Nelūgti viesi tavā šķīvī: kāpēc jāmazgā augļi un dārzeņi pirms lietošanas uzturā?

Pareiza dārzeņu un augļu mazgāšana ir viens no svarīgākajiem ēdiena gatavošanas posmiem. Ja produktus mazgā nepareizi vai nemazgā nemaz, tas var radīt kaitējumu veselībai, jo uz to virsmas var atrasties slimību ierosinoši mikroorganismi, parazīti vai ķīmiskas vielas. Šāda iespēja pastāv neatkarīgi no tā, vai augļi un dārzeņi nāk no paša dārza, veikala, vai arī ir marķēti kā “mazgāti”. Kāpēc ir jāmazgā augļi un dārzeņi pirms lietošanas uzturā un kā to pareizi darīt, kopā ar “Euroaptieka” klīnisko farmaceiti Kseniju Lukjanovu skaidro zinātniskais institūts “BIOR”.

Kas īsti mīt uz nemazgātiem augļiem un dārzeņiem?

Lai arī no ārpuses tas var nebūt redzams, uz dārzeņu un augļu virsmas bieži sastopami dažādi slimību ierosinātāji jeb patogēni, piemēram, baktērijas, vīrusi, sēnes vai parazīti. Pārtikas laboratoriskajās analīzēs visbiežāk konstatē E.coli, salmonellas, listērijas baktērijas, kā arī vīrusus, piemēram, norovīrusu. Īpaši bīstama ir listērija jeb tā saucamā “ledusskapja baktērija”, jo tā var ilgstoši saglabāties un pat vairoties pārtikas produktos ledusskapī, tāpēc arī tie augļi un dārzeņi, kas uzglabāti ledusskapī, ir jānoskalo pirms lietošanas uzturā. Listērijas var ietekmēt centrālo nervu sistēmu, kā arī izraisa limfātisko mezglu un pat iekšējo orgānu bojājumus. Riska grupā ir grūtnieces un seniori, kuriem tas var izraisīt smagas sekas. Visbiežākais inficēšanās veids ir nepietiekami apstrādātu vai nepareizi uzglabātu pārtikas produktu lietošana uzturā.

Klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova norāda, ka dažos gadījumos, īpaši ja augļi un dārzeņi nāk no reģioniem, kur ir sliktāki sanitārie apstākļi, uz tiem var būt parazīti, piemēram, helmintu oliņas. Šie parazīti, nonākot cilvēka organismā, var izraisīt tārpu invāziju ar dažādiem simptomiem – no vēdera sāpēm un slikta dūšas līdz apetītes zudumam un vispārējam nespēkam. Arī pesticīdu atliekas var palikt uz augļiem un dārzeņiem pēc to apstrādes lauksaimniecībā, kur to izmanto, lai aizsargātu ražu no kaitēkļiem, slimībām un nezālēm. Īstermiņā tas var izraisīt sliktu dūšu, galvassāpes, reiboni un vemšanu, bet ilgtermiņā, ja pesticīdi uzkrājas organismā, tie var negatīvi ietekmēt nervu un hormonālo sistēmu un kopējo veselības stāvokli. Riska grupā ir bērni un cilvēki ar novājinātu imūnsistēmu.

Salasīts dārzā, norādē “mazgāts” nozīmē, ka var nemazgāt?

Arī dārzā audzēti dārzeņi un augļi obligāti jāmazgā, jo uz tiem var nokļūt piesārņojums no putniem, kukaiņiem vai mājdzīvniekiem, un to visu mēs varam apēst. Tāpat arī mežā salasītās ogas jāmazgā, jo uz tām var būt nonākuši dažādu meža dzīvnieku izkārnījumi. Tas pats attiecas arī uz veikalā nopērkamajiem augļiem un dārzeņiem ar norādi “gatavs lietošanai” vai “mazgāti”. Lai gan tie ir rūpnieciski nomazgāti, visdrošāk tos pirms lietošanas vēlreiz noskalot mājās. Turklāt baktērijas uz šiem produktiem var nokļūt transportēšanas laikā vai ledusskapī, saskaroties ar citiem pārtikas produktiem, skaidro klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova.

Visdrošāk ir mazgāt ar ūdeni

Vislabākais veids ir mazgāt augļus, dārzeņus un ogas zem tekoša auksta ūdens vismaz 20–30 sekundes, rūpīgi noskalojot katru produktu. Dārzeņus ar raupju mizu, piemēram, kartupeļus, burkānus, gurķus, ķirbjus vai kabačus, ieteicams arī paberzt ar speciālu birstīti – neatkarīgi no tā, vai plānots tos lietot ar vai bez mizas. Tas ir svarīgi tāpēc, ka, griežot vai mizojot nenomazgātu produktu, baktērijas no mizas var nonākt uz ēdamās daļas. Tāpat arī ar arbūziem un melonēm – tos obligāti jānoskalo pirms griešanas.

