Kā skaidrot bērniem to, kas ir “viltus ziņas” sociālajos tīklos?

Sociālie tīkli jau sen vairs nav tikai saziņas veids, bet kļuvuši par vietu, kurā sagrozīt notikumus un izplatīt fake news jeb viltus ziņas. Nereti arvien grūtāk atpazīt, kura ziņa ir viltus, kura patiesība un par to ir ļoti nopietni jārunā ar bērniem un pusaudžiem. Šo vecumposmu medijpratības veidošana ir nozīmīga, lai veidotos izpratne par patiesu saturu interneta resursos, kā arī lai rosinātu domāt loģiski un kritiski izvērtētu saturu, ko pats patērē. 

Šajā rakstā aplūkosim, kā bērniem skaidrot to, kas ir viltus ziņas un kā tās atpazīt, kā arī savā pieredzē dalīsies Liepājas Rietumkrasta vidusskolas speciālais pedagogs un 7. klases audzinātāja Linda Antonova.

Viltus ziņas mūsu ikdienā – kas tās ir un kāpēc tiek izplatītas?

Nacionālā enciklopēdija viltus ziņas definē kā apzināti radītu melīgu, maldinošu un nepatiesu informāciju. Tās pēc formas un satura atgādina žurnālistikā izmantotu ziņu pasniegšanas veidu, tādējādi radot iespaidu, ka šie jaunumi ir patiesa un faktos balstīta informācija. 

Fake news kļūst arvien izplatītākas un biežāks ziņu veids, kuras tiek izplatītas ar mērķi ietekmēt sabiedrības noskaņojumu un attieksmi (īpaši sociālu vai politisku konfliktu laikā). Piemēram, Covid-19 pandēmijas laikā tika izplatīti maldīgi ziņojumi par pašu vīrusu, tā neesamību un vakcīnām. Pēc pandēmijas sekoja viltus ziņas gan par 2024. gada ASV prezidenta vēlēšanām, karu Ukrainā un valsts augstākajām amatpersonām. 

Autors: Shutterstock.com

Vasaras sākumā sociālos tīklus pāršalca dziļviltojumi jeb deepfake – video, kuros Latvijas sabiedrībā zināmas personas, kuru viedoklim iedzīvotāji uzticas, dalās ar it kā ziņām un viedokli par Covid-19 vakcīnu blakusefektiem. Šos video bija radījuši krāpnieki, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību uzdevās par sabiedrībā zināmām personām – video daudziem likās tik patiesi, ka ar tiem dalījās vairāki tūkstoši cilvēki.

Šādi viltojumi un nepatiesas ziņas tiek izplatītas ar mērķi emocionāli ietekmēt sabiedrību, palielinot nedrošību un dezinformāciju tajā, kā arī liek izdarīt negatīvu novērtējumu pret politiķiem, amatpersonām vai citām sabiedrības grupām, piemēram, mediķiem vai policistiem. Un mūsdienu straujā tehnoloģiju attīstība un tas, kādos apjomos patērējam portālus un sociālos tīklus, ļauj īsā laikā radīt un izplatīt sagrozītu informāciju par jebkuru tēmu. 

Kā pārbaudīt viltus ziņas sociālajos tīklos?

Protams, viltojumi kļūst arvien ticamāki un kvalitatīvāki, tomēr joprojām ir dažas pazīmes, pēc kurām viegli var noteikt ziņas patiesumu.

• Kliedzošs virsraksts – “Patiesība atklāta!”, “Tu būsi šokā!” un tml.
• Nezināms vai neuzticams avots – nav autora un kontaktu.
• Nav citu neatkarīgu publikāciju – pārbaudi vēl 2–3 avotus.
• Gramatikas kļūdas un slikta ziņas stilistika.
• Nedabiskas kustības un sejas mīmika video liecina par deepfake. 

Pedagoga pieredze – par viltus ziņām ir jārunā!

“Ikdienu pavadot kopā ar jauniešiem un bērniem, fake news ir un būs. Svarīgākais – kā par to informēt viņus!”, uzsver Liepājas Rietumkrasta vidusskolas speciālais pedagogs Linda Antonova, kura septembrī pēc vasaras brīvlaika skolas solos gaida atgriežamies savu audzināmo klasi – nu jau 7. klases skolēnus. 

Pedagoģe atzīst, ka medijpratība skolēniem ir svarīga un ar savu audzināmo klasi gan klases stundās, gan ikdienā pievērš uzmanību viltus ziņām un par tām runā gan diskusiju veidā, gan ar spēļu palīdzību. “Vispirms jau jāsaprot, kas ir viltus ziņas, kāpēc tās kāds rāda, stāsta. Ar skolniekiem esam klases stundā lasījuši dažādu informāciju, izdarījuši secinājumus par to, kuras ir īstas ziņas, bet kuras viltus. Tāpat diskutējam par to, kas liecina par fake news, kā tās atšķirt, mācot kritiski izvērtēt informāciju. Esam spēlējuši spēli “2 patiesības, 1 meli” – arī šī spēle liek domāt par ziņu patiesumu un meliem,” savā pieredzē dalās audzinātāja. 

