Kas slēpjas sporta panākumu pamatā un kā sports saistīts ar uzņēmējdarbību? Stāsta Latvijas basketbola izlases kapteinis Dairis Bertāns
Spilgtas emocijas, aizrautība, līdzjušana, lepnums, patriotiskas asaras un “dīvāna komentāri” ir redzamā emociju gamma, ar ko nākas saskarties profesionālam sportistam. Tikmēr paralēli ir vēl cits sajūtu līmenis, katram sportistam individuāls – gribasspēks, mērķtiecība, cīņa pašam ar sevi un nebeidzami treniņi. "Swedbank" Finanšu institūta rīkotās mācību iniciatīvas “Naudas dienas” ietvaros Latvijas basketbola izlases kapteinis Dairis Bertāns dalās savā redzējumā par to, kas slēpjas panākumu pamatā, kā arī – kāda sportam saistība ar uzņēmējdarbību.
Sports nesaraujami ir saistīts ar divām lietām – patiku pret kustību, kā arī spēju sapņot un iztēloties mērķi, jo bez tā nav sasniegumu. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par futbolu, basketbolu, volejbolu, tenisu vai hokeju, ko bērnībā esmu spēlējis arī es. To darot, es ļoti bieži iztēlojos, kā uzvaru sacensībās, ceļu virs galvas kausu, simtiem un tūkstošiem gavilē, sauc manu vārdu. Tas, protams, šķita kā sapnis, kaut kas tāls, neaizsniedzams. Izrādās, ka tas ir pat ļoti iespējams. Visu savu dzīvi veltot sportam, tas var kļūt ne vien par ļoti interesantu piedzīvojumu, bet arī profesiju un iztikas avotu.
Lai sports kļūtu par profesiju, tas ir jāmīl, tajā jābūt iekšā līdz kaulam, līdz pašiem matu galiņiem. Un būtiski atbildēt sev uz jautājumu – vai es to darītu arī tad, ja man par to nemaksātu? Ja atbilde ir jā, es darītu, tas ir lielisks sākums. Sasniedzot to brīdi, kad sports tiešām ir profesija, tā no fiziskas aktivitātes kļūst arī par uzņēmējdarbību - sportisti kļūst par preci. Preci, kas pašam ir jāpārdod. Tas nozīmē, ka mūs vienmēr kāds vērtē. Un nevis tikai to, kādi esam laukumā, bet gandrīz vienmēr un visur. Tēls un reputācija ir ļoti svarīgi, lai sevi varētu pārdot, jo to ņems vērā lielākā daļa potenciālo darba devēju vai sponsoru. Tas nozīmē, ka mēs, sportisti, savā ziņā esam uzņēmēji. Trenējoties mēs slīpējam un rūpējamies par kvalitāti, reputācija ir kā iepakojums, ko redz visi apkārtējie, un mūsu meistarība un spējas laukumā ir kā pats galaprodukts, ko cenšamies pārdot. Taču mans padoms – naudas pelnīšana nedrīkst būt mērķis. Mērķim jābūt kļūt pēc iespējas labākam, tad pārējais sekos.
Būt profesionālim nav viegli nevienā jomā, un sports nav izņēmums – ir jāpavada ilgs laiks, trenējoties, mācoties, iepazīstot savas stiprās un vājās puses. Ar talantu vien diemžēl nav pietiekami, ir jāiegulda darbs. Un reizēm to nav viegli pieņemt. Ir jābūt milzīgai pašatdevei un mērķim. Jātrenējas katru dienu, bieži pat divreiz dienā. Draugi piektdienas vakarā satiekas, kopā skatās filmas līdz vēlam vakaram, bet es to nevaru, man rīt no rīta ir treniņš. Svētdien drauga dzimšanas dienas ballīte, bet es to nevaru, man svētdien ir spēle. Tas nav viegli, bet tādā veidā sports iemāca režīmu, punktualitāti, atbildības sajūtu. Vienlaikus jārēķinās, ka ir tik daudz citu spēlētāju, kas gatavi ieņemt tavu vietu, ka jāturpina censties, lai nemitīgi uzlabotu savus rezultātus. Sportista karjera ir nemitīga cīņa pašam ar sevi – ar savu gribasspēku, savu mērķtiecību, arī savu ķermeni. Rūpes par to nenoliedzami ir viena no panākumu atslēgām, jo tas ir galvenais sportista darbarīks. Katram muskulim, katrai saitītei jābūt labākajā formā. Tas skan pašsaprotami, bet nebūt nav vienkārši – arī profesionāliem sportistiem mēdz būt savi vājuma brīži, bet ir jāspēj sevi savākt, trenēt gribasspēku un atbildību gan pret sevi pašu, gan komandas biedriem. Šīs īpašības un prasmes tiek izkoptas, arī vienkārši trenējoties, un var izrādīties noderīgas arī tiem, kas dzīvē izvēlēsies citu karjeras ceļu vai pat vēl ir tikai sava ceļa sākumā vai meklējumos.
