Aptauja: 80% iedzīvotāju skrejriteņus uzskata par bīstamiem satiksmē 

Lielākā daļa jeb 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata elektriskos skrejriteņus par bīstamiem satiksmē, un teju 40% norāda, ka paši vai viņu tuvinieki ir piedzīvojuši situācijas, kurās skrejritenis radījis apdraudējumu, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja*. Savukārt kā lielāko ieguvumu, ko sniegs elektroskrejriteņu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) ieviešana no 1. jūlija, aptaujātie visbiežāk min cietušajam garantēto kompensāciju. 

Iedzīvotāju bažas pieaugušas 

Pēdējos gados pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei, ir palielinājies arī iedzīvotāju satraukums par šo braucamrīku ietekmi uz satiksmes drošību. Salīdzinājumam – 2019. gadā ERGO veiktajā aptaujā 73% respondentu norādīja, ka elektroskrejriteņi, viņuprāt, ir bīstami satiksmē, bet šogad šādu viedokli pauž jau 80%. 

Bažas lielā mērā balstītas personiskajā pieredzē – ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto atzīst, ka viņi vai viņu tuvinieki ir vairākkārt pieredzējuši situācijas, kad elektroskrejriteņi radījuši apdraudējumu, bet 15% respondentu to piedzīvojuši vismaz vienu reizi. 

OCTA iegāde 

“Gan situācijas ielās, gan aptaujas rezultāti liecina, ka skrejriteņu radītais risks apkārtējiem un pašiem to vadītājiem ir pavisam reāls, līdz ar to ir pieaugusi nepieciešamība arī pēc skaidrākiem drošības principiem un atbildības mehānismiem. Skrejriteņu OCTA darbosies līdzīgi kā OCTA automašīnām, nodrošinot atlīdzību cietušajai pusei, ja skrejriteņa vadītājs būs izraisījis negadījumu un radījis zaudējumus citiem transportlīdzekļiem, cilvēkiem, tostarp gājējiem, vai īpašumam,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis. 

OCTA neattieksies uz gadījumiem, kad skrejriteņa vadītājs nodarīs bojājumus pats savam braucamrīkam vai savas vainas dēļ gūs traumas. Taču, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu jeb sadursmi ar gājēju, velosipēdu, citu skrejriteni vai kādu no elektromobilitātes rīkiem, mopēdu, motociklu, automašīnu vai arī braucot sabojās īpašumu, piemēram, mājas žogu, elektroskrejriteņu OCTA kompensēs zaudējumus cietušajai pusei. Tieši to – atlīdzību cietušajam – visvairāk iedzīvotāju (39%) uzskata par galveno ieguvumu, ko sniegs skrejriteņu OCTA ieviešana. 

Savukārt 27% respondentu pauž pārliecību, ka OCTA veicinās skrejriteņu vadītāju atbildīgāku braukšanu, bet 12% sagaida, ka pēc OCTA ieviešanas kopumā uzlabosies satiksmes drošība un mazināsies negadījumu un cietušo skaits. Tikmēr 21% aptaujāto domā, ka elektroskrejriteņu OCTA neko nemainīs. 

Autors: Shutterstock.com

Saskaņotais paziņojums  

“Piedzīvojot iepriekš minētos negadījumus satiksmē, ikreiz aicinām izvērtēt situāciju un to, vai nepieciešams saukt policiju. Ja negadījums nav smags, ieteicams aizpildīt saskaņoto paziņojumu, kas ir ērti izdarāms Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja mobilajā lietotnē. To var darīt tad, ja negadījumā nav cietušo, transportlīdzekļi var turpināt ceļu un nav nepieciešama to evakuācija, kā arī nav nodarīts bojājums trešās personas mantai, piemēram žogam vai ēkas stiklojumam. Pretējā gadījumā situācijas fiksēšanai ir jāizsauc policija, bet cietušo glābšanai un traumu ārstēšanai – neatliekamā medicīniskā palīdzība,” uzsver eksperts. 

Tāpat viņš atgādina par pasākumiem, kas jāievēro satiksmes un katra personīgajai drošībai: “Līdz 17 gadu vecumam obligāti lietot aizsargķiveri, uz skrejriteņa nepārvadāt pasažierus, nepārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, kas ir 25 km/h, un ievērot citus satiksmes noteikumus, tostarp nebraukt reibumā un nepamest ceļu satiksmes negadījuma vietu. Tas viss ir ļoti būtiski mūsu kopējai drošībai, bet pēdējās divas lietas – arī OCTA atlīdzības izmaksai. Proti, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu, braucot reibumā, vai pametīs negadījuma vietu, ir jārēķinās gan ar sodu, gan OCTA atlīdzības regresu. Tādēļ pat it kā nevainīgos gadījumos, piemēram, kad elektroskrejritenis garāmbraucot saskrāpē stāvošu automašīnu, nedrīkst pamest notikuma vietu, ir jāsagaida cietušā auto īpašnieks, lai noformētu saskaņoto paziņojumu, vai jāinformē policija.” 

*Aptauju pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija "Norstat", 2025.gada maijā Latvijā tiešsaistē aptaujājot 1010 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.