Daba ienāk pilsētā: pasargā auto no putniem un dzīvniekiem
Pavasara un vasaras sezonā varam vērot, kā daba ienāk pilsētā un nereti pārsteidz pat rūdītākos autovadītājus, kuri domā, ka redzējuši visu. Grauzēji ar prieku iekārtojas automobiļa motortelpā, kur visai labprāt mēdz sagrauzt elektroinstalācijas, savukārt putnu ligzdošanas sezonā palielinās sadursmju skaits ar putniem.
Tāpat automašīnās mēdz iekārtoties arī kaķi, lai pasildītos, un reizēm to izdodas uzzināt tikai galamērķī. Šī gada pirmajā pusē reģistrēts par 50% vairāk putnu un dzīvnieku izraisītu auto bojājumu nekā pagājušogad kopumā.
Putnu un grauzēju radītu bojājumu dēļ "Gjensidige" šogad automobiļu īpašniekiem izmaksājusi vidējo atlīdzību 300 – 450 eiro, savukārt lielākā atlīdzība bijusi nepilni 1000 eiro, kas izmaksāta gadījumā, kad grauzēji nodarījuši būtiskus strukturālus bojājumus transportlīdzeklim.

Autors: Pexels.com
Putnu migrācija beidzas ar sadursmēm
"Automobiļus visbiežāk sabojā vārnu dzimtas putni, kuri ietriecas automobiļa priekšējā stiklā, motora pārsegā, priekšējās restēs vai spogulī. Ir gadījumi, kad putni ietriecas automobiļa lukturos. Sadursmes ar putniem visbiežāk tiek fiksētas uz ceļa, tomēr ir arī gadījumi, kad stāvlaukumos pie meža vai zem lieliem kokiem tie sabojā jumtu vai motora pārsegu – noskrāpē krāsu, ar knābi ieliec virsbūves virsmu. Cilvēki pat ir fiksējuši, kā vārnas, mētājot akmentiņus vai citus cietus priekšmetus, sabojā transportlīdzekļu stiklus," stāsta "Gjensidige" transportlīdzekļu atlīdzību grupas vadītājs Lauris Zemvalds.
Katru gadu migrācijas un ligzdošanas sezonas laikā ēku logos, torņos, antenās ietriecas un iet bojā miljoniem putnu. Ļoti daudz putnu iet bojā, ietriecoties automobiļos un saduroties ar tiem.
"Valstīs ar attīstītu transporta sistēmu sadursmes ar auto ir viens no nozīmīgākajiem putnu bojāejas iemesliem: ASV katru gadu tādā veidā bojā iet 89-340 miljoni putnu, savukārt Eiropā – aptuveni 194 miljoni. Ir daudz faktoru, kas to ietekmē, piemēram, dzīvotņu piemērotība, putnu ligzdošanas blīvums ceļa tuvumā un ligzdošanas sezonas fāze, jo daudz putnu iet bojā laikā, kad ligzdas atstāj jaunie putni. Taču nozīmīgāko lomu spēlē autosatiksmes intensitāte un ātrums, jo putnu iespējas izvairīties no tuvojošās automašīnas ievērojami samazinās, kad auto pārvietojas ar ātrumu, kas lielāks par 90 km/h. Šī iemesla dēļ dabas aizsardzībai nozīmīgās teritorijās, piemēram, nacionālajos parkos, ieteicams noteikt ātruma ierobežojumus," uzsver Latvijas Dabas fonda ornitologs.
Pēc ornitologa teiktā, par upuriem autosatiksmei krīt arī izmēros lielas sugas. "Latvijā ceļu malās redz sabrauktus baltos stārķus, kas nopļautās ceļmalas izmanto barības meklēšanai. Tāpat ir konstatēta virkne gadījumu, kad automašīnas notriec jūras ērgļus, kurus ceļam pievilina citi satiksmes upuri, galvenokārt dažādi sabraukti zīdītājdzīvnieki. Šādas sadursmes var izvērsties letālas ne tikai putniem, bet var radīt arī nopietnus bojājumus automašīnām un izraisīt bīstamus satiksmes negadījumus," saka ornitologs.
Grauzēji iemitinās zem automobiļu motora pārsegiem
Tuvojoties vasarai, bieži tiek fiksēti apdrošināšanas gadījumi, kuru laikā transportlīdzekļiem nodarītais kaitējums ir saistīts ar grauzējiem. "Visbiežāk grauzēji palien zem automašīnas motora pārsega un sabojā dzinēja nodalījumā esošos skaņas un siltuma izolācijas materiālus. Ja tie nokļūst starp ģeneratora, gaisa kondicioniera siksnām, var sabojāt detaļas dzinēja nodalījumā. " stāsta Zemvalds.
