Kvalitatīva meža infrastruktūra – kvalitatīvs mežs

Izdzirdot vārdu “meliorācija”, mēs visbiežāk iedomājamies lauksaimniecības zemju meliorācijas sistēmas, kas nodrošina, ka lauki neapplūst un nepārpurvojas, tomēr meliorācija ir jāveido ne tikai lauksaimniecības zemēm, bet arī mežam. Lai izaudzētu kvalitatīvu mežu, ir svarīgi nodrošināt atbilstošu meža infrastruktūru – meža ceļu tīklu, kvartālstigas un grāvjus. Meža meliorācija ir būtisks meža infrastruktūras elements, kura mērķis ir uzlabot meža augšanas apstākļus, regulējot ūdens līmeni augsnē. Meliorācijas grāvju izveide ir īpaši svarīga teritorijās, kur ir paaugstināts ūdens līmenis augsnē, kas var kavēt koku augšanu. Meža meliorācijas sistēma ietver dažādus uzdevumus, lai kontrolētu ūdens aizplūšanu un meža ekosistēmas saglabāšanu. 

Kādēļ meža meliorācija ir svarīgs elements mežsaimniecības attīstībā? 

Pats svarīgākais iemesls, kādēļ meža meliorācijas sistēmas ierīkošana un uzturēšana ir svarīga, – tā var palielināt iegūtās koksnes apjomu. Meliorācijas sistēma nodrošina optimālu gruntsūdens režīmu, kas savukārt nodrošina optimālus augšanas apstākļus kokiem. Novadgrāvji kontrolē ūdens līmeni, nodrošinot, ka koku sakņu sistēmas nesaņem pārāk daudz vai pārāk maz ūdens. Īpaši svarīgi tas ir ļoti mitrās un purvainās vietās. Novadot lieko ūdeni, tiek nodrošinās pietiekams augsnes aerācijas process, kas savukārt palielina skābekļa daudzumu augsnē, nodrošinot koka sakņu labāku attīstību. 

Autors: Shutterstock.com

Meliorācijas sistēma veicina ne tikai koku augšanu, bet arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Latvijas mežos, nodrošinot piemērotu mitruma līmeni dažādiem augiem un dzīvniekiem. Meža meliorācija ir būtisks process mežu veselības un ilgtspējas nodrošināšanā. Neveicot meliorācijas darbus, var nonākt pie mežaudzes sabrukšanas un CO2 piesaistes samazināšanās. Savukārt, veicot meliorāciju, tiek uzlabota meža augšanas kvalitāte, nodrošinot labākus apstākļus koku augšanai. Tas veicina CO2 piesaisti un samazina tā izdalīšanos atmosfērā, tādējādi uzlabojot vispārējo gaisa kvalitāti. Meliorētie meži attīstās veselīgāk, veicinot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas stabilitāti. Tādēļ meža meliorācija ir nozīmīgs solis cīņā pret klimata pārmaiņām un gaisa piesārņojumu, vienlaikus nodrošinot  arī mežu ilgtspējīgu attīstību. 

Meža meliorācijas uzturēšana 

Meliorācijas likums nosaka, ka ikvienam zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir pienākums ekspluatēt un uzturēt meliorācijas sistēmu atbilstoši attiecīgu normatīvo aktu prasībām, un meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana ir jāveic atbilstoši MK noteikumiem Nr. 714. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām meža meliorācijas sistēma ir grāvju un kanālu tīkls, kā arī caurtekas, kas izveidotas mežos. Grāvji un kanāli nodrošina liekā ūdens novadīšanu no pārmitrām mežaudzēm, savukārt caurtekas nodrošina, ka grāvji, strauti un upes šķērso mežu tam paredzētajās vietās. 

Autors: Shutterstock.com

Pirmais darbs, kas ir jāveic meža īpašniekam, ir esošo meliorācijas sistēmu apsekošana. Pēc apsekošanas ir jāatzīmē grāvju un kanālu esošais stāvoklis – kuri posmi ir jāattīra no aizsprostojuma un kuriem posmiem būs jāveic remontdarbi. Izvērtējot bojājumu ietekmi uz mežaudzi, jāizvērtē, kurā vietā darbi ir jāuzsāk nekavējoties un kuru posmu uzturēšanas darbus var atlikt. 

Laika gaitā grāvjus un kanālus var aizsprostot lapas, zari, krituši koki un bebru aizsprosti, kas traucē novadīt ūdens plūsmu, tādēļ pēc apsekošanas ir jāveic aizsprostoto grāvju tīrīšanas darbi. Grāvju tīrīšanu var veikt jebkurā gada laikā, izlīdzinot piesērējumu un atjaunojot ūdens plūsmu grāvī. Lai veicinātu meža ceļu žūšanu un ūdens teci grāvjos, ir jāveic grāvja malās augošo koku izciršana. Grāvji ir jāattīra ne tikai no kokiem un krūmiem, bet arī no lakstaugiem, kas ir saauguši gan grāvja malās, gan pašā grāvī. Kā arī nedrīkst aizmirst par caurtekām – ir jāveic regulāra caurteku apsekošana, attīrīšana no aizsprostojumiem un nepieciešamības gadījumā caurteku labošana vai nomaiņa. Kad meža meliorācijas sistēma ir atjaunota, meža īpašnieks nedrīkst par to aizmirst, jo arī turpmāk ir jāveic regulāra meliorācijas tīkla apsekošana un uzturēšana darba kārtībā – saskaņā ar normatīvajiem aktiem meža īpašniekam meliorācijas sistēma ir jāapseko katru gadu pēc pavasara paliem, lai konstatētu un novērstu visas negatīvās sekas, ko ir radījuši palu ūdeņi. 

Lai novērotu koksnes pieaugumu mežos, meliorācijas sistēmas apsekošanas un uzturēšanas darbi ir jāveic nepārtraukti, jo meliorācijas sistēmas labvēlīgā ietekme uz meža koksnes kvalitāti izpaužas tikai ilgtermiņā. Ja arī jūs vēlaties, lai jūsu mežā pieaug koksnes apjoms un palielinās koku noturība pret vējgāzēm, pārbaudiet sava meža meliorācijas sistēmu! SIA PK Mežs saviem klientiem piedāvā meža apsaimniekošanas un mežu meliorācijas pakalpojumus.