Mākslīgais intelekts piesaka autonomiju: 4 tehnoloģiju tendences, kas maina sabiedrību

Mākslīgā intelekta (MI) laikmets ir klāt, un tas solās pārveidot mūsu ikdienas dzīvi un sabiedrības struktūru kopumā. Accenture pētījums Technology Vision 2025 izceļ četras galvenās tendences, kas raksturo MI attīstību.

“Mākslīgā intelekta attīstību noteiks mūsu spēja tam uzticēties – gan kognitīvā, gan emocionālā līmenī. No vienas puses, mums jāzina, ka MI pieņemtie lēmumi un to rezultāti ir pareizi un uzticami. Vai varam uzticēties tam, ko tas rada? No otras puses, emocionālā uzticēšanās ir vēl sarežģītāka – MI darbības loģika cilvēkiem lielākoties ir nesaprotama, kas rada dabiskas bailes un pretestību.

Uzticības līmenis kļūs par kritisku faktoru tālākajai attīstībai – tas var būt enkurs, kas mūs bremzē un vilks atpakaļ, ja cilvēki nejutīsies droši. Bet tas var būt arī gaisa balons, kas ļauj uzņēmumiem un sabiedrībai sasniegt nebijušus augstumus, ja spēsim pārvaldīt riskus un radīt skaidru, caurspīdīgu un atbildīgu MI ekosistēmu,” uzsver Accenture vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis.

Autors: Freepik.com / DC Studio

1. Binārais lielais sprādziens jeb tehnoloģiskā revolūcija

Mākslīgā intelekta sistēmas vairs nav tikai rīki, bet kļūst par mūsu partneriem, kas spēj autonomi pieņemt lēmumus. MI modeļi ne tikai nodrošinās automatizāciju esošajiem biznesa procesiem, bet arī spēs radīt jaunus procesus, darbplūsmas un programmatūru. Autonomo MI aģentu sistēmas kļūst arvien spējīgākas, adaptīvākas un personalizētākas, un ir gatavas pārvaldīt plašu uzdevumu klāstu – no ceļojumu plānošanas līdz noliktavu krājumu optimizācijai.

Atšķirībā no tradicionālajām, instrukcijās balstītajām tehnoloģijām, MI, līdzīgi bērnam, mācās un pielāgojas, tādēļ ir nepieciešama rūpīga vadība un uzraudzība, lai varētu tam uzticēties un deleģēt uzdevumus. Prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam 20% uzņēmumu ieņēmumu nāks no autonomajiem klientiem – mašīnām, kas pašas pieņems lēmumus un veiks pirkumus, balstoties uz iepriekš noteiktiem kritērijiem vai reāllaika datiem.

Jau šobrīd Cognition AI izstrādātais koda asistents Devin fona režīmā izpilda norādītos uzdevumus, kamēr programmētāji strādā pie citiem projekta aspektiem. Tomēr MI var būt ne tikai izpildītājs, bet arī inovāciju līdzstrādnieks. Piemēram, picērijas vadītājam Kārlim ir radusies ideja par jaunu pakalpojumu – picu piegādi uz elektromobiļu uzlādes stacijām, lai, gaidot uzlādi, klienti varētu ieturēties. Lai pārbaudītu ideju, MI aģents izanalizē staciju un tuvāko ēdināšanas iestāžu novietojumu un prognozē pieprasījumu. Dažu stundu laikā MI spēj izveidot konkrētu biznesa stratēģiju, kas ne tikai parāda idejas potenciālu, bet arī sniedz pamatu tās īstenošanai. Šāds MI pielietojums parāda, kā tehnoloģija var pārvērst abstraktu ideju par praktisku risinājumu, nodrošinot būtisku konkurētspējas priekšrocību.

2. Mākslīgais intelekts ar personību

Jaunās tehnoloģijas sniedz uzņēmumiem iespēju radīt personalizētāku un cilvēcīgāku mijiedarbību ar klientiem digitālajā vidē. Taču, lai šo potenciālu pilnībā izmantotu, uzņēmumiem jāveido mākslīgā intelekta (MI) aģenti ar unikālu “personību”. Pretējā gadījumā mijiedarbība ar klientiem var kļūt mehāniska, vienveidīga un izraisīt atsvešinātību, kā arī mazināt uzticību zīmolam. Šo risku apzinās arī aptaujātie vadītāji – 80% uztraucas, ka lielie valodas modeļi un tērzēšanas roboti var padarīt zīmolus pārāk līdzīgus cits citam. Savukārt 77% uzskata, ka šo problēmu var risināt, izstrādājot MI sistēmas, kas atspoguļo uzņēmuma kultūru, vērtības un balsi, tādējādi nodrošinot autentisku klientu pieredzi.

Klienta konteksts ir būtisks, lai personificēts MI spētu veidot jēgpilnu saskarsmi. Ar demogrāfisko informāciju un pirkumu vēsturi vien nepietiek. Labākie MI risinājumi papildina šos datus ar informāciju no iepriekšējām sarunām, lai uzlabotu turpmāko komunikāciju. Patērētāji jau ir gatavi pieņemt šo jauno tehnoloģiju, kas spēj padarīt klientu apkalpošanu vēl efektīvāku un personīgāku.

