Asinis urīnā? Simptomi, kas var liecināt par urīnpūšļa vēzi
Maijs visā pasaulē tiek atzīmēts kā urīnpūšļa vēža atpazīšanas veicināšanas mēnesis. Šī saslimšana skar gan sievietes, gan vīriešus, lai arī stiprā dzimuma pārstāvji atrodas lielākā riska zonā. Tas piezogas klusi. Bez sāpēm vai izteiktiem veselības traucējumiem. Tomēr attīstoties tas mēdz izraisīt acīm redzamus simptomus – asins piejaukumu urīnā. Labā ziņa – profilaktiski nododot urīna analīzes, saslimšanu iespējams atklāt agrīnās stadijās, kas nodrošina lielu iespēju izārstēties pilnībā. Latvijas Urologu asociācija aicina negaidīt un reizi gadā lūgt ģimenes ārstam norīkojumu uz analīzēm, slimību atklājot savlaicīgi.
Statistika liecina, ka slimība visbiežāk parādās cilvēkiem vecumā virs 55 gadiem. Taču mūsdienās tā arvien vairāk tiek atklāta arī gados jauniem cilvēkiem.
Urīnpūšļa vēzis bieži sākas ar nelieliem un viegli ignorējamiem simptomiem, kurus cilvēki nereti uzskata par nekaitīgām urīnceļu problēmām. Viena no pirmajām un redzamākajām audzēja pazīmēm, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā, ir asinis urīnā. Urīna krāsa var kļūt rozā, sarkanīga vai pat tumša kā kola. Šīs pārmaiņas bieži vien nav saistītas ar sāpēm, tāpēc cilvēki mēdz tās ignorēt vai atlikt ārsta apmeklējumu. Diemžēl daudzi vēršas pie ārsta jau vēlīnās stadijās, kad ārstēšana kļūst sarežģītāka.
Citi simptomi, kas var norādīt uz urīnpūšļa veselības traucējumiem, neskaitot urīna krāsas maiņu, ir:
• nepamatoti bieža urinēšana, īpaši nakts stundās;
• dedzinoša sajūta vai diskomforts urinējot, kas var liecināt par iekaisumu vai kairinājumu;
• steidzama vajadzība apmeklēt tualeti, pat ja urīnpūslis nav pilns;
• grūtības uzsākt urinēšanu vai vāja urīna plūsma;
• sāpes muguras lejasdaļā vai iegurņa apvidū, kuras nereti netiek saistītas ar urīnpūšļa darbību.
Šie simptomi ne vienmēr nozīmē vēzi, taču tie vienmēr ir iemesls konsultēties ar ārstu.
Kā rīkoties, lai laikus atklātu slimību?
Par laimi, urīnpūšļa vēzi agrīnās stadijās iespējams diagnosticēt ar vienkāršām urīna analīzēm. Latvijas Urologu asociācija iesaka reizi gadā doties pie ģimenes ārsta un nodot urīna analīzes, veikt pilnu asinsainas pārbaudi, veikt vēdera ultrasonogrāfiju un plaušu rentgenu. Īpaši tas attiecināms uz cilvēkiem vecumā pēc 50 gadiem, kad vairākkārt pieaug onkoloģisko slimību risks. Tāpat visiem iedzīvotājiem svarīgi atsaukties uz skrīningu aicinājumiem.
Urīnpūšļa vēzi atklājot pirmajā stadijā, skartos audus iespējams izņemt, saglabājot urīnpūsli un attiecīgi – dzīves kvalitāti.
Autors: Pexels.com
Ieradumi un profesijas. Kurš atrodas riska zonās?
Viens no lielākajiem riska faktoriem urīnpūšļa vēža attīstībai ir smēķēšana – tā ir saistīta ar 50% urīnpūšļa vēža gadījumu. Tabakas dūmos ir vairāk nekā 60 kancerogēnu jeb vēzi izraisošu vielu. Šīs ķīmiskās vielas pēc ieelpošanas nonāk asinīs, pēc tam tiek filtrētas caur nierēm un izdalītas ar urīnu. Urīns ar toksiskajām vielām nonāk urīnpūslī, kur ilgstoši saskaras ar urīnpūšļa gļotādu, bojājot šūnas un izraisot mutācijas.
Otrs būtisks faktors ir darba vide. Cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar ķīmiskām vielām, risks saslimt ir augstāks. Īpaši tas attiecas uz profesijām, kurās notiek darbs ar dažādiem krāsvielu, metālu un naftas produktu savienojumiem, piemēram:
• celtniecībā;
• metālapstrādē;
• naftas pārstrādes un ķīmiskās rūpniecības nozarēs.
Lai gan mūsdienu darba aizsardzības prasības palīdz mazināt risku, ilgstoša saskarsme ar kaitīgiem faktoriem var ietekmēt veselību vēlāk. Tāpēc regulāras veselības pārbaudes ir īpaši svarīgas. Arī hroniskas urīnceļu infekcijas un ģenētiski iedzimtas urīnpūšļa problēmas var palielināt slimības risku.
Rūpes par savu veselību sākas ar nelieliem, bet nozīmīgiem soļiem, tostarp regulārām veselības pārbaudēm un vērību pret pārmaiņām savā ķermenī. Latvijas Urologu asociācija aicina ikvienu – neatkarīgi no vecuma vai riska faktoriem – veikt vienkāršas analīzes un pārliecināties par savu urīnpūšļa veselību. Savlaicīgi atklāta slimība bieži nozīmē vienkāršāku ārstēšanu un pilnvērtīgu atveseļošanos.
