Studentu rudens izaicinājums: Dienesta viesnīca, dzīvoklis vai ceļš uz mājām katru dienu?
Sākt patstāvīgu dzīvi kā studentam var būt aizraujoši un vienlaikus biedējoši, jo līdztekus jaunu studiju uzsākšanai visbiežāk jāpieņem lēmums – kur apmesties uz dzīvi. Pirmās dzīvesvietas meklējumi var izrādīties izaicinoši, un studenti, kuru ģimenes mājas atrodas ārpus galvaspilsētas, nolikti izvēles priekšā: dzīvot dienesta viesnīcā, īrēt istabu, īrēt dzīvokli, apmesties pie radiniekiem vai katru dienu mērot ceļu uz mājām. Kā atrast savu vietu lielpilsētas labirintos un kādi ir būtiskākie izaicinājumi, ar kuriem jauniešiem nākas saskarties, meklējot mājokli studiju laikā, atbild Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa un jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša.
Studentu dzīve kopmītnēs: vai tiešām iemesls līksmībai?
Vairumam topošo studentu pašsaprotama pirmā izvēle ir dzīve augstskolas dienesta viesnīcā jeb kopmītnēs, kas vēsturiski saistās ne vien ar jumtu virs galvas, bet arī ar līksmu sadzīvi. Taču var izrādīties, ka tikt pie vietas dienesta viesnīcā nav nemaz tik vienkārši – tas nozīmē garas rindas, augstas cenas, turklāt ne visām augstskolām ir dienesta viesnīca (šādos gadījumos gan augstskolas mēdz savstarpēji sadarboties un izmitināt arī citās mācību iestādēs studējošos). Šobrīd augstskolu kopmītņu cenas svārstās no aptuveni 80 līdz 250 eiro mēnesī un pat vairāk atkarībā no tā, vai students dala istabu ar citiem kolēģiem, vai dzīvo viens. Rīgā izmaksas par vienvietīgu istabu dienesta viesnīcā faktiski sasniedz neliela dzīvoklīša īres maksu, kas rakstāma ar trīs cipariem, tiesa, atšķirībā no dzīvokļa parasti šajā summā jau ir ietverti arī komunālie maksājumi.
Foto: Freepik.com/ pikisuperstar
Paliek atklāts jautājums arī par dzīves telpas kvalitāti un apstākļiem, kādos studentam nāksies dzīvot vairākus gadus. Kā norāda Latvijas Studentu apvienības prezidents Alens Aleksandrs Čerņa, šobrīd trūkst datu un pētījumu par studentu sadzīves apstākļiem, tomēr situācijas, kādas nākas risināt ikdienā, liecina, ka kvalitatīvas, pieejamas un jauniešiem piemērotas dzīves telpas Latvijā joprojām trūkst.
“Kaut arī pēdējos gados vairākām augstskolām top jaunas, modernas, ērtas dienesta viesnīcas, kas gan attiecīgi izmaksā dārgāk, joprojām daudzi studējošie ir spiesti uzturēties vecajās dienesta viesnīcu ēkās ar ievērojamu nolietojumu. Līdzīgi kā tas gadās īres dzīvokļos, ne visi iemītnieki ir rūpējušies par savas dzīves telpas uzturēšanu labā līmenī, turklāt arī šīs kopmītnes nav par velti. To, vai studējošajam atradīsies vieta dienesta viesnīcā, viņš uzzina tikai pēc uzņemšanas, bet, ja tas nav izdevies, atrast dzīvokli ļoti īsā laikā ir teju neiespējami, ja vien nav pieejami neierobežoti finanšu resursi, un studentiem lielākoties tādu nav,” stāsta Alens Aleksandrs Čerņa. Viņš piebilst, ka, lai gan dzīves dārdzība pēdējo gadu laikā ievērojami augusi, studentu stipendijas līdzvērtīgi paaugstinātas netiek, nereti nostādot jauniešus finansiālu grūtību priekšā.
