Tiesa noraidījusi "Callidus Capital" prasību pret "Ripplewood" par saistībām bankas "Citadele" pirkšanas darījumā

Rīga, 13.nov., LETA. Kurzemes apgabaltiesa ir noraidījusi Valdim Siksnim piederošā Latvijas biznesa konsultāciju uzņēmuma SIA "Callidus Capital" prasību pret ASV reģistrēto uzņēmumu "Rippelwood Advisors LLC" par 2014.gada 15.aprīļa darījuma - sabiedrības līguma - atzīšanu par tiesiski noslēgtu un zaudējumu piedziņu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā. Abi uzņēmumi sadarbojās bankas "Citadele" pirkšanas darījuma organizēšanā. Kurzemes apgabaltiesas spriedums stājies likumīgā spēkā šī gada 27.jūnijā. Ņemot vērā, ka lieta tika skatīta slēgtā procesā, aģentūrai LETA neizdevās uzzināt plašāku informāciju par lietas būtību un nolēmuma saturu.  Latvijas un ASV tiesās jau vairākus gadus tiek risinātas domstarpības starp AS "Citadele banka" lielākajiem īpašniekiem, "Ripplewood Advisors LLC" un "Callidus Capital", kas ar ASV uzņēmumu sadarbojās bankas "Citadele" pirkšanas darījuma organizēšanā. Kā vēstīja laikraksts "Diena", prasības summa atklāta netiek, bet tā varētu būt "pat 60 un vairāk miljoni eiro". Iepriekšējiem mēģinājumiem beidzoties neveiksmīgi, 2014.gada pavasarī no jauna sākās sacīkstes par valstij piederošo AS "Citadele banka" 75% akciju paketi. Lai iesaistītos bankas pirkšanā, 15.aprīlī investīciju kompānijas "Ripplewood" izpilddirektors Kristofers Minetians un "Callidus Capital" tobrīd 50% kapitāldaļu īpašnieks, bijušais "Nordea bankas" darbinieks Siksnis parakstījuši "indikatīvo nosacījumu uzskaitījumu" par "provizorisko sadarbību starp "Ripplewood Advisors LLC" un "Callidus Capital", kopīgi iegūstot "Citadeles" akcijas Latvijā". Minētais dokuments neesot oficiāli nosaukts ne par līgumu, ne par vienošanos, taču tajā bijušas detalizēti aprakstītas "Ripplewood" un "Callidus" attiecības visā, kas saistīts ar bankas akciju iegādi, bankas pārvaldi un iespējamu tālākpārdošanu. Konkrētā Latvijas uzņēmējiem paredzētā akciju daļa nav bijusi minēta, bet laikraksta "Diena" rīcībā esot informācija, ka bijusi runa par 22,5% akciju. Līdz ar to bankas iegādes darījums varējis būt ienesīgs ne tikai amerikāņiem, bet arī "Callidus Capital", jo minētā akciju daļa 2014.gada rudenī oficiāli būtu izmaksājusi virs 16 miljoniem eiro, savukārt tagad ir vērta jau vismaz 80-90 miljonus eiro. Taču "Callidus Capital" pie bankas akcijām nav tikusi un pēc ilgstošām pārrunām un galīga atteikuma 2015.gada vasarā vērsusies ar pieteikumu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. "Callidus" pieteikumā tiesai uzsvērts, ka uzņēmums esot devis nozīmīgu ieguldījumu partnerības darbībā un veiksmīgā akciju iegādes transakcijas pabeigšanā. "Callidus" esot gan iesaistījies pārrunās ar "institūciju, kas pārstāvēja Latvijas valsti šajā projektā", gan bijis līdzdalīgs biznesa plānu sagatavošanā un arī piedalījies bankas "due diligence" izpētē. Kā izriet no pieteikuma tiesai, 2014.gada 22.aprīlī bankas pārdošanas konsultants "Societe Generale S.A." informējis gan "Callidus", gan "Ripplewood", ka tiem ir tiesības veidot konsorciju, lai kopīgi piedalītos bankas akciju iegādē. Vienlaikus konsultants norādījis, ka kompāniju sākotnējos piedāvājumos atšķiras vairākas detaļas, un ierosinājis iesniegt kopēju piedāvājumu. Amerikāņu un latviešu uzņēmēji to arī izdarījuši, cita starpā oficiāli norādot, ka ir nodibinājuši partnerību akciju iegādei, un vienojoties par iegādes darījuma izmaksu sadali. 