Finanšu pratība bērniem jau no mazotnes 

Vecāku loma bērnu finanšu paradumu veidošanā ir ļoti nozīmīga, jo tieši mamma, tētis un arī vecvecāki ir tie, kuru paradumus bērns vēro ikdienā un no kuriem mācās. Jau no mazotnes viņi var mācīties vienkāršus finanšu ieradumus – kā krāt, plānot un pieņemt gudrus lēmumus. Šajā rakstā aplūkosim, kā mācīt bērniem finanšu pratību ikdienā, kā arī sniegsim praktiskus padomus bērnu finanšu audzināšanā.  

Kāpēc finanšu pratība ir svarīga jau bērnībā? 

Tiek uzskatīts, ka vislabākais laiks, kad bērniem sākt apgūt finanšu pratību, ir apmēram 5–6 gadu vecums (kad rodas izpratne par matemātikas pamatiem). Šajā vecumposmā rodas interese par naudas vērtību, kā to taupīt un veikt apzinīgus pirkumus. Tas ir laiks, kad  var pastāstīt par budžeta veidošanu ģimenē, raisot izpratni par plānotiem un neplānotiem tēriņiem.  

Jo agrāk tiek apgūta finanšu pratība, jo atbildīgāks un pārliecinošāks bērns kļūst. Naudas vērtības izpratne palīdz viņam pašam pieņemt atbildīgus lēmumus par pirkumiem, piemēram, vai tik ļoti kārotā rotaļlieta tiešām ir veikala cenas vērta. Varbūt nemaz tik ļoti to vairs negribas.  

Autors: Shutterstock.com

Kā mācīt bērniem naudas vērtību ikdienā? 

Veidi, kā paskaidrot savai atvasei naudas vērtību, ir dažādi – praktiski piemēri, kopā plānojot ģimenes budžetu, kā arī izmantojot finanšu pratības spēles un aktivitātes bērniem.  

Jau sākumskolas posmā skolēniem ir labi attīstītas digitālās prasmes, tāpēc noteikti var izmantot dažādas aplikācijas telefonā, piemēram, līdz 12 gadu vecumam būs piemērota aplikācija MoneyPrep: Kids Learning Games, kurā var apgūt budžeta plānošanu, naudas taupīšanu un tērēšanu ar jautru un izglītojošu spēļu palīdzību. Savukārt kopīgiem ģimenes vakariem noderēs galda spēles, piemēram, “Monopols”, kurā paralēli naudas plūsmas plānošanai tiek apgūta arī aizņemšanās un parādu atdošana, mācot atbildīgu rīcību pret naudu un spēles partneriem.  

Savukārt vakarā pirms gulētiešanas, vecāki kopā ar bērniem var lasīt izglītojošu literatūru, kas ar skaistiem un interesantiem stāstiem ieved finanšu pasaulē. Piemēram, grāmatiņa “Centiņš un Eiriņa. Mana pirmā grāmata par naudu” palīdzēs saprast, kā pirkt, krāt un nopelnīt naudiņu, lai sagādātu māmiņai dāvanu. Bet lielākiem bērniem izpratni par naudu raisīs latviešu autoru grāmata “Nauda un citas Cīruļu ģimenes lietas”.  

Kā vecāki var palīdzēt veidot finanšu paradumus? 

Kabatas nauda ir lielisks veids, kā mācīt bērnam izpratni par finanšu pārvaldību. Atvasi var mudināt šo naudu sadalīt, daļu iztērējot kādā kārotā pirkumā, bet daļu iekrājot. Šādai naudas plūsmas plānošanai noderēs paštaisīts vei veikalā iegādājams naudas plānotājs – mapīte ar mazām plastikāta kabatiņām, kur katrs nodalījums ir savai naudas pozīcijai (iekrājumiem, našķiem, sen kārotai mantai un tml.). Šāds naudas plānotājs būs kā pirmais ieskats ģimenes mēneša budžeta plānošanai, kopīgi izrunājot, kāds pozīcijas ir ģimenes tēriņiem. Vairāk praktisku padomu par kabatas naudu, kad ir piemērotākais vecums, kad sākt to piešķirt un cik lielai tai jābūt, lasi šeit.  

Autors: Shutterstock.com

Mājās paveicot kādu darbiņu, vecāki var ieviest atalgojuma sistēmu (bet tam noteikti nevajadzētu kļūt par regulāru paradumu, jo veicinās bērna vēlmi strādāt tikai tad, ja par to tiks samaksāts). Ir arī vecāki, kas par teicamām sekmēm skolā iedod konkrētu naudas summu. Taču šai atalgojuma sistēmai nevajadzētu būt lielai – pilnīgi pietiekami ir 0,50–1 eiro. Tai būtu jābūt simboliskai summai, bet tomēr parādot, ka par veikto darbu tiek samaksāts gluži tāpat, kā tas notiek vecāku darbā.  

Pusaudžu vecumā noteikti var iepazīstināt ar pasīvajiem ienākumiem (piemēram, krājkonts, dividendes, obligācijas, akcijas, īpašuma izīrēšana) un pārrunāt par atbildīgu aizņemšanos (arī prakse, ka pusaudzim nepietiek savu līdzekļu un viņš aizņemas no vecākiem, ir labs piemērs, kā atbildīgi aizņemties un pēc tam parādu atdot).  

Protams, vecākiem pašiem arī jārāda piemērs, jo bērni mācās, vērojot mammu un tēti. Ja viņam ir pozitīvs finanšu paraugs, kas demonstrē atbildīgu un pārdomātu naudas pārvaldību, bērns šos principus dabiski pārņems. Tāpēc kopīgi plānojiet ģimenes budžetu, pārrunājiet plānotos un neplānotos tēriņus. Ja gadījies nepārdomāts pirkums, arī tas nav peļami – ar bērnu izrunājiet, kāpēc šāds pirkums tika veikts un ne vienmēr par to jājūtas slikti.  

Nav vienas pieejas, kā runāt ar bērnu par budžetu un ietaupījumiem, tomēr šajās sarunās, ikdienas paradumos, spēlēs un aktivitātēs ir jārada pārliecība, ka finanšu pratība ir pamats drošai nākotnei. Tā ir dzīves prasme, kas palīdz pieņemt gudrus lēmumus, plānot nākotni un sasniegt savus mērķus. Katrs mazais solis – saruna par kabatas naudu, pirmā krājkase vai kopīga budžeta plānošana – ir ieguldījums bērna nākotnē.