Garšaugu ABC – noslēpums lieliskai garšai
Katram pārtikas produktam piemīt unikāla garša, tomēr pa īstam ēdiena burvība atklājas niansēs, ko tam piešķir garšaugi. Tas ir neaizstājams papildinājums ikvienai maltītei: pat visvienkāršākā ēdiena aromāts burtiski atdzīvojas, ja tam pievieno šķipsniņu diļļu, pētersīļu, rozmarīna, timiāna vai cita garšauga. Kā lielveikalā izvēlēties kvalitatīvus zaļumus, kā tos pareizi uzglabāt mājas apstākļos un kurā brīdī pievienot ēdienam, stāsta Rimi Gardēdis Mārtiņš Sirmais.
Izvēlies svaigus garšaugus tāpat kā puķes!
“Visus garšaugus var iedalīt divās lielās grupās: ir tā saucamie stingrie, aromātiskie, piemēram, timiāns, rozmarīns un salvija, un tad ir lapu garšaugi – mārloki, loki, baziliks, piparmētras, pētersīļi, koriandrs jeb kinza. Aromātiskos parasti ilgi sautē, un šajā procesā no tiem izdalās eļļa, kas veido auga specifisko garšu. Savukārt lapu garšaugus gatavojot pievieno pašā pēdējā brīdī,” stāsta šefpavārs.
Tāpat kā jebkuram produktam, arī garšaugiem ir jābūt kvalitatīviem. Kā to noteikt? Līdzīgi kā pērkot ziedus veikalā: jāpārbauda, vai visas lapas ir glītas un svaigas, pēc tam jāpievērš uzmanība garšaugu kātiņiem. “Tiem, tāpat kā ziediem, jābūt pēc iespējas nesen grieztiem. Protams, tas nav noticis pirms 15 minūtēm, bet iepriekšējā dienā, tāpēc kāti varētu būt mazliet apvītuši, tomēr tiem jāizskatās gana svaigi,” uzsver eksperts.
Veikalā iespējams iegādāties arī kaltētus un ieeļļotus garšaugus. Vispopulārākais kaltētais garšaugs ir lauru lapas, kuras lieto tikai šādā veidā, savukārt iecienītākais ieeļļotais – baziliks, ko pazīstam kā pesto.
Autors: Shutterstock.com
Uzglabā pareizi!
Galvenais noteikums, lai garšaugus vispār varētu uzglabāt, – tiem jābūt kvalitatīviem. “Pērc svaigus, nesen grieztus, kārtīgi iepakotus, perfektus, burvīgus augus,” iesaka pavārs. Lai tos ilgāk saglabātu svaigus, tie jāizņem no iepakojuma, jāietin mitrā salvetē un jāievieto uzglabāšanas traukā. Šādi garšaugus var saglabāt svaigus pat veselu nedēļu.
“Jo augs eļļaināks un šķiedraināks, jo ilgāk tas glabāsies, savukārt lapaināki un maigāki garšaugi glabājas īsāku laiku. Nevajadzētu garšaugus likt ledusskapja aizmugurē pie saldēšanas sistēmām, lai tie nesasaltu un nesabojātos. Daudz piemērotāka vieta ir dārzeņu atvilktne, tur tie pavisam mierīgi var glabāties visu nedēļu,” stāsta eksperts.
Garšaugu pēdas pasaules virtuvēs
Pilnīgi visiem Āzijas ēdieniem piestāv pētersīļi, maurloki, baziliks, Taizemes baziliks, piparmētra, bet šī reģiona īpašā garša ir citronzāle. Indiešu ēdienu sildošās notis rada kumīns, kurkuma, ingvers, koriandra sēklas, kardamons, kanēlis. Franču virtuves gaumē būs salvija, majorāns, estragons, rozmarīns, timiāns, lavanda. Neatņemama itāļu virtuves sastāvdaļa ir oregano jeb raudene, kā arī rozmarīns un timiāns, ar ko labprāt savus ēdienus bagātina arī grieķi. Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs vairāk raksturīga pētersīļu, piparmētras un kinzas kombinācija. Un kas gan būtu kārtīgs latviešu ēdiens bez dillēm!
“Katram ir sava iecienītā garšu kombinācija, un to arī vajag likt lietā. Vienmēr iesaku pievienot ēdienam svaigus garšaugus! Galvenais to darīt pareizajā brīdī, lai lauru lapa nav kraukšķīga, bet pētersīlis – izjucis, un lai augu garšas “atslēdz” ēdiena īsto raksturu!” iesaka pavārs.
