Kā sasniegt savas Jaunā gada apņemšanās?
Jaungada apņemšanās ir sena tradīcija, kas daudziem cilvēkiem sniedz iespēju apdomāt savus mērķus, uzsākt jaunas apņemšanās un nodoties jaunam dzīves posmam. Tomēr, neskatoties uz labiem nodomiem, vairāk nekā puse cilvēku nespēj saglabāt motivāciju un piepildīt savus jaunos mērķus ilgtermiņā. Kā kļūt par laimīgo un tomēr sasniegt iecerētos mērķus?
Veido reālistiskus mērķus
Jaunā gada apņemšanās par fiziskās veselības uzlabošanu ir viens no visbiežākajiem mērķiem, un nav noslēpums, ka janvārī sporta zāles ir pārpildītas ar jauniem apmeklētājiem. Cilvēki ne tikai sāk trenēties, bet pievēršas arī veselīgākai ēšanai un atmet kaitīgos ieradumus. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka jauni ieradumi bieži vien nav viegli iekļaujami ikdienas rutīnā, it īpaši, ja tos uzsāk no nulles, un tie ir ļoti ambiciozi. Lai sasniegtu ilgtermiņa rezultātus un padarītu šos ieradumus par ikdienas sastāvdaļu, svarīgi ir ne tikai uzstādīt reāli sasniedzamus mērķus, bet arī veidot stabilu pamatu to īstenošanai. Ja vēlies uzsākt jaunu mērķi vai apņemšanos, nav nepieciešams gaidīt 1. janvāri – uzsākt var jebkurā laikā, un tas ir lielisks solis uz priekšu labākas dzīves veidošanā.
Foto: Freepik.com/ freepik
Jaunā gada mērķiem ir jābūt reāli sasniedzamiem, pietiekami vienkāršiem, lai tos varētu izpildīt, bet arī pietiekami interesantiem, lai saglabātu motivāciju tos turpināt. Svarīgi ir izvēlēties mērķus, kas ir sasniedzami un iekļaujami ikdienas dzīvē, lai nenoslogotu sevi ar pārāk ambicioziem uzdevumiem. Lai veiksme būtu lielāka, ieteicams mērķus dalīt mazākos soļos, kas ļauj pakāpeniski sasniegt rezultātus un justies gandarītam par katru nelielo panākumu. Turklāt, lai palielinātu iespējas sasniegt savus mērķus, svarīgi ir izveidot konkrētu plānu un sekot tam regulāri, kā arī pielāgot mērķus atbilstoši savām spējām un iespējām.
Piemēram, ja iepriekš fiziskās aktivitātes nav bijušas jūsu ikdienas sastāvdaļa, varat sākt ar vieglām pastaigām vai pārgājieniem brīvdienās. Kad pieradīsiet pie šiem ieradumiem, varat pakāpeniski pievienot nākamo soli, piemēram, apmeklēt sporta zāli divas reizes nedēļā. Tāpat ilgtspējīga pieeja būs daudz efektīvāka nekā radikālas izmaiņas, piemēram, diētas uzsākšana no 1. janvāra. Tā vietā varat sākt ēst vairāk dārzeņu un augļu vai samazināt kafijas patēriņu.
Tehnoloģijas kā palīgi mērķu sasniegšanai
Veselīgus ikdienas ieradumus palīdz uzturēt arī tehnoloģijas, piemēram, viedpulksteņi, kas palīdz sekot līdzi veselības rādītājiem un fitnesa mērķiem. Piemēram, varat sev nospraust mērķi, ka šogad katru dienu sakrāsiet desmit tūkstošus soļus. Viedpulkstenis ļaus jums sekot līdzi soļu skaitam, kas ātri vien palīdzēs ieiet azartā, sasniedzot nosprausto skaitli.
“Lielākā daļa viedpulksteņu ir aprīkoti ar funkcijām, kas palīdz mērķa sasniegšana, piemēram, sistēmu, kas precīzi mēra sirdsdarbību un skābekļa līmeni asinīs, sniedzot lietotājiem profesionālus ieteikumus, kā uzlabot veselību. Tiem, kas vēlas uzsākt sportiskas aktivitātes, viedpulksteņi piedāvā pat vairāk nekā 100 treniņu režīmu. Pro versijas arī analizē skriešanas tehniku un sniedz padomus, kā uzlabot sniegumu un samazināt traumu risku,” norāda Mikus Tillers, "Huawei" produktu apmācības vadītājs.
Rūpējieties arī par savu mentālo labsajūtu
Foto: Freepik.com/ diana.grytsku
Tiek lēsts, ka šobrīd Eiropas Savienībā (ES) garīgās veselības problēmas ietekmē vairāk nekā 84 miljonus cilvēku, tāpēc mentālās veselības uzlabošana turpinās būt viens no svarīgākajiem jautājumiem arī nākotnē.
Līdztekus fiziskajām aktivitātēm un veselīgam uzturam, svarīgi parūpēties arī par savu mentālo veselību. Viens no veidiem ir ieviest ikdienas rutīnu. Sāciet ar maziem soļiem, piemēram, ieviešot precīzu miega režīmu. Kad esat veiksmīgi pielāgojis sākotnējās izmaiņas, izveidojiet dienas grafiku, iekļaujot laiku darbam, kā arī savām iecienītākajām aktivitātēm, piemēram, lasīšanai, pastaigām un atpūtai.
Lai mazinātu stresu, svarīgi ir regulāri veikt pārtraukumus darba dienas laikā. Sēdošs darbs var novest pie veselības problēmām, piemēram, kakla un muguras sāpēm, kā arī paaugstināt sirds un asinsvadu slimību risku. Veicot piecu līdz desmit minūšu pārtraukumus katru stundu, piemēram, ar viegliem vingrinājumiem, jūs ievērojami samazināsiet stresa hormonu līmeni un novērsīsiet izdegšanas risku.
