5 radoši karjeras virzieni, kuros noderēs fizikas zināšanas
Ierasts domāt, ka, izvēloties karjeru, nākas izšķirties starp radošajām un eksaktajām jomām vai starp zinātni un mākslu. Tomēr jau kopš Leonardo da Vinči laikiem gan mākslinieki, gan citi radošo profesiju pārstāvji ir gan aizrāvušies ar zinātni, gan izmantojuši zinātnes, tai skaitā fizikas, sasniegumus savos darbos.
Programmas “Latvijas izglītības akselerators” aptauja liecina, ka gandrīz piektdaļa skolas vecuma jauniešu savu karjeru gribētu saistīt ar mākslu vai citām radošām profesijām, taču arī šajās jomās bieži ir nepieciešamas fizikas zināšanas. AS “Latvenergo” rīkotā FIZMIX erudīcijas konkursa komanda ir apkopojusi piecus karjeras virzienus, kuri ir radoši un mākslinieciski, bet vienlaikus prasa arī labi pārzināt eksaktās zinātnes.
1. Arhitekti
Pēterbaznīcas tornis nevar tikai tiekties, cik vien iespējams, augstu debesīs, un Vanšu tilts nevar tikai karāties virs Daugavas ūdens gaisīgās stīgās. Arhitekta uzdevums ir veidot estētiskas un pievilcīgas celtnes, taču, tā kā ēkas un citas būves ir paredzētas lietošanai, tām jābūt ne tikai skaistām, bet jāspēj arī pildīt savas funkcijas – nodrošināt mājokli, darba vietu, pulcēšanās, pārvietošanās iespējas un citas vajadzības. Lai sabalansētu radošo ideju ar praktiskajām funkcijām, arhitekti liek lietā fizikas un matemātikas zināšanas, lai acij tīkams ēku dizains būtu ne tikai skaists, bet arī strukturāli noturīgs un drošs izmantošanai.
2. Mākslinieki
Ota un audekls jau sen vairs nav vienīgie līdzekļi, ar kuriem mākslinieki materializē savas ieceres. Daudzi no viņiem šodien aktīvi izmanto dažādas mūsdienu tehnoloģijas – video, hologrammas, lāzerus, mākslīgo intelektu un bieži teju veic zinātniskus eksperimentus. Plaši licis lietā fizikas zināšanas, piemēram, nīderlandiešu mākslinieks Teo Jansens, kurš no plastmasas caurulītēm un auduma meistaro milzīgus tēlus, kas, vējam pūšot, spēj patstāvīgi pārvietoties. Savukārt tepat Latvijā ar fizikas zināšanām savos mākslas darbos izcēlušies mākslinieki Gints Gabrāns un Voldemārs Johansons.
Autors: Pexels.com
3. Gaismu, skaņu inženieri, scenogrāfi
Iztēlojieties varenos šovus, kurus savos koncertos piedāvā Beyonce vai Teilore Svifta. Lai šie pasākumi būtu baudāmi visā savā krāšņumā, iesaistītas veselas komandas cilvēku ar izcilām tehniskajām zināšanām dažādās jomās, tai skaitā fizikā. Likumus, kuriem pakļaujas skaņa un gaisma, izskaidro fizika, bez tiem neiztikt skaņu inženieriem, kuriem labi jāpārzina akustika, lai nodrošinātu maksimāli labākos skaņas efektus gan “dzīvajos” priekšnesumos, gan ierakstos. Arī grandiozās skatuves konstrukcijas, gaismas un visdažādākie citi šova elementi pakļaujas fizikas likumiem – jo veiksmīgāk izdodas tos izmantot, jo pārsteidzošāks šovs.
4. Animatori, 3D modelētāji, video spēļu programmētāji
Ja iedomājamies Ginta Zilbaloža “oskaroto” animācijas filmu “Straume” un tajā attēlotos elpu aizraujošos plūdu skatus – straumes izrautos klints bluķus, grūstošās aizas un mazo laiviņu, kas karājas koka zarā, slīdot bezdibenī, iespējams, esam pārāk aizgrābti, lai domātu par fizikas likumiem. Tomēr, jo precīzāk animētajā vidē viss norisinās atbilstoši tam, kā tas norisinātos dabā, jo ticamāks, elpu aizraujošāks un emocionāli piesātinātāks mums šķitīs notiekošais. Tieši tāpat arī datorspēlēs – jo tuvāka realitātei un ticamāka būs spēles vide, jo labāks būs efekts. Lai radītu šādu, realitātei maksimāli tuvu vidi, nepieciešamas fizikas zināšanas.
5. Restauratori
Restauratora izglītību var iegūt Latvijas Mākslas akadēmijā, un tā pārsvarā saistās ar mākslu tradicionālā izpratnē. Tomēr restauratoriem nepieciešamas spēcīgas zināšanas ķīmijā, matemātikā un arī fizikā, jo tā sauktais “laika zobs” nav nekas cits kā vien dabas likumu iedarbība uz cilvēka veidotu objektu. Restauratoram jāprot atjaunot celtnes un priekšmetus, kas cietuši ugunī, ūdenī vai citādi tikuši bojāti. Savukārt, kad tie ir atjaunoti, restauratoram jāzina, kā uzglabāt konkrēto lietu, lai tai nekaitētu saules gaisma vai mitrums.
Lai veicinātu jauniešu interesi par fiziku, AS “Latvenergo” jau 30 gadus organizē FIZMIX erudīcijas konkursu 8. un 9. klašu skolēniem. Konkursa pusfināls un fināls tradicionāli noslēdzas Elektrum Fizikas festivālā, kurš norisināsies 12. aprīlī ATTA Centrā, Rīgā. Pasākumā aizraujoši iepazīt fiziku aicināts ikviens interesents.