Izaicinājumi īres dzīvokļos – piedāvājuma trūkums, augstas cenas, īpašnieku aizspriedumi
Par “karstajiem punktiem” īres tirgū rudens sākumā kļūst augstskolu apkaimes un dzīvokļi lielo sabiedriskā transporta mezglu tuvumā. Tomēr piedāvājums netiek līdzi pieprasījumam, kas ietekmē arī īres cenas – tās var pieaugt tik pamatīgi, ka potenciālajiem īrniekiem vairs nav pa kabatai. Tāpat nereti piedzīvotas situācijas, kad dzīvokļu īpašnieki nevēlas izīrēt mājokļus studentiem. Visbiežāk problēmas atrast mājokli ir jauniešiem, kas ieradušies iegūt izglītību no ārvalstīm.
“Latvijas Studentu apvienībā vairākkārt pēc palīdzības ir vērsušies jaunieši no ārzemēm, kas saskārušies ar nepatīkamām situācijām, cenšoties noīrēt dzīvokli: piemēram, izīrētāji uzdrošinās prasīt stipri augstāku īres maksu, traucē arī valodas barjera, un jāsaskaras ar nevēlēšanos ārvalstu studentiem vispār kaut ko izīrēt. Esam pat sagatavojuši īpašu rokasgrāmatu, lai palīdzētu jauniešiem no citām valstīm atrast mājokli,” stāsta Alens Aleksandrs Čerņa.
Kā atrast piemērotu īres dzīvokli? Nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Kaspars Ekša norāda, ka jāņem vērā vairāki faktori. Būtiska ir ne tikai dzīvokļa platība, bet arī tas, kādā ēkā tas atrodas, vai tā iekārtojums nodrošina visu dzīvei nepieciešamo un kāda ir atrašanās vieta: attālums līdz izglītības iestādei, sabiedriskā transporta pieejamība. Ja studējošais izvēlas mājokli tuvu skolai, var ietaupīt uz sabiedriskā transporta biļešu rēķina, kas vairāku gadu periodā veido ievērojamu naudas summu.
“Komunālo maksājumu apmērs mēdz būt atšķirīgs, un to lielumu var būtiski ietekmēt gan dzīvokļa platība, gan mājas tehniskais stāvoklis. Padomju laikā celtajās vai vēsturiskajās mājās šādu iemeslu dēļ nereti rodas nepatīkami finansiāli pārsteigumi – pienākot ziemai, komunālo maksājumu rēķini pieaug pat vairākkārt, un patstāvīgā dzīve nebūt vairs nešķiet pievilcīga. Īrējot dzīvokli jaunā, energoefektīvā ēkā, aukstajā sezonā komunālo maksājumu rēķinu pieaugums nebūs tik sāpīgs,” uzsver Kaspars Ekša.
Īres nams – uzticama alternatīva fizisko personu piedāvājumam
Jaunums īres tirgū Latvijā ir nekustamo īpašumu attīstītāju īres nami, kas var būt laba alternatīva arī studējošajiem, tostarp Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas programmas studentei Nadīnai Judeikai: “Savā pieredzē ar vairākiem privātajiem izīrētājiem man nācies saskarties gan ar to, ka saimnieks ignorē ar dzīvokli saistītas problēmas, gan to, ka, izīrētāja un īrnieka attiecībām beidzoties, saimnieks nevēlas atmaksāt drošības naudu. Uzskatu, ka izīrētājam tomēr pret īrnieku ir jāizturas kā pret klientu un pienākumi ir ne tikai īrniekam, bet arī izīrētājam. Privātie izīrētāji nereti to aizmirst, un tikai šobrīd, kad īrēju dzīvokli attīstītāja īres namā “Krasta kvartālā”, nav vairs sajūtas, ka mani mēģina apkrāpt.”
