Mīti par asinsspiedienu – kam ticēt un kam nē?

Asinsspiediena problēmas agrāk vai vēlāk skar ikvienu. Par to runā gan jaunāki, gan vecāka gadagājuma cilvēki, tomēr realitātē asinsspiedienu mēra pārāk reti. Daudzi jūtas labi, nav nekādu sūdzību un uzskata, ka viss ir kārtībā. 

Problēma ir tajā, ka mīti par asinsspiedienu un dažādas “tautas gudrības” bieži vien traucē laikus pamanīt riskus. Augsts asinsspiediens var attīstīties nemanot, bet sekas var būt nopietnas – no sirds un asinsvadu slimību riska līdz insultam vai infarktam. 

Apskatīsim piecus biežākos mītus par asinsspiedienu, skaidrosim, kas ir patiesība, kas ir normāls asinsspiediens, un sniegsim praktiskus padomus, kā uzturēt asinsspiedienu veselīgā līmenī, tostarp, kāpēc ir svarīgi mērīt asinsspiedienu mājās, nevis tikai apmeklējot ārstu. 

Kas patiesībā ir normāls asinsspiediens? 

Asinsspiediens ir spiediens asinīs pret asinsvadu sieniņām brīdī, kad sirds ir saraušanās un atslābuma fāzē. Mērījumā redzami divi skaitļi: augšējais (sistoliskais) un apakšējais (diastoliskais). Tos mēra mm Hg, un tie palīdz saprast, vai konkrētajā situācijā zems vai paaugstināts asinsspiediens var ietekmēt pašsajūtu un veselību. 

Parasti par normālu asinsspiedienu uzskata aptuveni 120/80 mm Hg, taču jāatceras, ka normāls asinsspiediens nav viens universāls skaitlis visiem. Vecums, hroniskas slimības, stress, liekais svars un citi faktori ietekmē, kāds asinsspiediens konkrētam cilvēkam ir optimāls. Tieši tāpēc to nosaka ārsts, nevis jūs paši. 

Piemērma, Jānim 45 gadu vecumā ilgstoši asinsspiediens bija 140/90. Viņš uzskatīja, ka tas ir normāli, jo “vecākiem cilvēkiem spiediens vienmēr ir augstāks”. Taču patiesībā šāda vērtība jau liecina par paaugstinātu asinsspiedienu, kas ilgstoši var radīt sirds un asinsvadu sistēmas pārslodzi. 

Mīts 1: “Ja jūtos labi, man asinsspiediens ir kārtībā” 

Viens no bīstamākajiem mītiem. Paaugstināts asinsspiediens bieži vien nerada nekādus simptomus – nav sāpju, nav reiboņu, nav brīdinājuma signālu. Tieši tāpēc hipertensiju mēdz saukt par “kluso slepkavu”. 

Ilgstoši augsts asinsspiediens var izraisīt sirds slimības, bojāt nieres, acis un asinsvadus. Hipertensija var izraisīt insultu vai infarktu pat cilvēkiem, kuri jūtas veseli. 

Secinājums: labsajūta nenozīmē, ka asinsspiediens ir normāls. Regulāra asinsspiediena mērīšana ir ļoti svarīga profilaksei. 

Mīts 2: “Augsts asinsspiediens ir tikai senioru problēma” 

Lai gan ar vecumu risks pieaug, augsts asinsspiediens ir sastopams arī 30–40 gadu vecumā un pat jaunākiem cilvēkiem. Mūsdienu dzīvesveids – mazkustīgums, stress, smēķēšana, neveselīgs uzturs – būtiski palielina risku. 

Hipertensija var attīstīties nemanāmi, īpaši, ja ir liekais svars vai ģimenes anamnēzē ir sirds un asinsvadu slimību gadījumi. 

Zems asinsspiediens – kad par to jāsatraucas? 

Zems asinsspiediens ne vienmēr ir veselības problēma. Daudziem cilvēkiem, īpaši jaunākiem vai fiziski aktīviem, tas var būt individuāla norma un neradīt nekādas sūdzības. Ja pašsajūta ir laba un ikdienas aktivitātes netiek traucētas, zems asinsspiediens pats par sevi parasti nav iemesls satraukumam. 

Tomēr ir situācijas, kad zems asinsspiediens var radīt diskomfortu. Reibonis, nespēks, viegla slikta dūša, koncentrēšanās grūtības vai pat ģībonis ir signāli, kam jāpievērš uzmanība, īpaši, ja tie atkārtojas vai parādās pēkšņi. Šādi simptomi var liecināt, ka organisms nespēj pietiekami apgādāt smadzenes ar skābekli. 