Klīniskā farmaceite Ksenija Lukjanova piebilst, ka ir iespēja izmantot arī sodas šķīdumu, kas dažos gadījumos var palīdzēt labāk attīrīt produktu virsmu, taču tas neaizstāj rūpīgu mazgāšanu zem tekoša ūdens. Sodas šķīdumu pagatavo, izšķīdinot vienu tējkaroti sodas litrā ūdens. Šāds šķīdums var palīdzēt labāk noņemt daļu pesticīdu atliekvielu un netīrumu no augļu un dārzeņu virsmas. Produktus ieteicams mērcēt šajā šķīdumā ne ilgāk kā 10–15 minūtes un pēc tam rūpīgi noskalot zem auksta tekoša ūdens.

Tipiskākās kļūdas no kurām izvairīties

• Ātri noskalot nenozīmē nomazgāt: ja augļus, dārzeņus, ogas skalo zem tekoša ūdens īsāku laiku nekā 10 sekundes, tas var tikai noņemt daļu virspusē esošo netīrumu un baktēriju. Tas nebūs pietiekami, lai likvidētu visus mikroorganismus vai netīrumus.
• Nē – trauku vai roku ziepēm: cilvēki nereti kļūdaini uzskata, ka šie mazgāšanas līdzekļi palīdzēs pilnībā noņemt netīrumus no augļiem un dārzeņiem, taču tā rīkoties nevajadzētu. Augļi, dārzeņi un ogas ir poraini un spēj absorbēt vielas, kas nav paredzētas lietošanai uzturā. Alternatīva šim ir izmantot speciāli paredzētus mazgāšanas līdzekļus augļiem, dārzeņiem, taču vislabāk ir izmantot tīru ūdeni.
• Neliec tieši iekšā izlietnē: tā var būt viena no visvairāk ar baktērijām piesārņotajām vietām virtuvē. Tos var likt sietiņā vai arī katru atsevišķi mazgāt turot rokās.

Aptieciņa vēdera problēmām

“Vēdera problēmas, piemēram, caureja, slikta dūša, vēdera uzpūšanās vai smaguma sajūta, pēdējā laikā ir vieni no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki vēršas aptiekā, īpaši vasaras un atvaļinājumu sezonā”, norāda klīniskā farmaceite. Lai būtu gatavi šādām situācijām, mājas aptieciņā ieteicams iekļaut šādus līdzekļus:

• Absorbenti: tie ir līdzekļi, kas palīdz saistīt un izvadīt no organisma toksīnus, baktērijas un gāzes. Tos ieteicams lietot vieglu saindēšanās gadījumos vai gremošanas traucējumu mazināšanai, piemēram, diosmektītu, silīcijskābes gēlu vai aktīvo ogli. Pirms to lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, lai izvēlētos piemērotāko preparātu un devu.
• Pretcaurejas līdzekļi: tie ir preparāti, kuru sastāvā ir, piemēram, loperamīds – tas palēnina zarnu peristaltiku (kustības) un palīdz samazināt ūdens zudumu. Savukārt preparāti ar racekadotrilu mazina šķidruma izdalīšanos zarnās. Tomēr šos līdzekļus nevajadzētu lietot ilgstoši.
• Probiotikas un prebiotikas: probiotikas ir labvēlīgās baktērijas, kas dzīvo zarnu traktā, savukārt prebiotikas ir vielas – parasti šķiedrvielas –, kas kalpo kā barība šīm baktērijām. Profilaktiski tās palīdz uzlabot zarnu trakta darbību, atjauno mikrofloru, uzlabo gremošanu.
• Rehidratācijas šķīdumi: būtiski, lai atjaunotu šķidruma un elektrolītu līdzsvaru organismā pēc caurejas vai vemšanas. Tie palīdz novērst dehidratāciju un uzturēt ūdens-sāļu līdzsvaru.
• Ingvers: ingvera kapsulas, ekstrakti vai pastilas var palīdzēt sliktas dūšas mazināšanai.
• Piparmētra: tēja vai pastilas ar piparmētru eļļu var mazināt vēdera sāpes, krampjus un uzpūšanos.

Farmaceite atgādina, ka pareiza augļu un dārzeņu mazgāšana ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs veids, kā aizsargāt sevi un savu ģimeni no veselībai nevēlamiem mikroorganismiem. Regulāra un rūpīga produktu mazgāšana palīdz samazināt saindēšanās risku un tādējādi veicina labāku pašsajūtu.