Apēst, saost, pataustīt… jeb maņu nozīme bērna emociju regulēšanā

Ikviens bērna vecāks palaikam nonāk situācijā: ģimenei ieplānots mierīgi iet gulēt, bet mazie pārsteidz ar lielu enerģijas pieplūdumu. Bērni skrien pa māju, aktīvi spēlējas un niķojas. Mēdz būt arī citādāk – aktivitātēm paredzētajā laikā kļūst miegaini. Vai bērna emocijas var noregulēt? Par to stāsta Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) sociālā rehabilitācijas pakalpojuma “Ceļš pie sevis” ergoterapeite Madara Miķelsone. Ieteikumi sensoro procesu aktivizēšanai ir izveidoti sadarbībā ar starptautisku organizāciju “Trauma Free World”.

Sensoro jeb maņu procesu aktivizēšana

Garša, oža, dzirde, tauste – tās ir mums visiem zināmas maņas. Ja vecāki atpazīst bērna emocijas, viņi var izmantot maņas šo emociju regulēšanā. Te gan jāuzsver, ka tas nestrādā kā burvju paņēmiens – nepieciešams ievērot bērna ikdienas režīmu un izvēlēties piemērotos brīžus, kad aktivizēt vai nomierināt kādu no maņām. Piemēram, nebūtu ieteicams īsi pirms miega bērnu kutināt vai skriet ķerenes. Svarīgi ir veidot arī tā saucamo drošo piesaisti: vecākiem ir jāzina, kā viņu bērns jūtas, un tikai tad var domāt par emociju regulēšanu. Tieši tādēļ kvalitatīvi pavadīts laiks ar mammu un tēti ir ļoti svarīgs. Kopā būšana nenozīmē sēdēšanu vienā istabā, bet gan kopīgas aktivitātes un sarunas. Pieaugušajiem savā aizņemtībā ir jāatrod laiks, lai uzklausītu savu bērnu un iedziļinātos viņa emocijās. Ne visi bērni spēj identificēt un aprakstīt savas sajūtas, bet vecāki var to palīdzēt izdarīt caur spēlēm un aktivitātēm, ko veic kopā.

Garša – ātrākais veids emociju regulācijai

Cilvēks ir ļoti sarežģīts bioķīmisks “veidojums” – mūsu emocijas ietekmē tik daudzi faktori. Viens no tiem ir ēdiens. Garša bērnu psiholoģijas ekspertu ieskatā ir viens ātrākajiem veidiem, kā regulēt emocijas. Sniegšu ieskatu dažos piemēros. Situācijās, kad bērnam nepieciešams nomierināt sakāpinātās emocijas, to varēs izdarīt ar vienkārši sakošļājamiem ēdieniem, piemēram, zupām. Turklāt, tām ir jābūt komforta temperatūrā – ne pa karstu, ne par aukstu. Savukārt graužami produkti kā svaigi burkāni vai āboli var būt palīgs bērna enerģijas aktivizēšanai. Līdzīgu funkciju pildīs arī auksti ēdieni, piemēram, saldējums. 

Oža – spēcīgākā reakcija

Zinātnieki uzskata, ka oža ir visprimitīvākā, bet vienlaikus arī spēcīgākā reakcija, kas nezūd, kamēr stimuls ir klātesošs. Dažādas smaržas var palīdzēt nomierināt vai aktivizēt emocijas. Bērnu nomierinās saldās smaržas, piemēram, vaniļa, kā arī neitrāli aromāti. Tieši tāpēc bērnu mazgāšanās līdzekļus labāk izvēlēties bez smaržas vai ar vieglu, dabisku aromātu. Savukārt asas, izteiktas smaržas piemēram, piparmētra vai muskuss, emocijas aktivizēs. Jāpiebilst, ka sintētiskajām smaržām var būt pievienota papildu molekula, kas ir veidota tā, lai pieķertos deguna matiņiem un darbotos ilgstošāk. Tādām smaržām ir lielāka iespēja izraisīt jutību uz reakciju. 

