Aptauja: iedzīvotāji aktīvi šķiro atkritumus, bet vismazāk gatavi atteikties no privātā auto
Lai arī lielākajai daļai (71%) Latvijas iedzīvotāju aprites ekonomikas jēdziens vēl ir svešs un viņi neizprot tās nozīmi savā ikdienā, tomēr faktiski tiek īstenoti vairāki aprites ekonomikas atbalstīti paradumi, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Visbiežāk cilvēki norāda, ka šķiro atkritumus (85%), dodas uz veikalu ar savu maisiņu (73%), kā arī cenšas iegādāties kvalitatīvu apģērbu, kas kalpo ilgāk (38%). Taču vismazāko uzmanību iedzīvotāji pievērš preču iepakojumam.
Kā stāsta Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs: “Pasaules ekonomiskā attīstība ilgstoši ir balstījusies uz lineāro pieeju, ko raksturo princips “Paņem, izmanto, izmet”. Tas nozīmē - resursi pēc to izmantošanas pamatā nonāk atkritumos. Tas ir ietekmējis to, ka šobrīd faktiski pieredzam klimata krīzi. Lai to mazinātu, arvien vairāk pasaules valstu nosaka pāreju uz aprites ekonomiku. Citiem vārdiem - esošo materiālu un produktu koplietošanu, iznomāšanu, atkārtotu izmantošanu, atjaunošanu un otrreizēju pārstrādi, kur vien tas iespējams. Tādējādi tiek pagarināts produkta dzīves cikls un samazināts atkritumu daudzums līdz minimumam. Arī Latvijā ir izstrādātas rīcības plāns aprites ekonomikas ieviešanai līdz 2027.gadam, kas ir saskaņā ar Eiropas Savienības politiku, taču iedzīvotāju aptaujas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotājiem zināšanas par aprites ekonomiku ir nelielas un attiecīgi arī paradumu maiņa notiek pamazām.”
Kopumā 47% iedzīvotāju norāda, ka vispār nav informēti par aprites ekonomiku, un 24% ir dzirdējuši šādu terminu, bet nezina, kas tas ir. Tikai katrs desmitais respondents atzīst, ka izprot aprites ekonomikas būtību un ir ieviesis attiecīgus paradumus. Taču vaicāti, jau par konkrētiem paradumiem, kas atbalsta aprites ekonomikas pamatprincipus, kopējā aina uzlabojas.
Atkritumus šķiro apzinīgi
Analizējot atkritumu šķirošanas paradumus, liela daļa šķiro plastmasu (68%), stiklu (65%) un papīru (64%), kamēr tikai katrs trešais šķiro bioloģiskos atkritumus un tekstilu. Savukārt tie iedzīvotāji, kuri atkritumus nešķiro, visbiežāk kā iemeslu norāda šķirošanas konteineru neesamību tuvumā dzīvesvietai (43%) un vietas trūkumu mājoklī (39%).
Iepērkas bez skaidra plāna
Lai arī uz veikalu iedzīvotāji dodas ar savu maisiņu, tomēr bez skaidra plāna, ko nepieciešams iegādāties. Tikai 37% sastāda sarakstu ar nepieciešamajām lietām, kas pārējiem paver lielākas iespējas iegādāties nevajadzīgas preces, tādējādi palielinot iespējamo atkritumu apjomu. Savukārt ekoloģiskas un dabiskas izcelsmes preces savā iepirkuma grozā primāri iekļauj vien 12% iedzīvotāju. Arī beziepakojuma produkti Latvijas iedzīvotāju vidū nav populāri – tādus izvēlas vien katrs desmitais.
“Redzam, ka tieši iepakojums ir viena no neapzinātākajām problēmām, kam cilvēki savā ikdienā nepievērš īpašu uzmanību. Lai arī norāda, ka uz veikalu dodas ar savu līdzpaņemto iepirkuma maisiņu, tomēr pārējās preces tiek “pārpakotas”. Šī problemātika iezīmējas arī piegādes sūtījumiem uz mājām. Tā kā iepakojums ir viens no galvenajiem vides piesārņojumiem Eiropā un veido vairāk nekā 35% no cietajiem sadzīves atkritumiem, Eiropas Savienība ir izstrādājusi direktīvu, kas paredz, ka līdz 2030.gadam visiem iepakojumiem jābūt pārstrādājamiem vai atkārtoti izmantojamiem,” norāda Reinis Jansons.
Interesanti, ka beziepakojuma produkciju izteikti biežāk izvēlas tieši gados jaunāki cilvēki, vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Šai paaudzei arī izteikti biežāk ir svarīgi ar vidi saistīti jautājumi. Tikmēr uz veikalu ar iepirkumu sarakstu visbiežāk dodas seniori vecumā 60 līdz 74 gadiem, kuriem savukārt ir būtiski iekļauties noteiktā budžetā.
Pērk gan dārgu, gan lietotu apģērbu
Ņemot vērā, ka tekstils pasaulē rada lielu piesārņojumu, un arī Latvijā ik gadu poligonos nonāk vairāki desmiti tūkstoši tonnu auduma, apģērba izmantošanas paradumi ir aprites ekonomikas fokusā. Latvijas iedzīvotāju paradumi šajā jomā gan ir ļoti atšķirīgi. Attiecīgi 38% norāda, ka savos apģērbu iepirkšanās paradumos cenšas pieturēties pie principa, ka labāk iegādāties dārgu, bet kvalitatīvu apģērbu, kas kalpo ilgāk. Katrs piektais (21%) norāda, ka labprāt pērk lietotu apģērbu, lai samazinātu izdevumus, bet 17% norāda, ka pērk gan jaunu un kvalitatīvu, gan lietotu apģērbu.
Privāto auto uzskata par ērtāko un paredzamāko pārvietošanās līdzekli
Vaicāti, vai redz, ka tuvāko 10 gadu laikā pilsēta, kurā dzīvo, varētu kļūt par bez-auto pilsētu un iedzīvotāji izmantotu alternatīvus pārvietošanās veidus, viennozīmīgs vairākums atbildēja, ka nē, jo nekas nav ērtāks un paredzamāks kā savs privātais auto (36%). Gandrīz tikpat liela daļa uzskata, ka cilvēki tam vienkārši nav gatavi (35%), bet 13% uzskata, ka nav pietiekami attīstīta velo un sabiedriskā transporta infrastruktūra.
“Atkritumu šķirošana, iepirkšanās un pārvietošanās paradumi, kas ir videi draudzīgāki, mūsdienās vairs nav tikai personisks atbalsts vai noliegums vides ilgtspējas jautājumiem, bet bieži vien ir arī ekonomiski izdevīgāki. Piemēram, nešķirot atkritumus ir dārgāk, nekā šķirot; bieži vien kaut ko salabot ir izdevīgāk, nekā izmest un vietā nopirkt jaunu. Jebkurš produkts, kam ir ilgāks dzīves cikls, ļauj ietaupīt naudu, ja vien neuzķeramies uz dažādiem impulsiem atkārtoti pirkt jaunas lietas. Tāpēc aprites ekonomika noteikti būtu skatāma arī no personīgās izdevīguma prizmas – kā kaut ko nenopērkot, salabojot, iegādājoties lietotu vai pārdodot sev nevajadzīgo, mēs varam arī ietaupīt. Iespējams tad aprites ekonomikas principi mūsu ikdienā ieviesīsies daudz straujāk,” atzīmē Reinis Jansons.
