Āra aktivitāšu nozīme bērna attīstībā: fiziskie un emocionālie ieguvumi
Vai atceries savu bērnību, kad skraidīji pa pagalmu kopā ar brāļiem, māsām vai kaimiņbērniem? Šīs atmiņas nav tikai par patīkamo, – tās ir būtiskas. Spēlēšanās ārā bērnam sniedz fiziskus un emocionālus ieguvumus un veido atmiņas visam mūžam. Rimi Bērniem eksperte, sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča norāda, ka mūsdienu sabiedrībā, kur daudz tiek runāts par mentālo veselību un tuvām attiecībām, atgriešanās pie vienkāršām aktivitātēm dabā ir vērtība, ko nedrīkst aizmirst.
Veselības ieguvumi – sākot no imūnsistēmas līdz labākam miegam
“Pavasara pastaigas svaigā gaisā sniedz bērnam daudzveidīgus labumus. Svaigs gaiss un saules gaisma veicina D vitamīna sintēzi organismā, kas ir būtisks kaulu attīstībai un imunitātei. Elpošana svaigā gaisā palīdz apgādāt organismu ar skābekli, kas ir svarīgi smadzeņu darbībai un enerģijas līmenim. Tas arī veicina veselīgu plaušu attīstību. Turklāt aktīva kustēšanās – staigāšana, skriešana, kāpšana – attīsta motoriku, līdzsvaru un koordināciju,” skaidro Jekaterina Bovtramoviča. Ārpus telpām pavadītais laiks arī palīdz saglabāt veselīgu ķermeņa svaru, jo prieks, kas piedzīvots ārā, veicina kustēties vēl un vēl.
Mierīgāka nervu sistēma
“Daba un kustība nomierina nervu sistēmu un veicina pozitīvu noskaņojumu. Bērni, kas dienas laikā regulāri atrodas ārā, parasti aizmieg ātrāk un guļ mierīgāk,” teic fizioterapeite. Tāpat ārā pavadītais laiks, īpaši bez ekrāniem, palīdz uzlabot uzmanību, koncentrēšanās un kognitīvās spējas. “Saules gaisma un svaigs gaiss veicina serotonīna – “laimes hormona” – izdalīšanos smadzenēs, kas uzlabo garastāvokli un mazina pavasara nogurumu. Bērni, kas pavada laiku ārā, biežāk ir priecīgāki un enerģiskāki.”
Autors: Pexels.com
Rotaļas ārā – ceļš uz emocionālo inteliģenci
“Āra aktivitātes pozitīvi ietekmē bērna spēju komunicēt un sadarboties ar citiem,” norāda Jekaterina Bovtramoviča. Spēlējoties kopā ar vienaudžiem, bērns attīsta emocionālo inteliģenci, kas vēlāk dzīvē ir tikpat būtiska kā akadēmiskās zināšanas. Āra spēles ļauj bērnam būt bezrūpīgam un radošam. Tas arī palīdz mazināt stresu un pat depresijas risku.
Ietekme uz redzi, uzmanību un iztēli
“Pētījumi liecina, ka ārā pavadītais laiks var palīdzēt novērst tuvredzību, it īpaši bērniem. Iespējams, tas saistīts ar dabisko gaismu, kas stimulē acis un smadzeņu darbību,” skaidro eksperte. Spēles bez ekrāniem uzlabo koncentrēšanās spējas un veicina iztēli: bērni veido sižetus, rada pasaules no smiltīm, akmeņiem, zariem un citiem dabas materiāliem, risina strīdus, ja tādi rodas, sarunājas un sadarbojas.
Kvalitatīvs laiks kopā ar ģimeni
Kopīgas pastaigas dabā stiprina attiecības ar vecākiem. Sarunas pastaigas laikā kļūst brīvākas, bērns jūtas sadzirdēts un saprasts. Tā tiek stiprināta arī emocionālā drošības sajūta, kas ir viens no bērna līdzsvarotas attīstības pamatiem.
Autors: Pexels.com
Cik ilgi bērnam jāatrodas ārā?
“Lai arī mūsdienās tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu ikdienas daļu, dabas nozīme bērna attīstībā nav zudusi. Laika pavadīšana ārā ir universāls veids, kas iemāca būt priecīgam, zinātkāram un sirsnīgam. Galvenais – pastaigas pielāgot laikapstākļiem un bērna pašsajūtai,” iesaka fizioterapeite.
Vēlamais laiks, ko jaukos laikapstākļos bērnam pavadīt ārā
- Zīdaiņiem (0 līdz 6 mēneši) – sākot no 15 līdz 30 minūtēm, pakāpeniski palielinot ārā uzturēšanās ilgumu. Vēlāk ārā var gulēt arī diendusas;
- mazuļiem no 6 mēnešiem līdz 2 gadu vecumam – vismaz 1–1,5 stundas dienā. Šo laiku var sadalīt īsākās pastaigās visas dienas garumā;
- bērniem no 2 gadu vecuma – vismaz 2 stundas, vēlams, arī vakarā pirms miega;
- skolēniem siltajā sezonā – līdz pat 4 stundām dienā, it īpaši brīvlaikā vai nedēļas nogalēs.
Jāpiebilst, ka šie ir ieteikumi un norādītais laiks var atšķirties atkarībā no bērna vecuma, veselības stāvokļa un laikapstākļiem. Galvenais ir nodrošināt regulāru uzturēšanos svaigā gaisā, ja vien bērns jūtas labi un laikapstākļi ir piemēroti.
