Aptauja: 68 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļa iegāde ir ekonomiski izdevīgāka par tā īrēšanu

Būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA "YIT LATVIJA" veiktajā aptaujā* secināts, ka lielākā daļa jeb 68 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļa iegāde ir ekonomiski izdevīgāka par mājokļa īrēšanu. Bet 36 % no minētajiem respondentiem vienlaikus atzīst, ka, lai arī savs īpašums ģimenes budžetam ir labāks par īres dzīvesvietu, ne visi to var atļauties. 

Pētījumā arī noskaidrots, ka vēl 28 % aptaujāto tieši šobrīd nav domājuši par mājokļa iegādi. Savukārt tikai 4 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājokļa iegāde ir neizdevīgāka par tā īrēšanu. Pārliecinoši biežāk mājokļa iegādi kā ekonomiski izdevīgu lēmumu min iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, tā uzskatot 81 % respondentu. 

"Līdzīgas tendences novērotas Latvijai tuvākās Ziemeļvalsts – Somijas - , iedzīvotāju vidū: “Šogad veiktajā pētījumā Somijā ir noskaidrots, ka līdz pat 42 % respondentu mājokļa īpašumtiesības uzskata par ekonomiski izdevīgāku izvēli, salīdzinot ar dzīvesvietas īrēšanu. Savukārt 29 % dod priekšroku īrei finanšu apsvērumu dēļ, situācijai esot līdzīgai kā Latvijā, kur vairāk kā trešdaļa uzskata, ka ne visi var atļauties iegādāties mājokli. Tāpat kā Latvijā, arī Somijā lielākas atšķirības novērojamas iedzīvotāju vidū dažādos vecuma posmos, piemēram, daudzi jaunāka gadagājuma iedzīvotāji rūpīgi apsver, vai viņiem izdevīgāka būtu mājokļa iegāde vai īre. Somijā aptuveni trešdaļa jaunāko respondentu, kuri šobrīd dzīvo īrētā mājoklī, labprāt iegādātos savu mājokli,” norāda SIA "YIT LATVIJA" valdes loceklis Andris Božē.

Autors: Pexels.com

Viņš uzsver, ka, ja vēl pirms gada, laikā, kad Euribor likmes bija visaugstākajā līmenī, dzīvokļa īre neapšaubāmi bija finansiāli izdevīgāks risinājums, tad šobrīd situācija ir krasi mainījusies — dzīvokļa iegāde un ar to saistītie mēneša hipotekārā kredīta maksājumi ir būtiski zemāki par ikmēneša īres izmaksām. 

Eksperts arī novērojis, ka lielākā daļa iedzīvotāju, kuri iegādājas mājokli jaunajos projektos, ir jaunās ģimenes un topošie profesionāļi, kuriem svarīgi, lai būtu zaļa un droša apkārtējā vide, labs sabiedriskais transporta savienojums un augsta ēkas energoefektivitāte.  

“Domāju, ka, turpinot kristies Euribor likmei, uzlabosies jauno projektu pieejamība, mazināsies arī bažas par kopējo ekonomisko situāciju, un pie mums varētu attīstīties līdzīga tendence kā Ziemeļvalstīs. Proti, kamēr daļa iedzīvotāju vēl apsver lēmumu par mājokļa iegādi vai īri, Somijā arvien biežāk jaunā projekta mājoklis tiek novērtēts augstāk – to sniegtās dzīves kvalitātes, energoefektivitātes un uzturēšanas izmaksu pārvaldības dēļ,” papildina A. Božē.

Viņš norāda, ka kvalitatīvi un energoefektīvi mājokļi, rūpīgi plānotas apkaimes un pārdomāti mājokļu risinājumi būtiski veicina kopienas sajūtas veidošanos jauno projektu dzīvojamajos rajonos, tāpēc šādas lokācijas ir īpaši saistošas jaunajiem speciālistiem un ģimenēm.

Tāpat dzīve pilsētās sniedz daudz priekšrocību jaunajām ģimenēm – gan izvēloties piemērotu un viegli sasniedzamu bērnudārzu, gan vēlāk uzsākot skolas gaitas, gan arī apmeklējot dažādus interešu pulciņus un sporta nodarbības. Šo tendenci apliecina gan Latvijas, gan Somijas pieredze, tai piešķirot zīmīgu nosaukumu – “15 minūšu pilsēta”.

*YIT LATVIJA aptauja tika īstenota 2025. gada februārī sadarbībā ar pētījumu kompāniju "Norstat Latvija". Kopumā aptaujā piedalījās vairāk nekā 1000 Latvijā dzīvojošie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.