Pavasaris vienreiz gadā: papildini ēdienkarti ar zaļumiem!

Nekas nav tik zaļš un vitamīniem bagāts kā dobes un pļavas pavasarī, atgādina kulinārijas blogere un Rimi garšu gide Zane Grēviņa jeb Našķoties Zane. Agrs pavasaris, kad dažādas mazlapiņas un pusnezāles ir modušās, bet vēl nav sākušas ziedēt, ir īstais laiks tās likt uz šķīvja līdzās tradicionālajiem zaļumiem, pirmajiem redīsiem un aromātiskiem gurķīšiem.

Kur un ko meklēt? “Pēc pavasara brīnumiem var doties gan pļavā, gan dārzā un uz savām palodzēm. Man, piemēram, jau ir piparmētras un loki! Dažiem ir paveicies ar lecektīm un siltumnīcām, bet arī pārējiem nav iemesla noskumt: mikrodīgstus visu cauru gadu var atrast lielveikalu ledusskapjos. Pavasaris nav iesprostots dobēs!” iedrošina Zane. 

Tieši pavasarī vitamīnu zaļumos ir visvairāk, un arī garšas ir vismaigākās, kamēr zaļumi vēl mazi un svaigi. Šķīt var visu (vai gandrīz visu), kas zaļš. “Mans TOP3 ir latviešu parastais kombo – lakši, lociņi un piparmētras vai citronmētras. Un vēl sparģeļi, kas gan ir jāatēdas šajā sezonā un tad jāliek mierā uz visu gadu,” atklāj Zane. “Mājas lakši! Tas noteikti jāatceras visiem lakšu garšas mīļotājiem: lietojam tikai pašu dārzā izaudzētos, nekādā gadījumā mežā augušos, jo savvaļas lakši ir aizsargājams augs. Toties mežā var iet pēc zaķkāpostiem! Tāpat spināti, dilles, rukola, loki un lociņi, mikrozaļumi – galdā var likt visu ko. Nav mans favorīts, bet daudziem latviešiem ļoti patīk vākt pavasara nātres, skābenes, balandas, gārsas, pieneņu lapiņas, un arī manā ģimenē iet uz urrā.”

Autors: Pexels.com

Kā sagatavot? “Visas mazlapiņas, pusnezāles un citus lauku labumus ir svarīgi ievākt mazus, maigus un nepāraugušus, pirms ziedēšanas,” atgādina garšu gide. “Ievākto ražu skalo lielā ūdens daudzumā, bet svarīgi ir mazzaļumiņus nesaspiest. To vērtīgākā sastāvdaļa ir supervitamīni, kurus var iznīcināt daudzos dažādos veidos, galvenokārt karsējot, tāpēc rīkojamies ļoti uzmanīgi. Ar griešanu arī pārāk nevajag aizrauties – jo vairāk vitamīnu gribam apēst, jo mazāk noderīga būs apstrāde un mīcīšana. Nātres gan vienmēr jānoblanšē: uzlej karstu ūdeni, aši ieliec ledusūdenī, un gatavs.”

Kā ēst? Jauno balandu vai pieneņu lapiņas Zane ēdienam pievieno pavisam nedaudz: “Es nealkstu gatavot salātus no divām trešdaļām balandu un gārsu, kaut arī ir cilvēki, kam tas patīk. It sevišķi tad, ja neesat ar šiem zaļumiem gastronomiski pazīstami, es ieteiktu tos pievienot pamazām un nedaudz, vēlāk pakāpeniski arvien vairāk. Ja nātri pēc garšas jūtam mazāk, gārsa ir gana specifiska un daudziem varētu nepatikt. Taču noteikti ir vērts pagaršot!”

Ja galvenais mērķis ir uzņemt pēc iespējas vairāk vitamīnu, zaļumus nevajadzētu termiski apstrādāt, savukārt, ja galvenais mērķis ir zaļā krāsa, jārīkojas tieši pretēji – tie jānoblanšē, jāliek ledusūdenī, un tad zaļums būs daudz spilgtāks un piešķirs krāsu visam, kam šādi sagatavoti zaļumi tiks pievienoti. 

“Daudz ko var pievienot biezpienam – gan mazās pieneņu lapiņas, gan svaigus redīsus vai tradicionālos dārza zaļumus un sajaukt ar skābo krējumu. Zaļumus var piesegt vai papildināt gan ar eļļu, citrona sulu un pipariem, gan ar kefīru, skābo krējumu vai bezpiedevu jogurtu. Es gatavoju arī svaigās biezzupas: ņemu kefīru vai jogurtu, citrona vai laima sulu, gurķi, dažreiz avokado biezumam un dažādus zaļumus – spinātus, skābenes, nātres, pieneņu lapiņas, laksi ķiploka garšai. Kāds to droši vien sauktu par smūtiju. Var arī gatavot vārītu biezzupu, bet tad no zaļumiem paliek tikai krāsa. Siltajā variantā ieteiktu pievienot kartupeli krēmīgumam,” stāsta garšu gide.

