5 mīti par sauļošanos: kā pasargāt ādu no vēža?

Vasaras sezona Latvijā ir īsa un ar mainīgiem laikapstākļiem, tomēr arī mūsu platuma grādos saules starojuma radītie bojājumi ādai var būt paliekoši un veselībai bīstami. Apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar “Veselības centra 4”, dermatoveneroloģi Dr.Jūliju Deksni ir apkopojusi piecus populārus mītus par sauļošanos un ādas veselību.

1. mīts: Iedegums padara ādu veselīgu 

Daudzi uzskata, ka sākotnējais ādas apsārtums, kas iegūts, atrodoties saulē, ir nekaitīgs un pārtaps skaistā iedegumā. Turpretī Dr. Deksne uzsver: “Apdegums nav ceļš uz drošu iedegumu – tas ir signāls par bojātu ādu, kas ilgtermiņā var izraisīt mutācijas un palielināt ādas vēža risku. Realitātē pat neliels ādas apsārtums ir pirmās pakāpes apdegums – tas jau ir ādas bojājums. Īpaši bīstami ir epizodiskie stiprie apdegumi bērnībā un jaunībā, kas palielina risku saslimt ar ādas vēzi vēlāk dzīvē. Turklāt saules radītā ietekme uzkrājas visa mūža garumā – tas nozīmē, ka kaitējums ādas šūnām rodas arī tad, ja apdegums ir tikai neliels un atkārtojas daudzus gadus pēc kārtas.”

Savukārt, droši sauļojoties, iegūts iedegums pats par sevi ir ādas aizsargreakcija: UV starojums izraisa pigmenta – melanīna – veidošanos ādā. Šādā veidā āda cenšas sevi aizsargāt no UV starojuma kaitīgās ietekmes, melanīnam absorbējot UV radiāciju.

“Daudzi domā, ka dermatologi ir pilnīgi pret sauļošanos, bet tā nav. Atrasties zem saules stariem drīkst, tomēr tas ir jādara droši un ar prātu, pievēršot uzmanību saules aizsargkrēmam un citiem līdzekļiem, kas pasargās no saules rādītajiem ādas bojājumiem,” norāda ārste.

Autors: Pexels.com

2. mīts: Jo augstāks SPF, jo retāk jāatjauno aizsargkrēms

Arī par SPF jeb saules aizsardzības faktoru ir dzirdēti pārpratumi. Sabiedrībā bieži tiek uzskatīts, ka augsts SPF nodrošina aizsardzību visas dienas garumā. “Teorētiski SPF 50 varētu pasargāt ādu apmēram astoņas stundas,” skaidro Dr. Deksne. “Tomēr praksē sviedri, peldēšanās, berze ar dvieli vai apģērbu būtiski samazina aizsardzību, tāpēc neatkarīgi no SPF skaitļa saules aizsargkrēmu ir jāatjauno ik pēc divām stundām.”

Viņa norāda, ka pat gadījumos, ja lietots ūdensizturīgs SPF krēms, tas nenozīmē, ka aizsardzība saglabājas visu laiku – pēc peldes vai citām sportiskām aktivitātēm krēms jāuzklāj atkārtoti. Svarīgs ir arī uzklājamais daudzums – pietiekamai aizsardzībai ir jāievēro ražotāja ieteiktais krēma apjoms, kas parasti nozīmē vairākas tējkarotes produkta uz ķermeņa.

3. mīts: Sauļošanās ir nepieciešama D vitamīna uzņemšanai

Pastāv uzskats, ka regulāra sauļošanās ir nepieciešama, lai uzņemtu pietiekamu D vitamīna daudzumu. Dr. Deksne uzsver: “10-15 minūtes 2-3 reizes nedēļā, atsedzot saulē rokas, kājas un seju, ir pietiekami, lai aktivizētu D vitamīna sintēzi ādā. Tomēr mūsu platuma grādos vasaras ir pārāk īsas, lai nodrošinātu vitamīna rezerves visam gadam, turklāt bojātā, apdegušā vai stipri iedegušā ādā D vitamīna sintēze vairs nenotiek. Drošākais un efektīvākais veids, kā Latvijas iedzīvotājiem uzņemt D vitamīnu, ir uztura bagātinātāji, piemēram, D vitamīna pilieni, kapsulas vai aerosoli.”