Piedaloties “Naudas dienas” iniciatīvā, man ir būtiski uzsvērt, cik lielā mērā mēs paši esam atbildīgi par saviem panākumiem, kā arī iedvesmot noticēt saviem spēkiem. Ļoti bieži mēs paši neapzināmies, uz ko esam spējīgi, tāpēc ir vērts izmēģināt pat tās lietas, par ko šaubāmies. Arī man pašam filmēšanās “Naudas dienas” lekcijai bija kas jauns un prasīja zināmu izkāpšanu no komforta zonas. Taču tikai tā ir iespējams attīstīties, un to iesaku katram, jo īpaši bērnu vecākiem – ja vēlamies izaudzināt bērnus, kas savukārt vēlētos nodarboties ar uzņēmējdarbību, mums jāpalīdz viņos attīstīt mērķtiecību un drosmi!
Profesionāla basketbolista karjera, lai arī fiziski izaicinoša, tomēr ir arī piedzīvojums, un, tai pateicoties, man ir bijusi iespēja dzīvot un spēlēt Spānijā, Turcijā, Itālijā, ASV un Latvijā (kas īstenībā ir mana mīļākā valsts). Cita starpā tas man ir devis iespēju iemācīties valodas, un tas ir nozīmīgs sportista karjeras ieguvums, kas var kalpot par būtisku atspēriena punktu arī vēlāk dzīvē, kad jāizvirza jauni mērķi, profesionālo karjeru noslēdzot. Īpašības un prasmes, ko nākas vai izdodas apgūt papildus, var izrādīties būtisks pagrieziena punkts, tāpēc iesaku nekad nenovērtēt par zemu iespējas apgūt ko jaunu – pat ja zināšanām nav acīmredzama tūlītēja ieguvuma, tām var būt ļoti augsts nākotnes potenciāls. Arī tā ir savā ziņā uzņēmēja domāšana – saredzēt potenciālu idejām, lietām un procesiem lielākā mērā nekā pārējie, un arī šī domāšana ir jātrenē!
Ne profesionālais, ne amatieru sports nav iespējams bez emocijām, un sajūtas uzvarot ir neaprakstāmas. Stāvēt fanu pilnā arēnā ar medaļu kaklā un kausu augstu virs galvas vai atgriezties mājās no Pasaules kausa izcīņas, kur tūkstošiem cilvēku sapulcējušies tikai, lai mūs apsveiktu, - tādas emocijas nav iespējams iegūt nekur citur. Man ir bijusi tā laime piepildīt arī savu viskvēlāko bērnības sapni - spēlēt NBA, tāpēc mans padoms - nekad nepārstāt sapņot pašiem, un to mācīt arī saviem bērniem. Tas jūs aiznesīs tieši tur, kur vēlaties nokļūt. Un ne tikai sportā! Viens no maniem sapņiem ir bijis spēlēt Latvijas izlasē un būt komandas kapteinim. Izlasē spēlēju jau kopš 2010. gada, taču par kapteini kļuvu pavisam nesen - 2021. gadā. Manuprāt, būšana par kapteini ir jānopelna - ar savu darbu, ar attieksmi un cieņu pret pārējiem. Paldies trenerim Banki par iespēju!
