Kā izvēlēties īsto investīciju stratēģiju? Skaidro eksperts

Raksta autors: Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs

Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klientu skaits, kuriem ir kāds no vērtspapīriem ieguldījumu vai vērtspapīru kontā, ir pieaudzis par 205%, arī visā sabiedrībā interese par ieguldījumiem ir kļuvusi būtiski lielāka. Viens no jautājumiem, uzsākot ceļu investīciju jomā, bieži vien ir – kādu stratēģiju izvēlēties? Katram šī stratēģija var būt sava, tāpat arī priekšstati, kas ir pareizi un kas ne tik ļoti. Balstoties uz savu ilggadējo, arī privāto investora pieredzi, varu piedāvāt redzējumu par finanšu līdzekļu izvietošanu, ko var saukt par stratēģiju “no visa pa mazumiņam”.

Sakārto savas finanses

Lai gan var skanēt garlaicīgi, taču pats pirmais solis, pirms ķerties pie ieguldīšanas finanšu tirgos, ir sakārtot savas finanses. Tas ir būtiski, lai lietainākos dzīves brīžos nebūtu jāņem nauda laukā no saviem ieguldījumiem, lai segtu ikdienas tēriņus vai tēriņus neparedzētiem izdevumiem (zobārstam, auto labošanai utt.) Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu redzējis starp dažādiem cilvēkiem, kas tikko sāk ieguldīt, - darīt to ar saviem vienīgajiem brīvajiem līdzekļiem. 

Lai sakārtotu savas finanses un izveidotu “drošības spilvenu”, mūsdienās ir daudz ērtu rīku. Ir dažādas lietotnes katrai gaumei, bet var arī apsēsties kaut vai pie vecā labā Excel un sarakstīt tajā visus savus ienākumus/izdevumus, kā arī pozīcijas, kur var kaut ko ietaupīt. Drošības spilvena apmēru katrs var noteikt sev pats, vadoties pēc saviem ienākumiem, tēriņiem un paradumiem. Vispārpieņemts ieteikums ir uzkrājums 3 mēneša ienākumu apmērā, bet kādam varbūt ir pietiekami arī ar 1 mēneša apjomu. Ja spilvens uzkrāts jau 6 vai vairāk mēnešu ienākumu apmērā, tiešām laiks ir sākt domāt par ieguldījumiem, jo viss, kas nav ieguldīts, laika gaitā zaudē savu vērtību inflācijas dēļ. 

Tālākie soļi portfeļa veidošanā

Izmantojot vairākus finanšu instrumentus, ir iespēja gan palielināt peļņas iespējas, gan iespējas tikt pie līdzekļiem, ja pēkšņi vai arī plānoti tie būtu nepieciešami. Diversificējot savu naudu starp dažādiem ieguldījumu risinājumiem, var arī samazināt tirgus risku, kam tie ir pakļauti, un palielināt ienesīgumu. Īsumā par portfeļa iespējamām pozīcijām, ja izvēlamies šādu stratēģiju.

Labs risinājums iesācējiem, kas grib likt naudai strādāt, bet negrib pārāk aktīvi iesaistīties ar ieguldījumiem saistīto lēmumu pieņemšanā, ir uzkrājošā dzīvības apdrošināšana jeb privātais portfelis. Turklāt ar šādu risinājumu ir iespēja saņemt iedzīvotāja ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmēra no ieguldītas summas, kas  manā skatījumā ir sava veida garantēts ienesīgums katru gadu. Piemēram, ja pirms 10 gadiem sākts ieguldīt vienreiz gadā 1000 eiro aktīvajā stratēģijā (100% akcijas), uz pašreizējo brīdi būtu ieguldīti 10 000 eiro, bet kopā ar finanšu tirgus pienesumu tie jau būtu 17 000 eiro. Papildus katru gadu var atgūt 200 eiro no nodokļiem, kas 10 gadu laikā jau būtu 2000 eiro. Tātad kopējais sniegums veidotu 19 000 eiro jeb pie 90%, kas nemaz nav tik slikti, ņemot vēra, ka kopēja inflācija pēdējos 10 gados ir bijusi +45.5%.  Turklāt atgūtos nodokļus var arī reinvestēt atpakaļ uzkrājošajā dzīvības apdrošināšana un šādi nākotnē saņemt lielāku nodokļu atmaksu. Ja 1000 eiro vietā iemaksātu papildus arī atgūto nodokļu naudu, tad nākamgad varētu jau atgūt  nodokļos 240 eiro, un šī nodokļu summa katru gadu pakāpeniski pieaugtu, ja jūs turpinātu šo stratēģiju. Turklāt lielāku iemaksāto summu dēļ var palielināt arī savu potenciālo ienesīgumu no ieguldījumiem finanšu tirgos.

Portfeļa diversifikācija un fondi kā nākamais solis

Otra opcija ir spert nākamo soli un jau nedaudz diversificēt jeb sadalīt savus ieguldījumus. Piemēram, ja tie ir iepriekšminētie 1000 eiro gadā, tad 500 eiro novirzīt uzkrājošajā apdrošināšanā, bet 500 eiro uz kādu  ieguldījumu fondu (piemēram, Robur) vai ETF. 

