Es negribu un neēdīšu! Vai drīkst ļaut bērnam neēst?
Vai bērnam drīkst ļaut neēst, ja viņš paziņo, ka uz galda nav nekā tāda, kas viņam garšotu? Varbūt tomēr jāpierunā, ja izvēlīgais ēdājs apgalvo, ka pusdienot vai vakariņot vēl negribas? Padomos un novērojumos dalās sertificēta uztura speciāliste, "Rimi Bērniem" eksperte Olga Ļubina.
“Spiest bērnu ēst nudien nevajadzētu – tas neveicinās veselīgas attiecības ar uzturu. Ir svarīgi iegaumēt, ka ēšanas paradumi ir jāveido pozitīvā gaisotnē, nevajadzētu būt tā, ka bērnam ēdienreizes asociējas ar kaut ko nepatīkamu, piemēram, konfliktiem, strīdiem, dusmām,” skaidro eksperte. Tāpēc viņa iesaka ļaut bērnam pašam kontrolēt, cik daudz viņš apēd. “Savukārt vecāku atbildība ir tas, kas atrodas uz šķīvja. Ja bērns ir izvēlīgs ēdājs, noteikti nav jāsāk izdabāt, gatavojot tikai to, kas viņam garšo, – rezultātā var ievērojami samazināties apēsto produktu klāsts un daudzveidība. Ir jāturpina piedāvāt arvien jaunus ēdienus.”
Pastāv dažādi iemesli, kāpēc bērnam var pasliktināties apetīte vai bērns izvēlas atteikties no ēdiena. Uztura speciāliste uzskaita četrus biežāk novērotos iemeslus.
Pārtikas neofobija
Bērniem ir noteikts vecuma posms – sākot no aptuveni divu, trīs līdz sešu, septiņu gadu vecumam, kad bērniem ir raksturīga neofobija. Tas ir, viņiem nepatīk nekas jauns vai citāds, nekā ir pierasts. Var būt pat tā, ka ēdienkarte bērnam ir bijusi plaša un daudzveidīga, taču nu apēsto produktu klāsts kļuvis šaurs un vienveidīgs, apēstā ēdiena daudzums – samazinājies. “Tas saistīts ar to, ka pieaug bērna fiziskās iemaņas, kā arī interese par apkārtējo pasauli, savukārt augšanas temps vairs nav tik ātrs kā pirmajos dzīves gados, tāpēc apetīte un interese par ēdienu šajā vecumposmā var nebūt izteikta,” skaidro eksperte.
Nekontrolētas uzkodas starp ēdienreizēm
Bērna sliktā apetīte vai izvairīšanās no pamata ēdienreizēm var notikt arī tāpēc, ka bērnam starp tām ir ļauts nekontrolēts uzkodu patēriņš. Pārskatot bērna uzturu un meklējot iemeslus neēšanai, uzmanība obligāti jāpievērš tam, vai, ko un cik daudz bērns ēd starplaikos starp pamata ēdienreizēm. Īpaši, ja tie ir saldumi, saldināti gāzēti dzērieni, kas var radīt ilūziju par sāta sajūtu. “Šādu kļūdu gadījumā maksimāli būtu jāizslēdz našķēšanās starp ēdienreizēm, kā arī jāmēģina ierobežot šķidruma uzņemšanu īsi pirms plānotās pamatēdienreizes,” pamāca uztura speciāliste.
Uzvedības un emocionālie faktori
“Vēl viens iemesls, kāpēc bērni var atteikties no ēdiena, ir uzvedības un emocionālie faktori. Piemēram, ja vecāki ir pārāk uzstājīgi ēšanas jautājumos, spiež bērnu ēst vai pārmērīgi kontrolē ēšanas procesu, tai skaitā neļauj ēst pašam, bet baro viņu, jo tā būs ātrāk, pēc ēšanas nebūs jāuzkopj un tā tālāk,” norāda eksperte. “Šāda vecāku rīcība var veicināt mazāku interesi par ēdienu un pat vispār izvairīšanos no ēšanas! Tāpēc, ja bērns atsakās ēst, noteikti nedrīkst piespiest to darīt vai pat draudēt, jo esošā situācija var tikai pasliktināties, turklāt ilgtermiņā,” skaidro uztura speciāliste.
Veselības problēmas
Apetīte var pasliktināties arī veselības problēmu dēļ. Piemēram, ja bērnam ir pārtikas alerģija vai gremošanas trakta darbības traucējumi, kas izpaužas ar vēdera sāpēm, caureju vai citām nepatīkamām izjūtām, viņš var izvairīties no ēšanas, jo nevēlas piedzīvot sāpes un diskomfortu. Apetīte var būt sliktāka arī akūtas saslimšanas gadījumā, taču tā ir pārejoša.
Kad bērna neēšanas dēļ vērsties pēc palīdzības?
Vecākiem vajadzētu pievērst bērna neēšanai lielāku vērību un vērsties pēc palīdzības pie pediatra vai uztura speciālista situācijās, kad bērns ilgstoši atsakās no ēšanas, strauji zaudē svaru, pasliktinās bērna pašsajūta un mazais biežāk slimo. Veselīgs, sabalansēts uzturs ir bērna šodienas un arī nākotnes veselības pamats!
