Hormonālās izmaiņas pēc 40 gadu vecuma – kā rīkoties?
Sieviete dažādas hormonālas izmaiņas piedzīvo nepārtraukti – sākoties menstruācijām, gaidot mazuli, pēc dzemdībām. Hormonālas izmaiņas sākas arī perimenopauzes laikā. Kā rīkoties, lai saglabātu ierasto dzīves stilu un nejustu diskomfortu, stāsta Klīnika EGV endokrinoloģe dr. Liene Akmene.
Pirms 100 gadiem vidējais sievietes dzīves ilgums bija 56 gadi, tagad tas ir vidēji 80. Vidējais vecums, kad sievietei iestājas menopauze, ir 50 gadi. Sieviete mūsdienās ilgu laiku savas dzīves pavada menopauzē un pārejā uz to, kādēļ šī tēma ieņem arvien lielāku nozīmi. Ceļš līdz menopauzei lielākoties nav kā viens klikšķis, tas ir apmēram 10 gadus ilgs pārmaiņu periods, kura laikā noris hormonālās izmaiņas. Mūsdienās sievietes aktīvi rūpējas par savu veselību – sporto, interesējas par uzturu, veic dažādas veselības pārbaudes, lai nodrošinātu ierasto dzīves kvalitāti un saglabātu savu veselību ilgtermiņā. Un perimenopauzes laikā tam ir ļoti liela nozīme. Ja sieviete perimenopauzē būs fiziski labākā formā un pie labas veselības, mazāk izjutīs tās simptomātiku un labāk pavadīs savu menopauzes laiku.
Katras sievietes perimenopauzes periods ir citāds. Dažām tas būs tikai pāris mēnešus, bet citām pat 10 gadus. Arī pašsajūta var būt atšķirīga. Kādai būs vērojami viegli simptomi, bet citai šis laiks būs fiziski un emocionāli izaicinošs. Bieži vien sieviete ir neziņā, domājot, ka jūtas nogurusi no daudzajiem dzīves pienākumiem, tādēļ nejūtas labi. Pakāpeniskās pārmaiņas, kuras rada hormonālās izmaiņas, skar daudzas orgānu sistēmas. To, cik simptomi būs izteikti, nosaka arī iedzimtība. Vēlams iztaujāt arī savu mammu, lai noskaidrotu, kāds viņai bijis šis pārmaiņu laiks.
Pirmās pazīmes, ka sākusies perimenopauze, ir menstruālā cikla neregularitāte un apjoms. Tad seko vazomotorie simptomi, tie ir karstuma viļņi, nakts svīšana, libido mazināšanās, tiek traucēts nakts miegs, mainās garastāvoklis, rodas locītavu sāpes un uroģenitālās sūdzības (maksts sausums). Āda paliek sausa un tai zūd elasticitāte. Pārmaiņas, kuras rada samazinātais estrogēna daudzums, ietekmē arī lipīdu vielmaiņu. Līdz ar to palielinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, palielinās osteoporozes risks. Sievietes ar mazām tauku rezervēm simptomātiku izjutīs vairāk, jo estrogēnu avots ir arī taukaudos.
Ikvienai sievietei ieteicams šo posmu pārrunāt gan ar savu ginekologu, gan endokrinologu, jo maldīgi ir uzskatīt, ka nav iespējams palīdzēt.
Ārsts uzklausīs sievietes sūdzības un ieteiks veikt asins analīzes, lai pārliecinātos, ka ir sākusies perimenopauze. Perimenopauzi diagnosticē, veicot asins analīzes 3. līdz 5. sievietes menstruālā cikla dienā. Veiks folikulu stimulējošā hormona (FSH), estrogēna, testosterona, DHSO4 pārbaudes. Tālāka terapija pacientei tiek izvēlēta, sadarbojoties ginekologam un endokrinologam.
Ārstu izvēlētā terapija palīdzēs, ja sieviete ievēros veselīgu dzīvesveidu, regulāri nodarbojoties ar sportu, izvēloties veselīgu un sabalansētu uzturu. Ir pierādīts, ka 30 minūšu intensīva slodze samazina vazomotoro simptomātiku par 20 %, savukārt smēķēšana pastiprina simptomātiku.
“Ar sūdzībām nav jāsadzīvo, tās visas iespējams atrisināt, “ atgādina dr. Liene Akmene, mudinot sievietes vērsties pie ārsta pēc palīdzības. Hormonālās svārstības iespējams regulēt, saglabājot dzīves prieku un kvalitāti!
