Kā jauniešiem sagatavoties darba tirgum: 5 soļi

Vērtīga un labi atalgota pirmā darba pieredze ir daudzu jauniešu sapnis, taču mūsdienu konkurences pilnajā darba tirgū pat sākuma līmeņa amatos nereti tiek sagaidīta vairāku gadu praktiskā pieredze. Tas liek uzdot būtisku jautājumu – kā jauniešiem soli pa solim sagatavoties darba tirgum un kādu pieredzi viņi var norādīt, ja vēl nav bijusi pastāvīga darba pieredze?

1.    Nenovērtēt par zemu prakses iespējas

Gan vasaras brīvlaikos, gan studiju ietvaros prakse sniedz vairāk nekā tikai ierakstu CV – tā dod iespēju iepazīt darba vidi un palīdz attīstīt ne vien praktiskas iemaņas, bet arī gūt pašpārliecinātību, kas ir būtiska prasme, prezentējot sevi potenciālajiem darba devējiem.

“Ir viens noslēpums, kas palīdz izcelties un kas tiek augstu novērtēts darba devēju acīs - tā ir atvērtība jaunai pieredzei un vēlme mācīties, kas ir svarīgāka par pilnīgu sagatavotību. Visu pārējo var apgūt procesa laikā,” saka Baiba Rozentāle, “Workis” klientu apkalpošanas vadītāja.

Autors: Pexels.com

2.    Nebaidīties uzņemties iniciatīvu un radīt iespējas

Gaidīt, kad parādīsies ideālā vakance, nav vienīgais risinājums – iniciatīvas uzņemšanās un sazināšanās ar uzņēmumiem, pat ja esošajā mirklī nav aktuālu vakanču, liecina par kandidāta motivāciju un interesi. 

Karjeras sākumposmā pieredzes gūšana dažkārt nozīmē atvērtību iespējām, par kurām nav tūlītējas finansiālas atlīdzības, tomēr mācību procesā ieguldītā enerģija, laiks un zinātkāre bieži vien ir pirmais un svarīgākais kapitāls lielākajai daļai jauniešu. 

3.    Pagaidu darbs kā pirmā darba pieredze

Arī pagaidu darbs var kalpot kā atspēriena punkts, jo no vienas puses tam nav nepieciešama iepriekšēja pieredze, taču no otras puses tas ir skaidrs pierādījums uzticamībai un pielāgošanās spējām. Pagaidu darba pieredze var sniegt vērtīgu ieskatu nozarē, un iegūtās prasmes paliek noderīgas arī pēc līguma termiņa beigām. Vēl vairāk, iespēja strādāt pie dažādiem darba devējiem bez ilgtermiņa saistībām ļauj iepazīt dažādus noteikumus, darba kultūras un vadības stilus. Turklāt šāda veida pieredze paredz to, ka mācību procesa laikā var gūt papildu ienākumus.

“Darba devēji novērtē arī pagaidu darba pieredzi, jo tas apliecina spēju ievērot noteikumus, izpildīt uzdevumus un sasniegt mērķus, pat ja tas ir īslaicīgs darbs,” saka Baiba Rozentāle.

Autors: Pexels.com

4.    Pašizaugsmei nav vienas universālas formulas

Ir neskaitāmi veidi, kā augt, sākot no sagatavošanās programmām pirms studiju uzsākšanas universitātē līdz dalībai meistarklasēs, kursos un citos zināšanu pilnveides formātos. Potenciālajiem darba devējiem papildu pieredze ir “zaļais karogs” – zīme, ka jaunietis neaprobežojas tikai ar minimumu, bet aktīvi meklē iespējas attīstīties, izaicināt sevi un darīt vairāk nekā tiek gaidīts. 

5.    NVO vai brīvprātīgajā darbā gūtā pieredze 

Piedalīšanās NVO projektos vai brīvprātīgajā darbā palīdz attīstīt vērtīgas prasmes – no komandas darba un komunikācijas līdz problēmu risināšanai un līderībai, kas noder jebkurā nozarē. Tikpat nozīmīgi – šāda pieredze atspoguļo iniciatīvas uzņemšanos, empātiju un atbildības sajūtu – īpašības, kuras daudzi darba devēji uzskata par nākotnes potenciāla rādītājiem.

“Neatkarīgi no tā, vai tā ir prakse, pagaidu darbs, brīvprātīgais darbs vai dalība zināšanu pilnveides programmā, katra pieredze ir svarīga. Nav tādas lietas kā bezjēdzīga pieredze, jo katra situācija var kalpot kā mācībstunda, kas palīdz attīstīt prasmes un skaidrāk virzīties uz ilgtermiņa mērķiem,” norāda eksperte.