5 idejas, kā radošā veidā uzkrāt naudu

Runājot par krāšanu, mēs nereti iedomājamies, ka nāksies sevi ierobežot un no kaut kā atteikties. Tomēr personīgajām finansēm nav obligāti jābūt saistītām ar jostas savilkšanu vai stingru budžetu. Krāšana var būt jautrs un dažreiz arī nemanāms process, kas iekļaujas ikdienas dzīvē. Kā to panākt, skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska.

1. Vārdu krāšanas spēle

Katru nedēļu izvēlies vārdu un uzkrāj naudu atbilstoši tā burtu piešķirtajai vērtībai. Piemēram, izvēlies vārdu ‘NAUDA’.

Piešķir katram burtam vērtību: A = 1 eiro, B = 2 eiro, C = 3 eiro utt. Attiecīgi vārdam ‘NAUDA’ = N(21) + A(1) + U(29) + D(6) + A(1) = 58 eiro. 

Var sākt ar savu ģimenes locekļu personvārdiem, bet svarīgi atcerēties – ne vienmēr garāks vārds nozīmes arī lielāku uzkrājumu. 

2. Mēneša dienu uzkrājums

Katru mēnesi uzkrāj tik eiro, cik mēnesī ir dienu.  Piemēram, janvāris – 31 eiro, februāris – 28 eiro (vai 29 eiro, ja ir garais gads), marts – 31 eiro utt. 

Ja izpildīsi izaicinājumu visa gada garumā, sakrāsi 365 eiro (vai 366 eiro garajā gadā).
 
Ja vēlies papildu izaicinājumu, var mēneša dienu skaitu sareizināt ar mēneša kārtas numuru, piemēram, februāris (28 x 2) = 56 eiro.

3. Pakāpeniskā nedēļas krāšana

Ar šo metodi katru dienu soli pa solim augšup pa krāšanas kāpnēm var līdz gada beigām uzkrāt pat līdz 1456 eiro, mēnesī ap 112 eiro, bet nedēļā ap 28 eiro.

Katru dienu uzkrāj nedēļas dienai atbilstošu summu, proti, pirmdien – 1 eiro, otrdien – 2 eiro, bet svētdien – 7 eiro. Ja uz nedēļas nogali tēriņi parasti ir lielāki, var veikt arī variācijas, piemēram, pirmdien sākt ar 7 eiro un samazināt līdz 1 eiro svētdien. 

4. Viena diena nedēļā – bez tēriņiem

Šīs metodes galvenais izaicinājums ir 24 stundas naudu netērēt vispār, proti, izvēlēties vienu dienu nedēļā, kuru noteiksi par “naudas brīvdienu” un atturēsieties no jebkādiem tēriņiem un braukšanas ar auto šajā dienā. Tā vietā vari doties pastaigā, izbaudīt saulrietu, rīkot galda spēļu vakaru vai vienkārši nodoties sirsnīgām sarunām. Naudu, ko šajā dienā ietaupīsi, pārskaiti uz savu krājkontu.

5. Krājkonts, nevis spontāns pirkums

Kad jūti vēlmi veikt impulsīvu pirkumu vai nodoties izpārdošanu kārdinājumam, tā vietā, lai iegādātos vēl vienu apģērba vai apavu vienību, labāk pārskaiti šo summu savā krājkontā. Tas palīdzēs ne tikai vairot uzkrājumu, bet arī gūt pārliecību, ka bez šādiem spontāniem pirkumiem vari viegli iztikt. Turklāt šādi palielināsies finansiālās drošības sajūta.

Šīs un līdzīgas krāšanas spēles ir aizraujošas, taču tajā pašā laikā tās prasa papildu uzmanību un iesaistīšanos. 

250 eiro gadā

Mūsdienu tehnoloģijas un banku lietotnēs iebūvētie digitālie krājkonti ļauj uzkrāt arī tērējot. Katru reizi, kad maksā ar karti, naudas summa tiek noapaļota un starpība automātiski tiek pārskaitīta uz krājkontu.

Piemēram, ja par kafiju ar karti maksā 2,35 eiro un esi aktivizējis šādu pakalpojumu savā bankas mobilajā lietotnē, 0,65 eiro nonāk tieši tavā krājkontā. Šķiet, ka tas ir sīkums, bet gada laikā tas var pārvērsties par 250 eiro uzkrājumu. Un tas notiek bez jebkādas papildu iesaistīšanās vai piepūles.

Apziņa, ka varam ietaupīt bez lielas piepūles, krasi nesavelkot jostas, mudina pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus un palīdz veidot noderīgus uzkrāšanas paradumus. Tas ir ne tikai finansiālais ieguvums, bet arī iekšējais miers, apzinoties, ka jums vienmēr ir finanšu “drošības spilvens” neparedzētiem gadījumiem. Un krāšanai nav jābūt sarežģītai – tā var būt vienkārša, jautra kā spēle un, pats galvenais, noderīga.