Viens no viņas favorītiem ir labneh jeb mājās gatavots krēmsiera paveids, ko iegūst, uz nakti marlē atstājot notecināties bezpiedevu jogurtu vai biezu krējumu, kam pēc tam var pievienot visus iespējamos zaļumus, sāli, piparus vai citronpiparus un tad pasniegt bļodiņā vai izveidot skaistas bumbiņas. Arī mājas sieru var sasiet, savārot biezpienu no karsēta piena un citronu sulas un sajaucot to ar olām un zaļumiem.

Lakši lieliski sader ar sviestu (Zane atgādina: “Mājas lakši, lai nav jāsauc policija!”), lokus vai maurlokus var iecept brokastu skonēs vai omletēs, citronmētru un piparmētru – pievienot salātiem, mērcēm vai dzeramajam ūdenim, un jebkuri dīgsti ir brīnišķīga ēdienu dekorācija.

Autors: Pexels.com

Kā uzglabāt? “Galvenais – censties neko nesaspaidīt un nesamīcīt. Ietin zaļumus mitrā drāniņā, ieliec maisiņā un iekšā ledusskapī. Svaigs ir svaigs un mūžību nedzīvos, arī uzturvērtība aukstumā samazināsies (bet ne tik ļoti kā karstumā), tomēr kādu laiciņu zaļumus šādi var uzglabāt,” iesaka Zane. “Var sasaldēt, bet jārēķinās, ka vairums zaļumu atkausēti diez cik jauki neizskatīsies un ar savdabīgo tekstūru derēs vienīgi zupām. Var arī kaltēt. Neesmu gan dzirdējusi, ka mājās kāds sekmīgi kaltētu lokus, bet gandrīz visu citu – kāpēc ne? Augļu un dārzeņu žāvētājā teorētiski var likt visu, tomēr praktiskais latvietis manī brīdina, ka diez vai tā būs, jo sīki zaļumi kritīs cauri paliktņa spraudziņām.” 

Kā paildzināt zaļumu mūžu?

•    No visiem zaļumiem var gatavot pesto: rieksti un grauzdētas sēkliņas lieliski savilks kopā dažādas zaļumu garšas, ko vēl papildinās parmezāna tipa siers.
•    Kaltētus zaļumus var samaisīt ar rīvmaizi, piešķirot tai papildu garšu.
•    Lieliska ideja ir zaļumu eļļa: zaļumus samaļ ar eļļu, bet nekarsē, iepilda ledus trauciņos, sasaldē kubiņos, saber kopā vienā maisiņā un tad pa vienam lieto. Var arī gatavot aromātisku eļļu ikdienas lietošanai, tad gan tā ir jāpakarsē 5–10 minūtes un jānostādina. Eļļai, kurā bez karsēšanas vienkārši iemaisīti svaigi samalti zaļumi, nebūs ilgs mūžs.
•    Sparģeļus Zane sev pasniedz kā ziedus – nogriež galiņus un liek uz galda vāzē ar ūdeni. Gan ilgāk saglabājas svaigi, gan vairo skaistumu! Taču viņai ir arī lielisks padoms, kā sparģeļus nokopt ar gardu muti, ieceptus pīrādziņos.

Sparģeļu pīrādziņi

8 pīrādziņiem nepieciešams:

4 kārtainās mīklas plāksnes (derēs gan rauga, gan bezrauga mīkla);
200 g Tilzītes siera;
8 lielas šķiņķa šķēles;
8–12 sparģeļi (atkarīgs no izmēra);
1 ola pīrādziņu apziešanai pirms cepšanas;
siers pīrādziņu pārkaisīšanai pirms cepšanas.

Pagatavošana

Katru kārtainās mīklas plāksni pārgriež uz pusēm. Sparģeļiem nolauž galiņus un katru pārgriež uz pusēm. Mīklas kvadrātiņa vidū novieto gaļas šķēli, virs tās liek divas vai trīs sparģeļpusītes, tad kaudzīti rīvēta siera.

Pīrādziņu saloka: vienu mīklas stūrīti, mīklu nedaudz pastiepjot, pārloka pāri pildījumam, tad pretējo stūri pārloka pāri mīklai uz otru pusi un ar pirkstiem stingri piespiež pīrādziņa apakšpusei. 

Tā pagatavo visus astoņus pīrādziņus, kārto cepampannā, pārziež ar sakultu olu, pārkaisa ar drusciņu sarīvēta siera, liek 200°C karstā cepeškrāsnī un cep 25–30 minūtes.