10.jūnijā abi partneri kopīgi iesnieguši "Societe Generale" dokumentu jeb saistošo piedāvājumu, kura pirmajā punktā norādīts, ka "Ripplewood" un "Callidus" ir izveidojuši kopēju partnerību un par to informē visas ieinteresētās trešās personas. Tomēr sadarbība neizskaidrotos apstākļos beigusies. Pieteikumā Latvijas tiesai "Callidus Capital" minējusi 2015.gada aprīli, kad lēmums par bankas pārdošanu "Ripplewood" vadītajam konsorcijam, kura sastāvā "Callidus" intereses oficiāli nebija pieminētas, jau bija pieņemts. Tikai tad starp tagadējo prasītāju un atbildētāju esot radušās domstarpības par nodibinātās partnerības raksturu un mērogiem, proti, šajā brīdī "Ripplewood" apstrīdējis faktu, ka abas puses vispār būtu noslēgušas kādu partnerības līgumu, līdz ar ko "Callidus" neesot nekādu tiesību šajā sakarā. Gandrīz gadu pēc "indikatīvo nosacījumu uzskaitījuma" parakstīšanas "Ripplewood" oficiālais saimnieks, tagadējais "Citadele" bankas padomes priekšsēdētājs Timotijs Kolinss pavēstījis "Callidus", ka "2014.gada 15.aprīļa nosacījumu lapa nebija saistošs līgums", savukārt "Ripplewood" juridiskie pārstāvji "Cravath, Swaine & Moore" vēstulē uzsvēruši, ka "Ripplewood" nav nekādu pienākumu pret "Callidus" indikatīvo nosacījumu lapas ietvaros". Šādos apstākļos Latvijas puse vērsusies tiesā. Tiesvedību materiāli liecinot, ka 2014.gada vasaras beigās "Callidus" pārstāvji esot "izteikuši bažas, ka viņu darbs netiks atalgots", un pēc tam "puses turpināja sarunas par jaunu vienošanos, un 2014.gada oktobrī tika noslēgta jauna vienošanās". Nākamajos mēnešos "Callidus" neizteica saviem partneriem nekādas jaunas bažas un ar notikumu gaitu bija apmierināti. Viss mainījies 2015.gada 29.martā, kad "īsi pirms tam, kad "Citadeles" pārņemšanai bija jānoslēdzas, prasītāji nosūtīja e-pastu uz "Ripplewood" biroju Ņujorkā, pieprasot kompensāciju, kas nebija iekļauta 2014.gada oktobrī noslēgtajā vienošanās dokumentā", uz ko no amerikāņiem ticis saņemts atteikums. Tiesā viņi liecinājuši, ka aprīļa vienošanās esot bijusi tikai un vienīgi "provizorisku nosacījumu saraksts", kurā aprakstītas "dažas potenciālā darījuma iezīmes, pieminot, ka puses piedalīsies tālākā ierosinātā darījuma izpētē". Sākotnēji tiesvedība risinājusies par to, vai "Callidus" vispār ir tiesības pieprasīt, lai strīdu ar "Ripplewood" izskata Latvijas tiesas. ASV tiesās "Ripplewood" nav veicies. ASV apelācijas instances tiesa savā nolēmumā īpaši esot norādījusi - pat gadījumā, ja formāli pastāvētu pamats lietas piekritībai ASV tiesām, lieta tik un tā būtu nosūtāma izskatīšanai Latvijas tiesās, pamatojoties uz to, ka strīdīgais darījums ir noticis Latvijā. Savukārt tiesvedības Latvijas tiesās līdz šim ir noritējušas ar mainīgiem panākumiem. Vispirms Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2016.gada jūnijā tiesvedību izbeidza, jo piekrita "Ripplewood" viedoklim, ka lieta neesot pakļauta Latvijas jurisdikcijai. Taču Rīgas apgabaltiesa lēmumu atcēla, savukārt atkārtotā izskatīšanā Vidzemes priekšpilsētas tiesā "Callidus" prasība tika apmierināta. Arī šis lēmums tika pārsūdzēts un Kurzemes apgabaltiesa atkal nolēma, ka lieta neesot piekritīga Latvijas tiesai. Beigu beigās tiesvedība nonāca Augstākajā tiesā, kura lēma par labu "Callidus" nostājai. "Ripplewood" tiesvedībās pārstāvējis advokāts Romualds Vonsovičs. Kā liecina "firmas.lv" informācija, pašlaik "Callidus Capital" pilnībā pieder Sikšņa uzņēmumam SIA "VSCAP", kas pērn vasaras beigās pārņēmis arī Druvim Mūrmanim piederošos 50% uzņēmuma. Kopš 2015.gada uzņēmums ir audzējis finanšu rādītājus: apgrozījums ir audzis no 277 000 eiro 2015.gadā līdz 450 591 eiro pērn, savukārt peļņa attiecīgi augusi no 43 000 eiro līdz 116 540 eiro.