizioterapeits norāda, ka gulēšana uz muguras nodrošina stabilu atbalstu ķermenim, jo mugurkauls atrodas neitrālā pozīcijā. Šāda pozīcija lielākoties neietekmē muguras lejas daļas sāpes, izņemot, cilvēkiem, kas pavada ikdienā daudz laiku sēdus pozīcijā. Kā arī šāda poza nav tā labākā cilvēkiem ar elpošanas traucējumiem, kuri cieš no krākšanas vai miega apnojas, jo, guļot uz muguras, var tikt bloķēti elpceļi.
“Cilvēki ar elpošanas traucējumiem parasti instinktīvi izvairās gulēt uz muguras. Dažreiz cilvēks visbiežāk guļ uz muguras, bet nākamajā rītā var izjust diskomfortu un stīvumu muguras lejas daļā. Tam var būt dažādi iemesli – ilga sēdus pozīcija, saīsināti gūžas saliecējmuskuļi, neveselīga ēdienkarte un treniņu režīms, vāja vēdera muskulatūra un vēdera pūšanās. No pieredzes varu teikt, ka no sāpēm var izvairīties, izvēloties vidēji stingru matraci, sabalansējot ēdienkarti un fiziskās aktivitātes,” saka J. Šukajevs.
15 % iedzīvotāju guļ uz vēdera
Uz vēdera Latvijas iedzīvotāji guļ salīdzinoši reti, un šī poza var radīt sāpes sprandā un krustos. Šādā pozā tiek sasprindzināti kakla muskuļi un ierobežots dabiskais muguras izliekums, tāpēc no rīta mugura var šķist stīva vai sāpēt.
“Tiem, kuri guļ uz vēdera, ir ieteicams izmantot stingrāku matraci un zemu spilvenu, vai arī ergonomisku, dažādām pozām piemērotu spilvenu, kas mazinās kakla sasprindzinājumu,” iesaka fizioterapeits.
Autors: Publicitātes foto
73 % iedzīvotāju guļ uz sāniem
Pētījums liecina, ka Latvijas iedzīvotāji pārsvarā izvēlas fizioterapeitu rekomendēto gulēšanas pozu. Tomēr arī gulēšana uz sāniem var radīt problēmas, ja nav piemērota matrača un spilvena.
Fizioterapeits iesaka izmantot tādu matraci, kas izlīdzina ķermeņa svaru, īpaši atbalstot gurnu un plecu daļu, lai naktsmiers būtu komfortablāks: “Ir svarīgi, lai matracis palīdz aizpildīt spraugu, kas veidojas starp gurniem un krūšu daļu, lai nodrošinātu mugurkaulam dabisku izliekumu. To var panākt ar piemērotu matraci vai zemāku spilvenu. Savukārt kakla atbalstam ir ieteicams vidēji augsts spilvens. Guļot uz sāniem, ieteicams arī likt spilvenu starp ceļiem. Tas samazina spiedienu uz gurniem un krustiem.”
Aktīvs dzīvesveids uzlabo miegu
Fizioterapeits atgādina, ka miega kvalitāti ļoti ietekmē fiziskās aktivitātes. Piemēram, bērniem reti ir miega traucējumi, jo viņi ir dabiski aktīvi – tas nodrošina labu asinsriti un mazina stīvumu.
“Bērnu aktīvais dzīvesveids dabiski nodrošina labāku miegu, līdz ar to bērni necieš no stīvas muguras un jostas daļas sāpēm. Pieaugušā vecumā mūsu ikdienas paradumi bieži kļūst mazkustīgāki, kas var ietekmēt miega kvalitāti. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz to uzlabot un mazināt miega traucējumus,” skaidro fizioterapeits.
