Aptauja: 77% darba ņēmēju attīsta savas prasmes, bet tikai daļa jūtas atbalstīti no darba devēja puses

Latvijā lielākā daļa darba ņēmēju (77%) atzīst, ka velta laiku savai profesionālajai izaugsmei, liecina “If Apdrošināšana” un “Norstat” veiktā aptauja. Arī darba devēji nereti piedāvā mācību vai attīstības iespējas, tomēr gandrīz trešdaļa darbinieku (28%) norāda, ka īpašu atbalstu savā darbavietā nesaņem.

Gan dažādi starptautiski pētījumi, gan pašu prakse norāda, ka profesionālā izaugsme ir visu iesaistīto pušu sadarbības rezultāts. “Viena no veiksmīgākajām pieejām ir dalītā atbildība starp darbinieku, tiešo vadītāju un organizāciju,” uzsver "If Apdrošināšana" mācību pieredzes dizaineris un komandas vadītājs Daniels Kazaks.

Darbinieks uzņemas iniciatīvu, nosaka mērķus un meklē iespējas izaugsmei. Vadītājs palīdz definēt attīstības virzienus, sniedz atgriezenisko saiti un nodrošina praktisku atbalstu. Savukārt organizācija veido struktūru, piedāvā rīkus un kultūru, kurā mācīšanās ir dabiska ikdienas sastāvdaļa.

Aptaujas dati liecina, ka darbinieku izaugsme visbiežāk notiek individuāli – 36% aptaujāto seko līdzi nozares aktualitātēm gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, 31% apgūst zināšanas tiešsaistē, apmeklējot kursus, vebinārus un klausoties podkāstus, bet 26% paplašina savas profesionālās prasmes ārpus darba – caur hobijiem vai citiem blakus projektiem. Tikai 5% iesaistās profesionālās tīklošanās pasākumos, lai gan tieši šie formāti bieži vien paver ceļu uz jaunām sadarbībām, iedvesmu vai karjeras pavērsieniem.

Autors: Publicitātes foto

Atbalsts darbinieku izaugsmei – būtisks, bet ne vienmēr pieejams

Lai gan 32% respondentu atzīmē, ka darba devējs nodrošina apmaksātas mācību iespējas, un 18% var izmantot digitālo mācību vidi, kur pieejami dažādi tiešsaistes kursi, personalizētākas pieejas ir retāk sastopamas. Regulāru un kvalitatīvu atgriezenisko saiti, mentoringu vai koučingu saņem tikai 6% darbinieku. Savukārt teju katram desmitajam ir iespēja pašiem lemt par sava attīstības budžeta un laika izmantošanu. 

Vienlaikus gandrīz trešdaļa (28%) uzskata, ka viņu darba devējs attiecībā uz izaugsmi “neko īpašu nepiedāvā”. Taču arī šādos gadījumos darbiniekam ir iespēja rīkoties pašam – piedāvāt ideju, uzņemties vadību vai rosināt sarunu ar kolēģiem. Iespējams, darba devējs novērtēs šo iniciatīvu.

Izaugsmes iespējas vecina darbinieku lojalitāti

Ja 2019. gadā  94%  darba ņēmēju norādīja, ka iespēja mācīties ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc viņi paliek organizācijā, tad šobrīd šo saikni skaidri apzinās arī darba devēji. Saskaņā ar LinkedIn Workplace Learning Report 2025, 88% organizāciju mācību iespējas min kā svarīgāko darbinieku noturēšanas stratēģiju, un 91% mācību un attīstības profesionāļu uzskata, ka nepārtraukta mācīšanās šobrīd ir būtiskāka nekā jebkad agrāk. Īpaši tāpēc, ka uzņēmumiem arvien biežāk jāpielāgo darbinieku prasmes mainīgām biznesa vajadzībām un jāfokusējas uz to, kas būs svarīgs jau tuvākajā nākotnē.

“Mēs redzam, ka profesionālā izaugsme nav tikai darbinieka vai vadītāja atbildība – tā ir sistēmiska pieeja, kas prasa gan laiku, gan struktūru. Izaugsme nav vienreizējs pasākums – tā ir vide, ko veidojam ilgtermiņā – ar fokusu uz organizācijai un darbiniekiem nepieciešamajām prasmēm,” stāsta Daniels Kazaks. 

Aptauja veikta 2025. gada aprīlī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 501 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25-65 gadiem.