Piemēram, Laura gatavojas pirkt savu pirmo māju un izmanto MI aģentu, lai atrastu hipotekāros brokerus. Aģents piedāvā trīs variantus no dažādām finanšu institūcijām, un no tiem Bruno izceļas ar personisko pieeju. Bruno izskaidro kredīta struktūru un palīdz Laurai atrast nodokļu atvieglojumu un izmaksu taupīšanas iespējas. Ar Bruno palīdzību Laura iegūst skaidrību un pārliecību par savu izvēli. Šāda personalizēta pieeja nostiprina uzticību gan konkrētajam zīmolam, gan MI tehnoloģijām kopumā.

Autors: Pexels.com

3. Mākslīgais intelekts iegūst ķermeni

Ar robotikas palīdzību mākslīgais intelekts pārvar robežas starp digitālo un fizisko pasauli. Kognitīvās digitālās smadzenes (spēja analizēt, plānot un mācīties) ļauj robotiem veikt sarežģītus uzdevumus un efektīvi mijiedarboties ar cilvēkiem. Tas nodrošina robotiem arvien lielāku autonomiju fiziskajā pasaulē, ļaujot tiem labāk izprast fizikas likumus un apkārtējo vidi, attīstīt telpisko uztveri, saprast instrukcijas un veikt drošas un precīzas darbības, reaģējot uz tām.

Industriālā transporta un noliktavu automatizācijas uzņēmums KION Group jau šobrīd sadarbojas ar Accenture un NVIDIA, lai uzlabotu noliktavu robotu darbu. Savukārt BMW rūpnīcā Dienvidkarolīnā strādā humanoīdi roboti ar OpenAI “smadzenēm”, kuri spēj autonomi atpazīt kļūdas un veikt nepieciešamās izmaiņas. 80% vadītāju uzskata, ka robotu un cilvēku sadarbība, kurā roboti nepārtraukti mācās, veicinās uzticību un efektīvāku kopdarbu.

Piemēram, Endijs, kurš strādā ar robotiem tirdzniecības uzņēmumā, saņem ziņu, ka robots Džeks nespēj ievietot preces jaunajos spoguļplauktos. Izmantojot digitālo dvīni un virtuālās realitātes tehnoloģiju, Endijs atklāj, ka problēma ir robota redzes sistēmā. Viņš savāc datus un apmāca simulācijas modeli, lai pielāgotu Džeka redzi. Atjauninājums tiek ieviests visos robotos, nodrošinot, ka jaunie plaukti tiek pareizi apkalpoti visās tirdzniecības vietās.

4. Mākslīgais intelekts un cilvēki mācās kopā

Nākotnes darba vide būs balstīta uz cilvēku un MI sadarbību. MI mācīsies no cilvēkiem, un cilvēki – no MI, veidojot dinamiskas attīstības ciklu. Lai novērstu automatizācijas izraisītās bailes un veicinātu pozitīvas attiecības starp cilvēkiem un MI, organizācijām ir jāsāk ar skaidras stratēģijas komunicēšanu un darbinieku iesaisti. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kas pazīst MI tehnoloģijas, piecas reizes biežāk tās uztver pozitīvi.

Šobrīd 75% zināšanu darbinieku jau izmanto ģeneratīvos MI rīkus, lai paveiktu uzdevumus ātrāk un efektīvāk. Šī sadarbība palīdz veidot darba vidi, kurā cilvēka radošums un MI analītiskās spējas pastiprina viens otra sniegumu. Piemēram, Samanta, modes nama radošā direktore, uzdod savai komandai izmantot MI rīkus, lai radītu unikālus dizainus. Daži dizaineri izmanto vizualizāciju asistentus, kas palīdz ar krāsu un materiālu izvēli, citi veido prototipus ar audumiem pielāgotu MI un aušanas iekārtu. Samanta pati eksperimentē ar virtuālām MI personām, kas palīdz prognozēt klientu atsauksmes vēl pirms produktu izlaišanas. Rezultātā top inovatīvākā apģērbu kolekcija uzņēmuma vēsturē.

Uzticēšanās ir mākslīgā intelekta autonomijas pamatā

77% aptaujāto vadītāju uzskata, ka uzticēšanās ir būtiska veiksmīgai MI ieviešanai. Jāapzinās, ka līdz ar tehnoloģisko sistēmu pieaugošo autonomiju ir nepieciešams noteikt, kādus drošības pasākumus vai ierobežojumus būtu jāievieš. Kad MI pētniecības uzņēmums Sakana AI testēja savu jauno sistēmu AI Scientist, viņi atklāja, ka sistēma pati mainīja savu kodu, lai sev piešķirtu vairāk laika uzdevuma izpildei. Sakana AI raksturoja šo darbību kā radošu, taču arī uzsvēra, ka MI spēja apiet noteiktos ierobežojumus rada nopietnas bažas par mākslīgā intelekta drošību.

Šādi piemēri parāda, ka ir nepieciešamas spēcīgas pārvaldības un uzraudzības struktūras. Turklāt uzticēšanās ietver ne tikai tehnisko uzticamību, bet arī ētikas un caurskatāmības ievērošanu.