Aptauja: katrs trešais riskē ar veselību, dzerot pārāk maz ūdens
Ne vairāk kā trīs glāzes dienā – 36 % iedzīvotāju ikdienā dzer kritiski maz ūdens, savukārt visvairāk ūdeni patērē jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, liecina “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktā aptauja.
Aptauja atklāj satraucošus ūdens dzeršanas paradumus – līdz trim glāzēm ikdienā izdzer 36 % iedzīvotāju, no kuriem 5 % aptaujāto atzīst, ka ūdeni atsevišķi vispār nelieto, šķidrumu uzņemot ar sulu, tēju, kafiju. Četras līdz astoņas glāzes dienā izdzer 35 % aptaujāto, savukārt vairāk nekā astoņas glāzes ikdienā patērē 15 % iedzīvotāju, liecina aptauja. Daļa jeb 14 % iedzīvotāju norāda, ka nepievērš uzmanību ikdienā patērētajam ūdens daudzumam, tāpēc nespēj noteikt, cik glāzes dienā izdzer.
Visaktīvāk savā ikdienā ūdens dzeršanas paradumus ieviesuši jaunie cilvēki vecumā līdz 30 gadiem – 63 % dienā izdzer vairāk nekā četras glāzes, turklāt to tiem katrs piektais pat vairāk nekā astoņas glāzes ūdens. Vairāk ūdeni ikdienā dzer Rīgā dzīvojošie, savukārt laukos dzīvojošie divas reizes biežāk nekā rīdzinieki vai citu pilsētu iedzīvotāji atzīst, ka ikdienā ūdeni atsevišķi vispār nelieto.
Ūdens dzeršanas paradumu nozīmi skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone un sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā (VCA) Anita Baumane.
Cik daudz ūdens dienā būtu jāizdzer? Visbiežāk rekomendācijās minētas astoņas glāzes ūdens dienā. Veselības ministrijas uztura ieteikumos minēti divi līdz divarpus litri ūdens dienā, kas uzņemti gan ēdot, gan dzerot. Cilvēka organisms šķidrumu nevar uzkrāt tā, kā tas izdodas, piemēram, kamielim, tādēļ ūdens jāuzņem regulāri. Vesels cilvēks zaudē šķidrumu elpojot, urinējot, svīstot un ar vēdera izeju, taču atjaunot spēj, regulāri uzņemot šķidrumu.
Autors: Pexels.com
Ar ko riskējam, ja dzeram maz ūdens?
Lai arī ūdens nesatur barības vielas, tas ir nepieciešams ikvienas ķermeņa funkcijas veikšanai. Ja ikdienā lieto pārāk maz ūdens, tas var radīt dažādas negatīvas sekas veselībai un pašsajūtai. Dažas no galvenajām problēmām.
- Dehidratācija – rodas nogurums, reiboņi, galvassāpes, sausas lūpas un āda. Smagākos gadījumos var būt apjukums un samaņas zudums.
- Samazināta smadzeņu darbība – ūdens trūkums ietekmē koncentrēšanās spējas, atmiņu un garastāvokli.
- Gremošanas problēmas – ūdens trūkums var palēnināt gremošanu un izraisīt aizcietējumus.
- Nieru darbības traucējumi – nierēm nepieciešams pietiekami daudz ūdens, lai filtrētu toksīnus.
- Sliktāka fiziskā veiktspēja – muskuļi un locītavas darbojas sliktāk, ja organismam trūkst šķidruma, kas var izraisīt muskuļu krampjus un vājumu.
- Ādas problēmas – ūdens trūkums var padarīt ādu sausu un blāvu, veicinot grumbu veidošanos.
- Sirds un asinsvadu problēmas – nepietiekams šķidruma daudzums var izraisīt zemu asinsspiedienu, palielinot sirdsdarbības ātrumu un slodzi uz sirdi.
Autors: Pexels.com
Vai organismam pietiek šķidruma, ja dzeram tikai tēju, sulu, kafiju?
Sula, tēja un kafija satur ūdeni un daļēji var palīdzēt hidrācijā, bet tās nevar pilnībā aizstāt tīra ūdens uzņemšanu. Kāpēc nē?
- Diurētiska iedarbība – īpaši kafija un melnā/zaļā tēja satur kofeīnu, kas var veicināt šķidruma izvadīšanu no organisma.
- Cukurs un piedevas – sulās un arī dažās tējās var būt daudz cukura un skābju, kas var ietekmēt vielmaiņu un pat veicināt šķidruma zudumu. Arī saldinātie gāzētie dzērieni satur lielu cukura daudzumu. Kā arī jāpiezīmē, ka gāzētie ūdeņi ar garšām neremdēs slāpes, bet dos papildus kalorijas.
- Ūdens funkcija – tīrs ūdens vislabāk veic organisma attīrīšanu, palīdz uzturēt pareizu elektrolītu līdzsvaru un nodrošina šūnu optimālu darbību.
Autors: Pexels.com
Kāpēc ūdens ir neaizstājams, lietojot medikamentus?
Pietiekama ūdens lietošana ir īpaši svarīga slimojot un lietojot medikamentus. Ūdens nodrošina pareizu zāļu uzsūkšanos un efektivitāti, jo tas ir visneitrālākais šķidrums, kas nesatur vielas, kas var ietekmēt zāļu iedarbību. Nav ieteicams zāles uzdzert ar gāzētiem, saldinātiem dzērieniem, kafiju vai tēju. Visi iepriekš minētie dzērieni var nelabvēlīgi ietekmēt zāļu iedarbību. Zālēm ieteicams uzdzert vismaz pus glāzi ūdens, ja vien nav citu norādījumu. Ūdens samazina gremošanas trakta kairinājumus, novērš tablešu aizķeršanos barības vadā, kā arī palīdz nierēm izvadīt zāļu atliekas.
Farmaceite Ērika Pētersone par aptiekā iegādājamiem produktiem normāla šķidruma daudzuma nodrošināšanai organismā. „Arī aptiekā vajadzības gadījumā var iegādāties ūdeni. Pieejami arī uztura bagātinātāji – putojošās tabletes, ko var lietot dehidratācijas gadījumos, un to sastāvā ietilpst dažādi mikroelementi. Savukārt, ja organisma dehidratācija notikusi caurejas dēļ, ieteicams lietot līdzekli, kurš gan samazinās caureju, gan atjaunos organisma elektrolītu balansu.”
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju 2025. gada martā veica pētījumu aģentūra “Norstat”, tiešsaistē aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