4. mīts: Solāriji ir drošāks veids, kā iegūt iedegumu

Eksperte brīdina – par spīti uzskatam, ka solāriju iedegums ir kontrolēts un drošs, tas ir tiešs kancerogēns. “Solāriju starojums neveicina D vitamīna sintēzi ādā un būtiski palielina ādas vēža risku. Jo jaunākā vecumā tiek sākta solāriju apmeklēšana, jo lielāks risks vēlāk attīstīties ādas audzējiem. Ja mēs veicam visus pasākumus, lai sauļošanās saulē būtu droša, tad iegūstam gan D vitamīnu, gan iedegumu, kamēr, izmantojot solāriju, mēs pakļaujam sevi tiešam vēža riskam. Turklāt solāriju UV starojuma spektrs būtiski atšķiras no dabiskās saules un nodara vēl lielāku kaitējumu ādas šūnām, uzkrājot mutācijas.”

Autors: Pexels.com

5. mīts: SPF filtri summējas

Dermatologi arvien dzird no pacientiem, ka, lietojot vairākus produktus ar SPF, to iedarbība summējas. “SPF vērtības nesummējas,” skaidro Dr. Deksne, turpinot: “Ja dienas krēmam ir SPF 30 un pūderim ir SPF 20, kopējais aizsardzības līmenis joprojām būs ap SPF 30.”

Vienlaikus ir ļoti svarīgi izvēlēties produktus, kas nodrošina aizsardzību gan pret UVB stariem, kas izraisa ādas apdegumus un mutācijas ādas šūnās, gan pret UVA stariem, kas iekļūst dziļākos ādas slāņos un izraisa oksidatīvo stresu audiem un ādas priekšlaicīgu novecošanos. Turklāt par UV aizsardzību noteikti vajadzētu atcerēties arī mākoņainas dienās, jo saules starojums nonāk uz ādas arī tad, ja laiks ir apmācies.

Profilakse, laicīga diagnostika un apdrošināšana

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2023. gadā Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā 1600 jaunu ādas vēža gadījumu, bet no šīs slimības nomira 113 cilvēki. Ādas ļaundabīgie audzēji, ieskaitot ādas melanomu, ir visbiežāk sastopamie ļaundabīgie audzēji abu dzimumu grupā Latvijā.

“Saules aizsargkrēms, viegls apģērbs, kas nosedz ķermeni, saulessargs un cepure – tie ir vienkārši veidi, kā ikdienā parūpēties, lai UV starojums nenodarītu kaitējumu ādai, un pasargāt sevi no ādas vēža riska. Savukārt, domājot par finansiālo aizsardzību ādas vēža gadījumā, ir jāuzsver vēža apdrošināšanas iespējas. Ja cilvēkam, kuram ir vēža apdrošināšana, diagnosticē ļaundabīgu audzēju, viņam tiek izmaksāta atlīdzība, kuru var brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem, tostarp labākai, efektīvākai ārstēšanai. Līdz šim izmaksātās kompensācijas šajā apdrošināšanas veidā svārstās no 6000 līdz 20 000 eiro, kas kalpo kā būtisks finansiāls atbalsts saslimšanas gadījumā,” norāda ERGO Dzīvības apdrošināšanas risku parakstīšanas nodaļas vadītāja Laura Adamoviča, vienlaikus uzsverot laicīgas diagnostikas nozīmi. 

“Agrīna diagnostika ir ļoti būtiska veiksmīgai ārstēšanai, tādēļ, pamanot izmaiņas dzimumzīmēs vai jaunus ādas veidojumus, noteikti nevajadzētu atlikt vizīti pie ārsta,” aicina eksperte.