Pēc apdrošināšanas kompānijas rīcībā esošajiem datiem, transportlīdzeklim grauzēju nodarītais kaitējums svārstās no dažiem desmitiem līdz tūkstotim un vairāk eiro. "Kaitējums parasti nav liels, tomēr autovadītājus, no rīta atnākot pie automašīnas, bieži gaida nepatīkams pārsteigums. Pēc grauzēju viesošanās sagrauzto vadu dēļ automašīnu nevar iedarbināt. Bieži ir gadījumi, kad tie ielien un sagrauž vadus, caurulītes, tāpēc arī pilsētā dzīvojošiem autovadītājiem vajadzētu sargāties no grauzējiem. Pie dzīvniekiem, kas nodara kaitējumus automašīnām, pieder peles, žurkas, lauku peles, vāveres, seski un pat caunas," saka apdrošināšanas sabiedrības pārstāvis.
Zemvalds brīdina, ka automobiļu vadi grauzējus visvairāk pievilina vadu pārklājuma – bioplastmasas – dēļ. "Šis materiāls tiek ražots no kukurūzas cietes, ar gēnu inženierijas paņēmienu radītām baktērijām vai augu taukiem un eļļām. Gandrīz visi automobiļu ražotāji izmanto augu izcelsmes bioplastmasu vismaz dažiem saviem modeļiem, kas izstrādāti pēdējos desmit gados."
Automobilī žurkas un citi grauzēji var iekļūt caur ventilācijas atveri. No turienes tie grauž sev ceļu, izvēloties pašus plānākos vadiņus. Tādēļ lokalizēt bojājumu automobilī reizēm var būt visai sarežģīti. Parasti kodienu pēdas atrodamas uz dzesēšanas sistēmas caurulēm, uz palaišanas vadiem, vakuuma gumijas caurulītēm, tāpat stūres pastiprinātāja un siltumizolācijas sistēmās.
Vērts pievērst uzmanību, ka automobiļi un zem to motora pārsega esošais siltināšanas materiāls bieži cieš no akmens caunām. Rīgas Zooloģiskā dārza zoologs Māris Lielkalns uzsver: "Šie plēsīgie zvēriņi dzīvo tikai cilvēkam tuvā vidē, izmanto visus cilvēka radītos apstākļus. Viens no tiem – ēdiens; otrs – vietas, kur slēpties un audzināt mazuļus." Tā kā akmens caunas tā izturas visā Eiropā, jāgaida tehnoloģiski risinājumi, kā mainīt šo materiālu. Autovadītāji automobiļa motora pārsega materiālu var aizsargāt, to apsmidzinot ar nepatīkamas smakas līdzekli. Vēl labāk – ar speciāli sermuļu dzimtas zvēriņu atbaidīšanai paredzētu preparātu, ko var iegādāties medniekiem paredzētās tirdzniecības vietās.
Zoologs vērš uzmanību tam, ka arī kaķi, meklē siltu vietu un bieži ielien automašīnu motora telpās, lai pasildītos. "Kaķi var pat nemanot ielīst automašīnā un braukt līdzās. Man pašam reiz nācies aizvest kaķi 10 kilometrus prom no mājām, jo tas bija ielīdis motortelpā," dalās pieredzē zoologs.

Autors: Pexels.com
Meža dzīvniekus uz ceļa pieviļ neuzmanība
Tumsa vai mijkrēslis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pavasara un vasaras sezonā sadursmes ar dzīvniekiem mēdz notikt biežāk. "Sliktās redzamības dēļ autovadītājiem jābūt īpaši piesardzīgiem. Stirnas mēdz pulcēties lielākās grupās. Ja ceļu šķērso viena stirna, ļoti ieteicams samazināt ātrumu, jo tām var sekot vēl citas. Kad priekšgalā esošā stirna jau ir pārskrējusi, pārējais bars tai seko, neaizdomājoties, ka no sāniem var dzīties auto. Braucot ar tuvajām gaismām, nereti pamanām stirnu, kad tā jau ir sastingusi uz ceļa vidus," brīdina Lielkalns.
Tāpat jāuzmanās arī no citiem meža zvēriem, kuri arvien biežāk sāk uzturēties cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā barības un patvēruma meklējumos.