Kā uzsver K. Ekša, izskatot pieteikumus no klientiem, kuri izrādījuši interesi par dzīvokļa īri projekta “Krasta kvartāls” īres mājā, tautībai, izskatam vai stereotipiskiem pieņēmumiem nav vietas. “Piemēram, “Bonava” ar saviem klientiem vienmēr noslēdz īres līgumu, kas ir kā drošības garants abām pusēm. Īrējot mājokli no fiziskas personas un neparakstot tik būtisko īres līgumu, var nākties saskarties ar daudziem izaicinājumiem un problēmām, kas grūti atrisināmas, sevišķi jauniešiem, kam vēl nav pieredzes ar patstāvīgu dzīvi. Dzīvokļi īres namā ir daļēji mēbelēti, pašiem nav jāveic remonts un jānovērš avārijas situācijas, kā tas dažkārt var gadīties, īrējot no fiziskām personām. Turklāt “Bonava” īres nams atrodas netālu no vairākām augstskolām un tuvu sabiedriskajam transportam, plaši pieprasītā un izdevīgā vietā. Piedāvājam arī īres depozīta apdrošināšanu, kas ļauj samazināt izmaksas un ir labs variants tieši studentiem, kam nav lielu iekrājumu: tas nozīmē, ka īres depozīts nav jāmaksā īrniekam, to veic apdrošinātājs,” skaidro K. Ekša.
Foto: Freepik.com/ pch.vector
Viņš uzsver, ka neatkarīgi no tā, kur plānots īrēt dzīvojamo telpu, īres līgums ir rūpīgi jāizlasa. Ja rodas kaut vai visniecīgākais jautājums par konkrētu punktu, nedrīkst kautrēties un tas ir jāpārrunā ar dzīvokļa īpašnieku. Līguma sastādīšanas gaitā vēlams norunāt, kurš par ko ir atbildīgs, lai pēcāk nerastos pārpratumi. Jāpatur prātā, ka līgums ir vienīgais dokuments, kas abām pusēm nosaka pienākumus un tiesības līdz īres termiņa beigām, turklāt rakstveida īres līgums var pasargāt īrnieku no konfliktsituācijām ar dzīvokļa īpašnieku. Protams, uzsākot dzīvot patstāvīgi, līdzi nāk arī atbildība un pienākumi kā dzīvokļa īrniekam. Tās var būt pavisam vienkāršas lietas, piemēram, tīrības un kārtības uzturēšana dzīvoklī, kā arī ierobežojumi plašāku svinību rīkošanai, kosmētisku uzlabojumu veikšanai u. tml.
“Dzīvokļa meklēšana, līguma parakstīšana un pārvākšanās ir gana stresa pilns laiks, bet mirklis, kad tu sāc dzīvot patstāvīgi, agri vai vēlu pienāk. Visticamāk, sākot dzīvi vienam, būs nepierasti, ka pašam jāpadomā par pārtiku un ēst gatavošanu, uzkopšanu, veļas mazgāšanu vai rēķinu maksāšanu. Es no sākuma biju ļoti satraukusies un jutos diezgan vientuļi – katru nedēļas nogali braucu uz vecāku mājām, bet ar laiku, protams, pierod. Svarīgi ir atrast dzīvokli, kurā tu jūties kā mājās, tad arī patstāvīgā dzīve būs krietni patīkamāka,” iesaka studente Nadīna.
Latvijas Studentu apvienība redz izaicinājumus valstiskā līmenī
Latvijas Studentu apvienība cer nākotnē redzēt iniciatīvu gan valstiskā līmenī, gan no augstāko izglītības iestāžu puses, risinot ar dzīvesvietu saistītus studentu jautājumus un problēmas. Ne tikai jādomā par jaunu, modernu dienesta viesnīcu būvniecību un dzīves apstākļu uzlabošanu jau esošajās kopmītnēs, bet arī, sekojot vairāku augstskolu labajai praksei, jānodrošina vispārējs atbalsts dzīvesvietas meklējumos ārpus augstskolas vides, piemēram, piesaistot kompetentus un atsaucīgus mentorus, kuri spēj ieteikt uzticamus, godprātīgus un pretimnākošus mājokļu izīrētājus. Īpaši būtiski šo jautājumu risināt ārvalstu studentu kontekstā. Kā norāda Alens Aleksandrs Čerņa jādomā par būtisku finansējumu studentiem stipendiju, pabalstu vai citā formā, jo esošais atbalsts iepaliek attiecībā pret dzīves dārdzības pieaugumu, kas būtiski ietekmē studentu iespējas iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Latvijas Studentu apvienība vienmēr esot atvērta sadarbībai, ierosinājumiem un ieteikumiem, lai risinātu šos izaicinājumus kopā, tāpat ikviens students ir aicināts vērsties pēc palīdzības sarežģītās situācijās.
