Mājdzīvnieks dzīvoklī: Kādu izvēlēties un vai vispār esi tam gatavs?
Nesavtīga mīlestība, neizmērojama uzticība un prieks ir tās lietas, ko ikviena cilvēka dzīvē ienes mājdzīvnieks. Tiesa, rūpēties par dzīvnieku ne visiem ir pa spēkam. Turklāt, uzņemot jauno iemītnieku mājoklī, jāparūpējas, lai ērti būtu ne tikai saimniekam, bet arī pašam mīlulim. Jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti un “Amber Vet” klīnikas veterinārārste Jevgēnija Ostroga apkopojuši vērtīgus padomus, ko ņemt vērā un apsvērt, izvēloties mājdzīvnieku.
Dzīvnieka izmērs
Mājokļa platība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, izvēloties mājdzīvnieku. Gluži tāpat kā cilvēkam, arī dzīvniekam ir nepieciešama pietiekami plaša personīgā telpa, lai justos komfortabli. Lai gan varētu šķist, ka dzīvei mazā dzīvoklī piemērots maza auguma dzīvnieks, ne vienmēr tas atbilst patiesībai. Kā stāsta veterinārārste Jevgēnija Ostroga, galvenais ir nodrošināt dzīves apstākļus, kas ir atbilstoši konkrētai sugai un šķirnei. Dzīvoklī labi jutīsies tādas suņu šķirnes kā franču buldogi, šici, krievu toiterjeri, Jorkšīras terjeri, mopši. Tāpat maza platība ir kā radīta grauzējiem – kāmīšiem, žurciņām vai jūrascūciņām. Dzīvoklī vieta, visticamāk, atradīsies arī putnu būrim vai akvārijam ar zivīm. “Tas ir mīts, ka vispiemērotākais mājdzīvnieks dzīvei dzīvoklī ir kaķis. Nereti cilvēki uzņem mazā dzīvoklī kaķi un pēc tam saskaras ar nevēlamu uzvedību, piemēram, agresiju pret cilvēku. Jāatceras, ka savvaļā kaķi dzīvo kā vientuļnieki lielā platībā. Tomēr ir šķirnes, kas selekcionētas tieši dzīvei nelielā teritorijā un ir mazāk aktīvas, piemēram, persiešu šķirnes kaķi un britu īsspalvainie vai garspalvainie kaķi,” stāsta veterinārārste Jevgēnija Ostroga.
Dzīvnieka aktivitātes līmenis un temperaments
Izvēloties mājdzīvnieku, jāizvērtē, kādas ir izvēlētā mājdzīvnieka šķirnes īpatnības un temperaments, un jāapdomā, vai tas saskan ar saimnieka un pārējo ģimenes locekļu paradumiem un dzīves ritmu. Tiem, kuri lielāko daļu dienas aizvada darbā, Jevgēnija Ostroga aicina izvēlēties mājdzīvniekus, kas neprasa daudz uzmanības, piemēram, zivtiņas, ķirzakas vai grauzējus. Savukārt suņumīļiem jārēķinās, ka suņi ir sociāli dzīvnieki un izjūt stingru saikni ar savu saimnieku, tāpēc ilgstoši atrasties ieslēgtiem dzīvoklī tiem, visticamāk, būtu mokoši. Pamatīgas galvassāpes ar nemitīgu riešanu un kaķu tvarstīšanu pagalmā varētu sagādāt laikas, takši vai bavārieši, kuri ir īpaši aktīvi un kam mednieka instinkts ir “asinīs”. Tāpat jāatceras, ka sunim nepieciešama papildu telpa, kur izskrieties. Veterinārārste iesaka pastaigām svaigā gaisā veltīt 2–3 stundas dienā.
Kopšanas prasības
Ja dzīvnieka mati uz paklāja šķiet kā pasaules gals, visticamāk, būtu jāizsver zivtiņas vai kāmīša iegāde, kas šādu problēmu neradīs. Tomēr, ja sirdij tuvi ir suņi un kaķi, jāatceras, ka rūpes par mājdzīvnieka ārējo izskatu, kas ietver mazgāšanu, ķemmēšanu, apmatojuma un nagu griešanu, ir sevišķi būtiskas, uzsver Jevgēnija Ostroga. Jābūt gataviem, ka kaķi un dažu šķirņu suņi regulāri jāķemmē un jāpieradina pie apmatojuma kopšanas jau no mazotnes. Ja to nedara, garāku matu kažoks saveļas un var rasties ādas iekaisumi. Ar mazgāšanu nedrīkst pārspīlēt, jo tas var nākt par ļaunu dzīvnieka veselībai. Suns būtu jāmazgā reizi pusgadā, bet kaķi bez vannas var iztikt visu mūžu, stāsta veterinārārste. Uzņemot dzīvnieku dzīvoklī, jāapsver, vai ir viss nepieciešamais, lai veiktu ikdienas kopšanas uzdevumus.
Alerģijas un veselības apsvērumi
Pirms dzīvnieka ienākšanas mājās ir vērts noskaidrot, vai kādam no ģimenes locekļiem nav alerģija pret dzīvnieku apmatojumu. Jevgēnija Ostroga stāsta, ka alerģija, ko izraisa dzīvnieku apmatojums, cilvēkiem tiek konstatēta reti. Turklāt alerģiju ne vienmēr izraisa apmatojums, to raisa arī sekrēti, kas ir uz dzīvnieka ādas, uzsver vegterinārārste: “Apgalvojums, ka alerģija rodas no konkrētām dzīvnieku šķirnēm, nav zinātniski pierādīts. Labs veids, kā pārbaudīt suņa vai kaķa ietekmi uz veselību, ‒ aizbraukt uz patversmi un pavadīt laiku kopā ar dzīvniekiem, piedalīties kopšanas darbos vai doties pastaigās. Lielā suņu un kaķu koncentrācija patversmē ātri palīdzēs noskaidrot, vai jums ir alerģija. Tāpat iesaistīšanās kopšanas darbos ir labs veids, lai saprastu, vai esat gatavi uzņemties atbildību un rūpes par mājdzīvnieku.”
Drošība mājoklī
Viens no būtiskākajiem aspektiem, kas jāizver, uzņemot dzīvnieku dzīvoklī vai mājā, ir spēja nodrošināt drošu vidi. Ir jāpārliecinās, lai mājdzīvnieks nevarētu piekļūt atklātai liesmai, piemēram, kamīnam. Tāpat jāpievērš uzmanība logiem. Veterinārārste Jevgēnija Ostroga savā praksē bieži sastapusies ar gadījumiem, kad kaķi izkrīt pa logu un gūst smagas traumas, kā rezultātā daudzi no tiem tiek eitanizēti. Tāpat jānodrošinās, lai kaķis nevarētu iesprūst loga vēdināšanas režīma atvērumā, jo tas var beigties letāli. Ne tikai logus, bet arī balkonus svarīgi aprīkot ar speciālu resti vai tīklu, kas pasargā dzīvniekus no izkrišanas.
Speciālisti atgādina, ka, izvēloties mājdzīvnieku dzīvoklī, gluži tāpat kā jebkurā dzīvesvietā, vissvarīgākais faktors ir gatavība ilgtermiņā uzņemties atbildību un veltīt laiku un uzmanību savam mīlulim. Tāpēc vislabāk par mājdzīvnieka iegādi konsultēties ar kinologu vai zoopsihologu, lai izvēlētos sev piemērotāko draugu.