Spēle “2 patiesības un 1 meli” ir pavisam vienkārša un to var spēlēt arī ģimenes lokā, runājot ar savām atvasēm par viltus ziņām. Katrs spēlētājs dalās ar trim apgalvojumiem par sevi – divi apgalvojumi ir patiesi, bet viens nepatiess. Pārējie spēlētāji min, kurš apgalvojums ir meli. Linda Antonova norāda, ka, diskutējot gan par šo spēli, gan viltus ziņām kopumā, ir svarīgi nonākt pie secinājumiem – kā atšķirt viltus ziņas un kādas ir pazīmes. 

“Skolēniem ļoti patīk interesanti virsraksti, to analizēšana, diskusijas. Runājot par viltus ziņām, kopīgi arī pārskatām TikTok, YouTube. Savukārt atgriezeniskajā saitē noder darba lapas, piemēram, dodu ziņu virsrakstus, bet skolnieki uzraksta, vai tie ir īsti vai neīsti un kas par to liecina. Tāpat aicinu skolēnus izdomāt divas ziņas – vienu patiesu, bet otru nepatiesu,” stāsta pedagoģe. 

Autors: Shutterstock.com

Kā par viltus ziņām runāt ar bērniem?

Bērni un pusaudži daudz laika pavada, skatoties YouYube un TikTok video, kā arī patērējot saturu sociālajos tīklos. Šie ir kanāli, kuros tiek izplatīta dezinformācija, tāpēc vecākiem ar savām atvasēm ir jārunā par to, kā atpazīt viltus ziņas sociālajos tīklos un kāpēc tās tiek radītas. Apsēdieties ar bērnu jau šovakar un pārbaudiet 3 ziņu piemērus – kas ir patiesība, kas nav un kāpēc šādas ziņas vispār rodas. 

Vai atceries savas bērnības spēli “Klusie telefoni”? Un vai atceries, kā sākotnējais teikums bija mainījies, kad tas nonāca līdz pēdējam spēlētājam? Uzspēlē šo spēli kopā ar savu bērnu, jo tā lieliski parādīs, kā sociālajos tīklos izplatās ziņas un kā tās tiek sagrozītas – informācija ceļo no cilvēka pie cilvēka un mainās, līdz tā vairs neatbilst patiesībai. 

Svarīgi ir runāt arī par to, ka cilvēks sociālajos tīklos ne vienmēr parāda savu īsto seju – gluži kā masku ballē. Dažreiz ziņu autors izliekas par kādu citu, raksta maldinošas ziņas. Tāpēc ir svarīgi pārbaudīt, kas šīs ziņas izplata. Parādiet bērnam dažus ziņu piemērus (bet vismaz vienai ir jābūt viltus ziņai) un kopīgi izvērtējiet – kuras ir patiesas, kuras  nepatiesas. Kad esat izrunājuši, kuras ir fake news, noteikti pajautājiet atvasei, kā var atpazīt viltojumu, kādas ir galvenās pazīmes – tas iemācīs kritiskāk skatīties uz ziņām bez vecāku iesaistes. 

Noteikti pievērs bērna uzmanību uz ziņām, kas liek klikšķināt uz dažādām saitēm. Piemēram, sociālajos tīklos ir reklāmas “Klikšķini uz saites – dāvana garantēta!”. Šādi ieraksti visbiežāk aizvedīs uz viltus mājaslapām, kuros ir maldīga informācija vai kāds datorvīruss, kas var iegūt kādus datus no datora, lietotājam to pat nezinot. Tā kā bērni bieži vien neapzinās, kur un ko klikšķina, tad uzmanības pievēršana šādām detaļām ir ļoti aktuāla. Vairāk par digitālo drošību lasi rakstā “Digitālā drošība: kā aizsargāt bērnus no apdraudējumiem internetā”. 

Pievērs uzmanību sava bērna digitālajai drošībai un medijpratībai sociālajos tīklos! Dezinformācija kļūst par rīku, kā raisīt šaubas sabiedrībā un radīt nedrošību. Īpaši laikā, kad pasaulē valda dažādi sociāli un politiski konflikti, ir svarīgi runāt ar bērniem un jauniešiem par viltus ziņām un to radīto kaitējumu, jo tas sniegs emocionālas un fiziskas drošības sajūtu. Pat vienkārša saruna var būt pirmais solis drošākai interneta lietošanai!