Eksperti un vecāki vienisprātis - digitālā pratība sākas ģimenē un turpinās skolā

Digitālās pasaules iepazīšana sākas jau pirmsskolā – televizors, viedtālrunis, planšete un dators ir ikdienas sastāvdaļa vairāk nekā 90% bērnu vecumā no 4 līdz 7 gadiem, liecina Tet šī gada martā veikta aptauja (Aptauja veikta šī gada martā, aptaujājot 505 vecākus ar bērniem vecumā no 4 līdz 7 gadiem).Tikai 7% šī vecuma bērnu nelieto nevienu ierīci. Arvien biežāk bērna pirmā saskarsme ar digitālo vidi notiek bez pieaugušo klātbūtnes, un tas rada nopietnus riskus.

Eksperti, kas vienlaikus ir arī vecāki, uzsver: tāpat kā bērnam iemācām šķērsot ielu, jāiemāca arī uzvedības noteikumi internetā. Internets nav tikai izklaide – tā ir vide, kur bērni veido savu identitāti, attiecības un sapratni par pasauli. Taču tā ātri var kļūt par bīstamu zonu, ja tajā ieiet bez sagatavošanās.

"Internets ir kļuvis par digitālo aukli, ar ko daudzi vecāki noslēdz līgumu – pieskati manu bērnu, bet es neprasīšu, ko viņš tur dara," norāda uzvedības speciāliste un vietnes uzvediba.lv vadītāja Līga Bērziņa. "Digitālā vide nav neitrāla – bērns tajā var sastapties gan ar izklaidi, gan ar agresiju, gan ar manipulācijām, kuras viņš vēl neprot atpazīt. Internets rada maģisku atkarību – jo vairāk laika tajā pavadi, jo vairāk sarūk prasme komunicēt klātienē. Tieši tāpēc mūsu pienākums ir ne tikai aizsargāt, bet arī iemācīt – tikai tad bērns būs spējīgs sevi aizsargāt pats.”

Lielākā daļa aptaujāto vecāku atzīst, ka galvenā atbildība par bērna digitālo drošību gulstas uz ģimenes pleciem. Tajā pat laikā vairāk nekā trešdaļa vecāku joprojām neizmanto nekādus digitālās uzraudzības rīkus vai satura filtrus.

Kā norāda Tet ilgtspējas attīstības direktore Adriāna Kauliņa, digitālā profilakse ir vienlīdz svarīga kā sarunas par drošību: “Vecākiem būtu regulāri jāpārbauda ierīces, jāveic atjauninājumi un jāizmanto antivīrusu programmatūra. Tādi risinājumi kā “Tet Drošība” ļauj ierobežot piekļuvi saturam, uzraudzīt aktivitātes un ekrānā pavadīto laiku.”

Tomēr jāpatur prātā, ka ar ierīču aizsardzības iestatījumiem pilnīgu drošību garantēt nevar: “Tehnoloģiju uzņēmumi var pasargāt bērnus no piekļuves nepiemērotam saturam, bet pastāv tādi vārti, kas iet caur cilvēku prātu, kurus neaizslēgs neviens aizsardzības rīks. Pat tad, ja bērns uzķeras tikai nedaudz – uz šķietamu kurjera īsziņu vai ziņu sociālajos tīklos – tas var izraisīt lavīnu ar jaunām manipulācijām un riskiem,” papildina speciāliste.

Ar reālu piemēru no dzīves dalās Gatis Smidrovskis, biedrības “Tēvi” grupu vadītājs: “Saņēmu krāpnieciskus zvanus un e-pastus, kas šķietami saistīti ar policiju un personīgo informāciju. Sākumā noticēju, ka saņemu patiesu informāciju un pat savas fotogrāfijas, bet tad sarunu gaitā sāku saskatīt vairākas aizdomīgas nianses. Tikai pateicoties iepriekšējai informētībai spēju laikus aptvert, ka tā ir pikšķerēšana,. Viņš tic, ka arī pieaugušajiem ir regulāri jāmācās gan par algoritmiem, gan manipulācijām, kas notiek tiešsaistē.

Aptaujas dati liecina, ka skolas un pirmsskolas izglītības iestādes šobrīd nav pietiekami iesaistītas digitālās drošības jautājumos – tikai 5% vecāku atzīst, ka skolās pietiekami māca par šo tēmu. 64% uzskata, ka par to runā pārāk maz.

"Digitālā pratība ir mūsdienu satiksmes noteikumi – tikpat nepieciešami kā ugunsdrošība vai pirmā palīdzība," uzsver medijpratības speciāliste Liene Valdmane. Viņa arī atzīst, ka vecākiem un skolām jāstrādā kopā, lai iemācītu bērnam internetā uzvesties ne tikai droši, bet arī cieņpilni – tāpat kā reālajā dzīvē.

“Arī bērnudārzā plaši izmantojam digitālās vides priekšrocības, ierīces un mācību materiālus. Tomēr bērnu pavadītais laiks digitālajās ierīcēs tiek rūpīgi monitorēts. Bērnus līdz septiņu gadu vecumam neatstājam vienus mājās – tad kāpēc lai mēs viņus atstātu vienus internetā?,” stāsta pirmsskolas izglītības iestādes “CreaKids” vadītāja Daina Kājiņa. “Pieredze rāda – jo vairāk aizliegumu, jo lielāks impulss tos pārkāpt. Saraksts ar drošām, atļautajām lietām bērnam var dot abāku orientieri.”

Arī bērnu teiktais atklāj, cik daudzveidīga ir viņu pieredze digitālajā vidē. Stella, kurai ir seši gadi, internetu aktīvi neizmanto, taču viņas teiktais – “internets ir laika zaglis” – atspoguļo vecāku pausto un parāda, cik spēcīgi bērni absorbē pieaugušo viedokļus. Digitālās prasmes un attieksmi pret internetu veidojam kopā – bērni mācās no tā, ko redz un dzird.

Savukārt, vidusskolniece Dārta internetu izmanto bieži un daudzpusīgi: “Man internets ir vieta, kur es varu iegūt jaunas draudzības, komunicēt, izpaust sevi un mācīties ko jaunu. Tajā pat laikā puse no manām zināšanām un bailēm par to, kas notiek internetā, ir atrodama internetā. Skatījos video ar sociālo eksperimentu, kur bērns internetā iepazīstas un norunā tikšanos, bet izrādās, ka iepazīšanās bija ar viltus profilu un uz norunāto tikšanos atnāk bērna vecāki. Tas liek aizdomāties un būt piesardzīgākai arī komunikācijā ar maniem videospēļu draugiem,” atklāj Dārta.

Šie piemēri parāda – lai bērns būtu drošs digitālajā vidē, ir būtiski, lai viņš ne tikai justos aizsargāts, bet arī saprastu, ko un kāpēc dara. Bērnu digitālā drošība ir kopdarbs, kurā katram pieaugušajam – mājās, skolā un sabiedrībā – ir sava loma. Tikai darbojoties mēs varam radīt drošu, saprotamu un bērnam piemērotu digitālo vidi.