Pavasarī vēlies atsākt sportot? Pirms tam vērts pārbaudīt veselību!

Ja ziema galvenokārt pavadīta telpās, vairāk laika veltot mierīgām nodarbēm, tad nevajadzētu strauji uzsākt skriet, braukt ar velosipēdu vai citas aktīvas nodarbes. Veselības centru apvienības (VCA) fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Arturs Kraucis aicina pavasarī pakāpeniski palielināt slodzi, fiziskās aktivitātes izvēloties atbilstoši vecumam un veselības stāvoklim – iespēju robežās pirms tām pārbaudīt veselību. 

“Cilvēkam jābūt fiziskām aktivitātēm, un redzu, ka daudzi pat cienījamos gados mūsdienās nūjo, ātri iet vai pat skrien un brauc ar velosipēdu. Jebkurā vecumā savas veselības labā pirms sportošanas uzsākšanas vērts apmeklēt rehabilitācijas medicīnas ārstu, kur veiktas pārbaudes – pārbaudīts pulss, izmērīts asinsspiediens. Ar slodzes testu var pārbaudīt, kā atjaunojas asinsspiediens, pulss. Īpaši svarīgi tas ir tiem, kuri ziemā nav veikuši nekādas fiziskas aktivitātes, kā arī cilvēkiem ar hroniskām slimībām, īpaši ar sirds un asinsvadu. Šādiem cilvēkiem drošības labad būtu vēlams apmeklēt arī kardiologu. Ja nav iespēju doties pie speciālista, vajadzētu pakonsultēties ar ģimenes ārstu, uzklausīt ieteikumus, ko un cik daudz, kādā intensitātē varētu fiziski darīt. Nereti, ja sportošana tiek uzsākta strauji, lielā intensitātē, cilvēki ne tikai tobrīd nodara sev pāri, bet pasliktina veselību uz ilgāku laiku,” novērojis VCA Aura fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Arturs Kraucis.

Autors: Pexels.com

Staigājam par maz!

Pavasarī ikviens var sākt doties pastaigās, pamazām pagarinot ikdienas maršrutu un iešanas intensitāti. Daudziem ir pieejams elektroniskais soļu skaitītājs, un Arturs Kraucis piekrīt, ka 5000 līdz 10 000 soļu dienā ir optimāls daudzums tiem, kuri ziemā ir maz kustējušies. Šādās pastaigās vērts pasekot arī pulsam, ko arī labi monitorē dažādas elektroniskās ierīces. Tomēr, ja netiek slimots ar sirds vai asinsvadu slimībām, to izmantošana nav noteikti nepieciešama. Pēc ārsta vērojumiem ikdienā mēs staigājam par maz: “Daudziem vienīgā došanās ar kājām ir no mājām līdz automašīnai, tad līdz birojam, mājupceļā tiek apmeklēts veikals, un lielākoties tas ir arī viss!”

Nepārslogot sevi ar lieko svaru un ikdienas skriešanu

Arī pirms skriešanas jānovērtē sava veselība, jāpārliecinās, vai nav liekā svara. Ja tas ir, vispirms vajadzētu izmantot kādu diētu, samazināt svaru un tikai tad uzsākt skriešanu, iesaka ārsts. Ja šis netiek ievērots, pārlieku lielā svara dēļ skrējējam var sākt sāpēt ceļi, gūžu locītavas, pēdu locītavas, pēdas un pat mugura, par pieredzamajām negatīvajām sekām dalās Arturs Kraucis: “Neņemot vērā savu ķermeņa svaru, veselības stāvokli, var sanākt, ka it kā vēlamies sākt dzīvot veselīgi, taču, nevis uzlabojam, bet vēl pasliktinām veselību. Citi pavasarī sāk intensīvi skriet, bet pēc nedēļas ne tikai vairs nevar paskriet, bet arī paiet, un jāapmeklē ārsts.”

Tāpat ārsts  atgādina, ka skriešanai jāizvēlas piemēroti apavi, lai netraumētu kājas. Skrienot ik pēc laika jāiedzer ūdens malks Uzsākot skrējienu pēc iesildīšanās, var izvēlēties intervālo skriešanu – vienu minūti iet, otru skrien, vienu iet, otru skrien. Speciālists norāda, ka šādi tiek labi trenēta arī sirds un uzlabota asinsvadu sistēma: “Ja skriešana uzsākta, labāk to turpināt regulāri – piemēram, katru otro, bet ne arī katru dienu. Tā organisms nogurst, nepagūst atjaunoties, tiek novājināta imūnsistēma – veselība var pasliktināties, vērojama biežāka slimošana. Pie pārslodzes arī neatjaunojas sirds asinsvadu sistēma.” 

Latvijā siltajā sezonā ir populāri dažādi skrējieni, maratoni, tie tiek aktīvi popularizēti, un saprotama ir cilvēku vēlme tajos piedalīties, tomēr pirmajā gadā varētu būt pietiekama trīs, piecu, sešu kilometru distance, nevis uzreiz pieteikties pusmaratonā. Vēlākais mēnesi iepriekš vajadzētu sākt trenēties šādiem skrējieniem, bet faktiski to vajadzētu sākt darīt daudz ātrāk.

Autors: Pexels.com

Braukt ar velosipēdu un citādi sevi pavasarī stiprināt

Pirms velosezonas atklāšanas jāpārliecinās, vai velosipēds ir pieregulēts atbilstoši augumam, lai būtu ērti sēdēt un braukt. Arī velosipēdam var piestiprināt elektronisko ierīci, kas monitorē pulsu. Arturs Kraucis iesaka ar velosipēdu braukt uzmanīgi, īpaši, ja nav lielas pieredzes. Nereti viņa pacienti ir nokrituši no velosipēda, stipri sasituši, piemēram, plecu. 

Pavasarī svarīgi sevi arī citādi stiprināt – dažādot uzturu, lietot, vitamīnus un minerālvielas. Svarīgi ir stiprināt imūnsistēmu, var izmantot kontrastdušu un sagatavoties, lai iespējami ātrāk atklātu peldēšanās sezonu. 

Rūpēm par locītavu veselību farmaceita padoms

Pirms pievērsties skriešanai, ieteicams novērtēt locītavu veselību un noteikti ņemt vēra arī svara faktoru, jo liekais svars palielina traumu risku. Tāpat nav ieteicams uzsākt skriešanu, ja, piemēram, lieto supinatoru, ja ir uzlikts teips vai fiksators, jo ir kāda kājas trauma, atgādina “Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa.  

Skriešana rada slodzi locītavām un nereti intensīvi treniņi izraisa sāpes ceļos. Tādā gadījumā jāpārskata treniņu apjoms un, iespējams, noderīgs būs arī kāds uztura bagātinātājs, kas satur kolagēnu un glikozamīnu. Šīs vielas palīdz stiprināt skrimsli, kas atrodas locītavā. Sāpes ceļos var mazināt arī ar bezrecepšu pretsāpju gēliem, savukārt muskuļiem noderēs sildoši, atslābinoši vai atvēsinoši gēli ar mentolu, kamparu, ēteriskajām eļļām vai pipara ekstraktu, kam piemīt arī sāpes remdējoša darbība. Palielināta slodze un svīšana pastiprināti patērē elektrolītus. Muskuļu krampji var liecināt par magnija trūkumu. Tomēr pirms iegādāties jebkādu līdzekli, ir noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.