Ģimene Latvijā: skaitļi un fakti
Ceturtdien, 15. maijā, pasaulē atzīmēs Starptautisko ģimenes dienu. To ir dibinājusi ANO ģenerālā Asambleja 1993. gadā. Savukārt Latvijā Ģimenes dienu kā oficiālus svētkus atzīmē salīdzinoši nesen - kopš 2008. gada. Ik gadu šo dienu atzīmē 15. maijā, tajā godinot ģimeni un aicinot iedzīvotājus aizdomāties par tās lielo nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks: “Ģimenei ir jābūt tai vietai, kur mūs mīl tādus, kādi esam – no pirmajiem soļiem līdz sirmām galvām. Tur satiekas bērnu smiekli, vecvecāku stāsti un kopīgi brīži, kas silda sirdi. Ģimenē dzīvo paaudžu spēks – tas, kā vecākie dalās savā pieredzē, un jaunākie iedvesmo ar savu zinātkāri un sapņiem. Ģimenes dienā novēlu ikvienam atrast laiku būt kopā, klausīties, smieties un dalīties – jo tieši šajās vienkāršajās lietās dzīvo mūsu lielākās vērtības.”
Autors: Pexels.com
- Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023. gadā 27,7 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 6,2 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,1 % – pāri ar diviem bērniem, 2,1 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,6 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem (salīdzinājumam - 2022. gadā 27,6 % no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, t.sk. 5,8 % mājsaimniecību veidoja pāri ar vienu bērnu, 6,2 % – pāri ar diviem bērniem, 2,3 % – pāri ar trim vai vairāk bērniem un 4,7 % mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem).
- 2024. gada sākumā 49 % pilngadīgo vīriešu un 41,2 % sieviešu bija precēti, savukārt 35,3 % vīriešu un 24,8 % sieviešu bija neprecēti, bet 3,3 % vīriešu un 15,7 % sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 68,7 % vīriešu un 62,8 % sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.
- 2024. gadā tika reģistrētas 10 390 laulības, kas ir par 1,5 % (159 laulībām) mazāk nekā 2023. gadā. Noslēgto laulību skaits pēc 2020. gada pakāpeniski pieauga, bet jau otro gadu pēc kārtas samazinās. 2024. gadā noslēgts par 312 laulībām mazāk nekā 2020. gadā, kad bija spēkā pulcēšanās ierobežojumi pandēmijas dēļ.
- 2024. gada sākumā Latvijā 19 % iedzīvotāju jeb 356 tūkstoši bija bērni vecumā līdz 17 gadiem. Lai gan no 2016. gada sākuma kopējais bērnu (0–17 gadi) skaits palielinājies par 4 tūkstošiem jeb 1,1 % un bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.–2016. gadā, tomēr vecuma grupā 0–9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016. gada sākumu, tas samazinājies par 14 tūkstošiem jeb 6,8 %.
- 2024. gadā dzimstības lejupslīde turpinājās, un piedzima 12 571 bērns – par 13,2 % jeb 1 919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023. gadā, kur pēdējos trīs gada mēnešos dzimušo skaits nepārsniedza tūkstoti (oktobrī – 994, novembrī – 940, decembrī – 921 jaundzimušais). 2024. gadā reģistrēts vismazākais dzimušo skaits katrā mēnesī pēdējos simts gados. Latvijā katru gadu zēnu piedzimst vairāk nekā meiteņu.
- Kopš 1994. gada jaundzimušā mātes vidējais vecums palielinās, tomēr Latvijā, salīdzinot ar ES valstīm, bērni dzimst mātēm jaunākā vecumā. Arī tēva vidējais vecums palielinās. 1994. gadā piedzima 24 256 bērni, visvairāk, kad mātei bija 21 un tēvam 23 gadi. 2023. gadā piedzima 14 490 bērni, visvairāk, kad mātei bija 31 un tēvam 32 gadi. 2023. gadā visaugstākie dzimstības rādītāji bija sievietēm 25 – 34 gadu vecumā. Mātes vidējais vecums 2023. gadā bija 30,4 gadi (kopš 2011.gada tas palielinājies par 1,8 gadiem), mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, 2023. gadā bija 28,0 gadi (2011. gadā – 25,8 gadi), bet piedzimstot otrajam bērnam– 31,2 gadi. Pieaug dzimstības līmenis sievietēm vecumā no 35 gadiem.
- Lai gan dzimušo bērnu skaits samazinās, pēdējos gados palielinās īpatsvars bērniem, kuri dzimst kā trešie vai ceturtie bērni. 2023. gadā ģimenēs kā pirmie piedzima 39,2% bērnu, kā otrie – 35,3% bērnu, kā trešie – 17,1% bērnu, bet kā ceturtie un vairāk – 8,4% bērnu.