Šādā gadījumā 500 eiro, kas tiktu novirzīti ieguldījumu fondā vai ETF, nebūtu piesaistīti pie konkrēta līguma termiņa (kā tas ir uzkrājošās apdrošināšanas gadījumā), bet būtu brīvi pieejami jebkurā laikā, kad tie jums ir nepieciešami. Pareizi diversificējot savus aktīvus, var arī sasniegt lielāku ienesīgumu ilgtermiņā. Piemēram, ja saglabājam tos pašus nosacījumus uzkrājošajā apdrošināšanai, bet samazinām ieguldījumu summu uz 500 eiro, tad 10 gadu laikā ieguldīts būtu 5000 eiro un kopējais ienesīgums pie 8500 eiro. Papildus tam vēl 1000 eiro ar nodokļu atmaksu, kopā sasniedzot to pašu +90%. Bet ja atlikušos 500 eiro ieguldītu ieguldījumu fondā vai ETF, kas, piemēram, seko līdzi MSCI World indeksam (100% akcijas), tad no 10 gadu laikā kopējais ienesīgums būtu jau 125% jeb 11 250 eiro. Un kopējais portfeļa ienesīgums jau būtu 107.5%, kas ir par 17.5% vairāk, nekā ieguldot visus 1000 eiro tikai uzkrājošajā apdrošināšanā. 

Akcijas – lielāks risks, bet lielākas ienesīguma iespējas

Kad esat jau pārliecināts par savām zināšanām un spējām uzņemties arī lielāku svārstību risku, trešā opcija ir iet vel vienu soli uz priekšu un pie saviem ieguldījumiem pievienot klāt arī akcijas. Tas nozīmētu pārdalīt savus 1000 eiro uz 3 daļām: pa 333 eiro reizi gadā novirzīt uzkrājošajā apdrošināšanā, fondos un akcijās. Piemēram, izvēloties ieguldīt 333 eiro gadā Microsoft akcijās, kopsumma 10 gadu laikā būtu ieguldīts pie 3300 eiro, turpretim ienesīgums sastādītu aptuveni pie 19 000 EUR jeb 475%. Ja pieskaitām klāt dividendes, kas 10 gadu laikā aptuveni būtu pie 670 eiro, tad kopējais ienesīgums ir satriecoši 496%.

Savukārt ienesīgumi uzkrājošajā apdrošināšanā +90% un ETF +125% šajā variantā saglabājas tie paši, jo mainītos tikai ieguldījumu summa.  Savukārt, skatoties uz kopējo portfeli, kopējais ienesīgums šādā variantā veidotu  +237%.

Secinājumi

Nenoliedzami ieguldījumi tikai piemērā minētajās Microsoft akcijās var nest lielāku kopējo atdevi nekā labi diversificēti portfeļi (piemērā minētajā situācijā, ja ieguldīts tiktu tikai šajās akcijās, ienesīgums būtu +496%). Taču jāatceras, ka gadījumos, ja visa nauda vai lielākā tās daļa tiek ieguldītā vienā vai pāris akciju veidā, tas rada ļoti lielu svārstību risku. Neskatoties uz potenciāli lielāku ienesīgumu, rezultāts var būt nestabilāks un pat graujošs, salīdzinot ar to, ja tiek ieguldīts fondā, kas ir piesaistīts pie kāda indeksa. Jo, piemēram, MSCI World indekss sastāv no 1500+ dažādiem uzņēmumu akcijām no dažādām nozarēm visā pasaulē, bet Microsoft ir tikai viens uzņēmums ASV, kas pārstāv tehnoloģiju nozari. Protams, Microsoft ir viens no līderiem savā nozarē, un lieli svārstību riski šāda izmēra kompānijai ir mazi - tomēr tie nav izslēgti. Ar ieguldījumiem akcijās ir arī jāņem vēra, ka lielai daļai akciju bieži vien nav iespējams piekopt  tā saucamo “hold it forever” (mūžīga turēšana) stratēģiju un ir jāpaseko līdzi uzņēmuma izaugsmes plāniem, finanšu rezultātiem utt.

Taču arī fondu gadījumā jāatceras, ka - ja tiek izvēlēts neatbilstošs indekss, svārstību risks arī pieaug un ienesīgums rezultātā būs mazāks. Neatbilstošs indekss var būt tāds, kas seko konkrētiem uzņēmumiem valstī, kas ir nestabila ekonomiski, juridiski vai ģeopolitiski. 

Tāpēc, lai mazinātu riskus un palielinātu savu potenciālo ienesīgumu stratēģija  “paņemt no katra risinājuma pa mazumiņam” ir ļoti noderīga. Protams, arī tā neieslēdz mājasdarba izpildi no paša ieguldītāja. Kādi ir šie mājasdarbi? Izpētīt, kāds ir ieguldījuma termiņš un nosacījumi, vai produkta stratēģijā iekļautais konkrētais reģions/ nozare ir atbilstoši manai riska tolerancei, kā arī – pats svarīgākais – vai pats risinājums man ir saprotams.