Aptauja: bērni brīvdienās ekrānos skatās divreiz ilgāk – kā to izmantot jēgpilni?
Brīvdienās bērni, skatoties ekrānos, pavada divreiz vairāk laika nekā darba dienās – vairums bērnu vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem darba dienās internetā pavada aptuveni vienu līdz divas stundas, bet brīvdienās šis laiks visbiežāk pieaug līdz pat trim četrām stundām. Šādu tendenci atklāj “Tet” veiktā vecāku aptauja par digitālās vides ietekmi uz pirmsskolas vecuma bērniem.
Visbiežāk bērni pavada laiku pie televizora
Aptauja, kurā piedalījās 505 vecāki ar bērniem vecumā no četriem līdz septiņiem gadiem, parāda, ka vairāk nekā 90% bērnu regulāri lieto kādu digitālu ierīci. Izplatītākā ir televizora skatīšanās (81%), kam seko viedtālruņu (55%) un planšetdatoru (39%) lietošana.
Divas trešdaļas (69%) bērnu galvenokārt izmanto internetu, lai skatītos bērnu raidījumus, filmas un seriālus, bet puse (53%) – lai spēlētu videospēles. Tikai katrs sestais bērns (16%) visbiežāk digitālās ierīces izmanto mācībām vai mājasdarbiem. Lai gan bērnu pie ekrāna pavadītais laiks bieži rada diskusijas, tas nav vērtējams viennozīmīgi negatīvi – svarīgākais ir pievērst uzmanību bērna vecumam atbilstoša satura pieejamībai un kvalitātei.
Latvijas Drošāka interneta centra medijpratības speciāliste Liene Valdmane norāda, ka ir būtiski katrā ģimenē ieviest ekrāna laika ierobežojumus un skaidrus noteikumus, uzsverot – noteikumi attiecas uz visiem. Bērns, kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem, piedalās šo noteikumu izstrādē, veidojot vidi, kurā ikviens tiek uzklausīts un respektēts.
“Noteikumu ieviešanu ieteicams padarīt bērniem saistošu, piemēram, iekļaujot spēliskošanas elementus: balvas centīgākajiem, uzmundrinājumi tiem, kuriem gadījies pārkāpt norunu. Tāpat jāatceras – vecākiem ir svarīga loma ne tikai satura uzraudzībā, bet arī jēgpilna, vecumam atbilstoša satura izvēlē un piedāvāšanā bērniem. Ņemot vērā, ka mūsdienās bērns ir mazs pieaugušais ar tādu pašu pieeju informācijai un digitālajām ierīcēm, ir īpaši svarīgi stiprināt viņa zināšanas, prasmes un attieksmi, ko attīstīt un pilnveidot varam tikai kopā – vecāki, skola un sabiedrība kopumā,” stāsta medijpratības speciāliste.
Autors: Publicitātes foto
Vecāki – galvenie digitālās drošības uzraugi
Vecāki atzīst, ka uztraucas par savu bērnu drošību internetā – lielākā daļa jeb 68 % vecāku uzskata, ka viņu bērni ir vai varētu būt apdraudēti internetā, visbiežāk baidoties no neatbilstoša satura (93%) un atkarības no ekrāniem (76%). Vairums vecāku arī uzskata, ka sarunām ar bērnu par digitālo drošību jāsākas jau četru līdz septiņu gadu vecumā.
Kā norāda Liene Valdmane, vienīgais drošības garants ir uzticēšanās pilna saruna starp vecākiem un bērnu. “Vecāki ir tie, kuri palīdz saprast, kā un kāpēc tiek veidots saturs, ko bērni redz ekrānā – kādas emocijas tas rada un kāpēc, kāpēc redzēto nedrīkst atdarināt, ar ko atšķiras izdomātais no īstenības. Svarīgi ir ne tikai pajautāt: “Ko tu skaties?”, bet arī iedziļināties: “Kāpēc?”, “Kas tev tajā patīk vai nepatīk?”, “Kā tu jūties?”, “Ko tu par to domā?”. Laika gaitā bērns pats sāks analizēt redzēto un dalīties ar vecākiem, taču šīm sarunām jābūt ikdienas sastāvdaļai. Kritiskā domāšana neveidojas no vienas sarunas reizi gadā – tā attīstās ilgtermiņā,” uzsver Liene Valdmane