Redze – krāsām ir ietekme

Redze dod mums unikālu iespēju ieraudzīt pieejamo krāsu spektru. Un krāsas, ko redzam, bērnam ir tik aizraujoši pārnest uz papīra vai audekla! Zīmēšana var attīstīt ne tikai radošumu, bet ir ļoti noderīgs rīks emociju regulēšanā. Lai gan bērnu mākslinieciskās izpausmes vecākiem ir grūti ielikt rāmjos, varam piedāvāt mazajam zīmēt ar noteiktām krāsām vai toņiem. Kad ir nepieciešams miers un sakāpināto emociju “apdzēšana”, palīdziet veidot zīmējumu pasteļtoņos vai izmantojot zaļo vai zilo krāsu. Spilgtas krāsas kā dzeltenā un sarkanā emocijas aktivizēs. Tāpat zinātnieki izpētījuši, ka taisnu līniju zīmēšanai ir nomierinošs efekts, savukārt liektu – enerģiju aktivizējošs. Pievērsiet uzmanību arī apkārtējai videi – vai gaismas nav pārāk spožas, mirguļojošas un spilgtas. Tāda vide bērnu aktivizēs un būs grūti rast mieru.

Dzirde – izvēlies pareizo mūziku

Dzirde ir īpašs sensorais pasaules uztveršanas veids. Zīmīgi, ka dzirdi piedzīvojam ne vien tad, kamēr ilgst tās stimuls, piemēram, skan dziesma, bet arī pēc tam, kad mūzika skan tikai prātā. Atkarībā no tā, kur vēlamies ievirzīt emocijas, ir jāizvēlas arī mūzikas veids. Dinamiska un ātra mūzika, piemēram, repa žanrs, derēs reizēs, kad vajag aktivizēties, savukārt maigas un harmoniskas melodijas palīdzēs nomierināties. 

Tauste – izmanto to masāžā

Tauste ietekmē emocijas līdz pat divām stundām. Āda ir lielākais orgāns, to var un vajag izmantot. Ja bērnam patīk masāža, varam pielietot īpašus kustību paņēmienus. Maigas un lieganas, bet pārliecinošas (ne kutinošas) masāžas kustības palīdzēs nomierināties. Ar glāstiem masējiet bērna muguru no lejas uz augšu. Nekad nepieskarieties dzimumorgāniem, kā arī sejai un vēderam! Toties aktīvas kustības, piemēram, kutināšana, vai ātri, asi pieskārieni ar pirkstu galiem, mazo aktivizēs. 

Iepazīsti propriocepciju

Propriocepcija ir cilvēka sestā maņa. Tā ir ķermeņa spēja apzināties savu novietojumu un kustību telpā, kā arī koordinēt to. Pateicoties tai mēs spējam pārvietoties tumsā, satvert dažādus priekšmetus (jēlu olu, metāla stieni) bez piedomāšanas. Bērniem, kuri ir pārāk uzvilkušies, nomierināties palīdzēs ciešs apskāviens, vingrinājumi, kur nepieciešama muskuļu piepūle vai priekšmetu stumšana. Apsegšana ar mūsdienās ļoti populāro smaguma segu arī var palīdzēt rimties. Vēl viens interesants paņēmiens ir bērna šūpošana segā ar maigām, ritmiskām kustībām. Ko darīt, lai aktivizētos? Jālec un jāmēģina skriet dažādos virzienos.

Izaicini vestibulāro sistēmu

Vestibulārā sistēma rada līdzsvara sajūtu un telpisko orientāciju. Ar tās palīdzību mēs koordinējam savas kustības un uzturam muskuļu tonusu. Sensorās maņas aktivizēs lēkāšana pa batutu tikai uz augšu un leju vai braukšana ar riteni pa nelīdzenu segumu. Nomierināties palīdzēs lēna un lineāra šūpošanās, kā arī galvas un kakla daļas vingrinājumi. Bērns var šūpoties gan pats – šūpolēs, gan vecāks var šūpot viņu rokās. Abi paņēmieni strādā.

Katrs bērns ir unikāls, un, kas der vienam, nederēs citam. Ir situācijas, kad labākais vecāku lēmums ir meklēt speciālista palīdzību.