Jēkabpils pašvaldības uzņēmumos padomes nevajadzēs veidot
Rīga, 4.dec., LETA. Jēkabpils pašvaldībai piederošajos uzņēmumos padomes nebūs jāveido, aģentūra LETA noskaidroja pilsētas pašvaldībā. No nākamā gada, ņemot vērā izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus uzņēmumos pieņems pašvaldības izpilddirektors - Guntars Gogulis. Līdz šim tas ir bijis domes priekšsēdētājs. Vienlaikus pašvaldības pārstāve Margita Liepiņa aģentūru LETA informēja, ka pašvaldība nav kapitāla daļu turētāja tādai kapitālsabiedrībai, kurai, sākot ar jauno gadu, būs jāizveido padome. "Firmas.lv" dati liecina, ka Jēkabpils pašvaldībai pilnībā pieder SIA "Jēkabpils siltums", SIA "Jēkabpils pakalpojumi", SIA "Pils rajona namu pārvalde", SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca", SIA "JK Namu pārvalde" un SIA "Jēkabpils ūdens", tā ir līdzīpašniece SIA "Jēkabpils autobusu parks" un SIA "Vidusdaugavas SPAAO". Jau ziņots, ka Jelgavas pašvaldība padomi varētu veidot vien SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca", aģentūru LETA informēja pašvaldības pārstāve Egita Veinberga. Viņa apliecināja, ka saskaņā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas stāsies spēkā nākamgad, pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis būs pašvaldības izpilddirektors. Jelgavas gadījumā tā ir Irēna Škutāne. Vienlaikus Veinberga skaidroja, ka pašvaldībai nav nevienas 100% piederošas kapitālsabiedrības, kurā būtu obligāti jāizveido padome. Atbilstoši likuma grozījumiem, būs jāvērtē kapitālsabiedrību iepriekšējā gada, tas ir, 2019.gada rādītāji. "Ja raugās uz 2018.gada rādītājiem, padome varētu tikt izveidota SIA "Jelgavas pilsētas slimnīca"," situāciju aprakstīja pašvaldības pārstāve. Ziņots arī, ka Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, precizējot valdes un padomes izveides un darbības kārtība, tostarp locekļu ievēlēšana. Parlaments atbalstīja izmaiņas kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu kandidātu izvirzīšanā. Par kandidātu nedrīkstēs izvirzīt personu, kura ir vai pēdējos divus gadus pirms pieteikuma iesniegšanas gala termiņa ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona. Tāpat valdē vai padomē nevarēs izvirzīt personu, par kuru ir pasludināts maksātnespējas process, kā arī plānots noteikt, ka kapitālsabiedrību padomes locekļiem netiks izmaksātas prēmijas. Tāpat noteikts, ka uz valsts kapitālsabiedrībām piederošām kapitālsabiedrībām attieksies tādi paši noteikumi valdes un padomes locekļu iecelšanai kā uz valsts uzņēmumiem. Līdz ar likuma grozījumiem arī paredzēts liegt kapitālsabiedrībā ieceltajiem pagaidu valdes locekļiem šos amata pienākumus pildīt ilgāk par gadu, tādējādi izvairoties no gadījumiem, kad ilgstoši netiek rīkots amata konkurss. Likuma grozījumi paredz padomes izveidi noteikt kā obligātu lielās kapitālsabiedrībās un akciju sabiedrībās. Tāpat likumprojekts papildina padomes funkcijas, nosakot, ka tai būs ne vien jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija, bet arī jāuzrauga tās īstenošana. Vienlaikus, lai nodrošinātu lielāku atklātību, likumprojekts paredz pienākumu valsts kapitālsabiedrībām savā mājaslapā publicēt plašāku informācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs biržā kotētiem uzņēmumiem. Kapitālsabiedrībām būs jāpublicē informācija par visām kapitālsabiedrības dalībnieku sapulcēm, tai skaitā par to darba kārtību un lēmumiem. Tāpat noteikts, ka informācija par saņemto valsts vai pašvaldības budžeta finansējumu un tā izlietojumu kapitālsabiedrībām būs jāpublicē vismaz par pēdējiem pieciem gadiem.
