Sports un matemātika: kā kustības attīsta smadzeņu potenciālu?
Vecāki bieži uztver mācības un sportu kā divas pilnīgi atšķirīgas jomas – viena trenē prātu, otra ķermeni. Taču arvien vairāk pētījumu un pieredzes stāstu rāda, ka kustības palīdz arī smadzeņu attīstībai un tiešā veidā ietekmē bērna spējas mācībās. Rimi Bērniem eksperts un treneris Gustavs Mellenbergs iesaka vienkāršus un mājas apstākļos paveicamus vingrojumus, ko bērniem apgūt jau agrā bērnībā, tādējādi nostiprinot arī pamatus matemātikas prasmēm.
Vecāku pieredze: sports un matemātikas uzlabojumi
“Kad manai meitai palika pieci gadi, mēs viņu sākām vest uz vietējo sporta spēļu pulciņu, kur treneris iepazīstina bērnus ar dažādiem sporta veidiem. Sākumā tās bija vairāk rotaļas nekā nopietns treniņš – ķermeņa kustības, bumbas ķeršana, stafetes. Un, lai cik dīvaini tas neizklausītos, pēc pāris mēnešiem pamanīju, ka viņa arvien drošāk sāk rēķināt. Pie vakariņu galda vai vienkārši spēlējoties ar skaitļiem, Matildes atbildes nāca ātrāk un ar lielāku pārliecību,” stāsta eksperts.
Sports un matemātika – vairāk līdzību, nekā šķiet
Kad domājam par matemātiku, parasti redzam ciparus, formulas, vienādojumus. Savukārt sports šķiet kā pavisam cita pasaule – kustība, spēles un sacensības. Tomēr šīs abas jomas ir cieši saistītas. Katrs metiens grozā, katrs bumbas ķēriens vai stafete – tas viss ir aprēķins, ko smadzenes veic nemanot, cik tālu jāskrien, cik stipri jāmet, kā novērtēt situāciju, lai uzvarētu.
Autors: Shutterstock.com
Primitīvās kustības kā smadzeņu treniņš
Primitīvās kustības, ko bērni apgūst agrā bērnībā – rāpošana, lēkāšana, velšanās, bumbas mešana –, ir kā smadzeņu pirmās “programmas”. Rāpojot bērns trenē abas smadzeņu puslodes darboties sinhroni un attīsta savu viduslīniju; metot bumbu, viņš iemācās koordinēt kustību secību un novērtēt attālumu. „Zinātniskā literatūra stāsta, ka kustības aktivizē tās smadzeņu zonas, kuras atbild arī par loģisko domāšanu, telpisko uztveri un problēmu risināšanu. Basketbolā bērns ne tikai trenē muskuļus – viņš “rēķina” bumbas lidojuma leņķi. Dejošanā – izjūt ritmu un simetriju. Pat vienkārša lēkāšana tikai pa baltajām virtuves flīzēm var trenēt gan ķermeni, gan prātu,” skaidro treneris.
Kustība baro smadzenes
“Kustība arī burtiski baro smadzenes – palielina asinsriti, piegādā skābekli un barības vielas. Rezultātā uzlabojas koncentrēšanās, atmiņa un ātrums, ar kādu tiek apstrādāta informācija. Tāpēc nav pārsteigums, ka mana meita sāka rēķināt pārliecinošāk tieši tad, kad viņas ikdienā ienāca sports,” saka eksperts.
Vecākiem un skolotājiem šeit ir plašas iespējas pievienot mācību procesam kustību elementus, piemēram, bumbas mešana pēc pareizās atbildes atrašanas, stafete ar skaitīšanas uzdevumiem, orientēšanās spēle ar matemātikas elementiem vai dejošana noteiktā ritmā. Šādi uzdevumi palīdz bērnam mācīties, vienlaikus stiprinot veselību un kustību prieku.
“Kad es tagad redzu, kā mana meita skrien, smejas un met bumbu, zinu – viņa ne tikai trenē muskuļus. Viņa trenē savu prātu, un es esmu pārliecināts: sports un matemātika ir draugi, kuri viens otru papildina. Primitīvās kustības bērnībā ir kā pamatu liešana mājai – ja tās ir stingras, uz tām viegli būvēt zināšanas, radošumu un pārliecību par savām spējām,” rezumē treneris.