Ikdienā zema asinsspiediena gadījumā palīdz pietiekama šķidruma uzņemšana, regulāras ēdienreizes un izvairīšanās no straujām pozas maiņām. Ja simptomi saglabājas vai pasliktinās, ieteicams pārrunāt situāciju ar ārstu. 

Mīts 3: “Asinsspiedienu drīkst mērīt tikai pie ārsta” 

Mērīt asinsspiedienu mājās ir ne tikai ļoti viegli, bet bieži vien pat vēl noderīgāk, nekā to darīt tikai pie ārsta. Mājas mērījumi palīdz redzēt reālo situāciju ikdienā, nevis tikai vienu brīdi, kas bieži vien ir stresa apstākļos, jo ārstu apmeklējumi bieži ir satraucoši. 

Mēriet asinsspiedienu mājās un veidojiet mērījumu dienasgrāmatu, ko vēlāk var pārrunāt ar ārstu. Pieejami dažādi asinsspiediena mērītāju veidi – uzliekami uz rokas, uz apakšdelma, automātiski vai pusautomātiski. Svarīgi izvēlēties tādu, kas ir ērts lietošanā. 

Kā pareizi mērīt asinsspiedienu mājas apstākļos? 

Mērījumu ieteicams veikt sēdus stāvoklī, ar atbalstītu muguru un kājām uz grīdas, bet roku novietot sirds līmenī. Pirms mērīšanas vēlams vismaz piecas minūtes mierīgi pasēdēt, jo kustība, stress vai steiga var paaugstināt rādītājus. 

Rezultātus bieži izkropļo arī kafija, stipra tēja un smēķēšana, tāpēc no tiem ieteicams izvairīties vismaz pusstundu pirms mērījuma. Profilaksei pietiek mērīt asinsspiedienu dažas reizes nedēļā, savukārt paaugstināta asinsspiediena gadījumā – no rīta un vakarā, vienā un tajā pašā laikā. 

Svarīgi mērīt asinsspiedienu uz vienas un tās pašas rokas, jo rādītāji starp rokām var atšķirties. Tas ļauj objektīvāk sekot izmaiņām ilgākā laika posmā un sniedz precīzāku informāciju ārstam. 

Mīts 4: “Kad asinsspiediens normalizējas, zāles vairs nevajag dzert” 

Kad asinsspiediens ir atpakaļ ārsta norādītajās normas robežās, tad patvaļīga zāļu dzeršanas pārtraukšana var radīt strauju asinsspiediena paaugstināšanos un citas nopietnas komplikācijas. Jebkādi lēmumi ārstēšanas procesā jāveic tikai kopā ar savu ārstu, un tas attiecas gan uz devu maiņu, gan uz zāļu lietošanas pārtraukšanu. Ne ģimenes vai draugu ieteikumi, pat ne aptiekas darbinieki nevar ieteikt jums lietot konkrētus medikamentus, ja vien to nav nozīmējis ārsts. 

Mīts 5: “Pietiek tikai ar tabletēm, dzīvesveidu mainīt nevajag” 

Zāles ir svarīgas, taču bez nekādām dzīvesveida izmaiņām nebūs gaidāmais rezultāts. Fiziskās aktivitātes, sabalansēts uzturs, pietiekams miegs un smēķēšanas atmešana būtiski ietekmē asinsspiedienu. 

Ko darīt jau šodien: 

• ieviest regulāras pastaigas vai citas regulāras fiziskās aktivitātes;
• samazināt sāls patēriņu uzturā;
• sekot līdzi svaram;
• mērīt asinsspiedienu regulāri;
• pārskatīt ieradumus, kas palielina risku. 

Asinsspiediena rādītāji nav tikai skaitļi – tie atspoguļo, kā ikdienas ieradumi ietekmē sirdi un asinsvadus ilgtermiņā. Jo agrāk tiek pamanītas izmaiņas, jo vienkāršāk tās ir koriģēt bez krasām ārstēšanas metodēm. Pat nelieli soļi, piemēram, regulāra mērīšana vienā un tajā pašā laikā, mērījumu pierakstīšana un to analīze vairākās nedēļās, sniedz daudz precīzāku priekšstatu par veselības stāvokli nekā viens mērījums, veicot ikgadējo ārsta vizīti. 

Atcerieties! Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju un atbilstošo informāciju uz iepakojuma. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.