TV personība Kristīne Virsnīte: Šobrīd jūtos daudz labāk nekā pirms gada. Kā miega paradumi ietekmē pašsajūtu?

TV personība un satura veidotāja Kristīne Virsnīte atklāj, ka ar nepacietību gaidījusi rudeni. Pēc mierīgas vasaras viņas darba slodze septembrī trīskāršojas, ņemot vērā darbu, rūpes par ģimeni un diviem skolas vecuma bērniem, kā arī studiju gaitas. Viņa mēdza upurēt miegu, vakaros ilgi mācoties, tāpēc pērnā gada rudenī bija sevi izsmēlusi. Kristīne atklāj, ka, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, šobrīd jūtas krietni labāk, un dalās pārdomās par to, kas mainījies.

“Pagājušā gada oktobrī es tik tikko spēju izkļūt no bezpalīdzības stāvokļa. Tas bija saistīts ar to, ka pārāk daudz strādāju un nepietiekami izgulējos. Kā psiholoģijas studente es labi apzinos miega svarīgumu, taču, neraugoties uz savām zināšanām, es neievēroju pamatprincipus – piemēram, iet gulēt savlaicīgi un izvairīties no telefona lietošanas pirms miega. Man nepārtraukti trūka laika, tāpēc atpūtu nenoteicu par prioritāti,” atklāj Virsnīte.

Viņa atzīst, ka pēc vasaras viņa jūtās labi atpūtusies un savā dzīvē ieviesusi labus miega paradumus. Tomēr viņa nevēlējās atgriezties drudžainā rudens steigā un atkārtot iepriekšējā gada negatīvo pieredzi. Par laimi, īstajā brīdī viņa saņēmusi IKEA piedāvājumu piedalīties miega uzlabošanas eksperimentā, kas sākās ar konsultācijām ar miega eksperti Natāliju Bērziņu un atbilstošu režīma pielāgošanu.

Vairāk atpūtas – vairāk laika visam

“Konsultācijas ar miega eksperti palīdzēja man pārskatīt savu ikdienas režīmu, mudinot mani ieplānot mācības dienas laikā, nevis ļaut tām ieilgt līdz vēlam vakaram, kā tas mēdza notikt pēc plkst. 20.00, bieži vien ieilgstot līdz pat naktij. Protams, joprojām būs daži vakari, kad man būs jāmācās – tas ir neizbēgami. Taču tagad tas būs izņēmums, nevis ierasta kārtība. Vēl viens noderīgs padoms: pēc astoņiem vakarā vairs neizmantoju telefonu. Šo padomu mēs visi zinām, bet tāpat iekrītam lamatās un bezgalīgi ritinām saturu telefona ekrānā. Šoreiz esmu apzināti centusies izbeigt šo ieradumu, un tādējādi jūtu pozitīvas pārmaiņas,” saka Virsnīte.

Kristīne atklāj, ka bijusi pārsteigta, cik viegli izdevies atteikties no telefona izmantošanas vakaros. Lielāks izaicinājums bijis doties gulēt līdz plkst. 22.00, taču pēc konsultēšanās ar eksperti viņa saprata, ka ir ļoti svarīgi doties pie miera ne vēlāk kā plkst. 23.00, lai izgulētos nepieciešamās astoņas stundas.

“Tagad, kad manas dienas ir saplānotas skaidrāk, es izjūtu mazāku stresu. Esmu atvēlējusi laiku regulārām pastaigām, kas man vienmēr ir bijušas svarīgas, un man pat izdevās ieplānot pārgājienu, kas varētu kļūt par ikmēneša tradīciju. Atpūtu un miegu nosakot par prioritāti, pēkšņi man ir vairāk laika tam, kas man patīk,” uzsver Virsnīte.

Viņa atzīst, ka beidzot ir sapratusi, ka miegs ir jānosaka par prioritāti. Tas var šķist elementāri, pat triviāli, bet, ņemot vērā tik daudz pienākumu – darbs, ģimene, mācības -, viņa bieži vien aizmirsusi par tā nozīmi. Tomēr viņa zina, ka bez pienācīgas izgulēšanās viņa nevar darboties pilnvērtīgi: “Dažus uzdevumus iespējams atstāt nepabeigtus. Es tos varu pabeigt nākamajā dienā ar lielāku enerģiju un efektivitāti, nevis piespiest sevi strādāt līdz vēlai naktij uz atpūtas rēķina. Tas pats attiecas arī uz mācībām,” viņa norāda.

Virsnīte uzsver, ka miega kvalitātes uzlabošanu veicinājusi ne tikai miega rutīnas un paradumu maiņa, bet arī izmaiņas viņas miega vidē. Viena no būtiskākajām viņas veiktajām izmaiņām bija apgaismojuma uzlabošana guļamistabā. Pievienojot papildu gaismas avotu, tika radīta mājīgāka un patīkamāka atmosfēra, kas palīdz vieglāk relaksēties pirms gulētiešanas. Papildus apgaismojuma uzlabojumiem viņa nomainīja arī citus aksesuārus. Proti, izvēlējās siltu segu, kas ievērojami uzlaboja vispārējo komfortu visas nakts garumā, palīdzot nodrošināt siltumu un omulību, vienlaikus neveicinot pārkaršanu. Kā arī nomainīja spilvenu, šoreiz izvēloties ergonomisku spilvenu, kas veidots no viskoelastīgām putām, kas nodrošina atbilstošu balstu gan tiem, kas guļ uz sāniem, gan tiem, kas guļ uz muguras.

Gulēšanai piemērota vide

Foto: Freepik.com/ vecstock

Nesen veiktā IKEA aptaujā par miegu secināts, ka katram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības aizmigt. Taču 35% cilvēku atzīst, ka viņiem nerūp sava guļamistaba, tās interjers vai pat tā nepatīk. IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkuss norāda, ka ideālā gadījumā mēs guļamistabā pavadām trešdaļu savas dzīves, tāpēc ir vērts padomāt, kādas nelielas izmaiņas varētu to uzlabot un palīdzēt mums atpūsties.

“Krietni vieglāk atpūsties ir tumšā, vēsā un klusā guļamistabā. Lai uzlabotu miega kvalitāti, es ieteiktu pievērst uzmanību sešiem svarīgiem faktoriem: komfortam, tumsai, pareizai temperatūrai, klusumam, tīram gaisam un kārtībai,” saka dizainers.

• Komforts. Izvēloties matraci un spilvenu, svarīgas ir tavas sajūtas: pievērs uzmanību matrača cietībai, saviem miega paradumiem un gulēšanas pozai. Pareizi izvēlēti priekšmeti nodrošinās atbalstu tavam ķermenim ilgus gadus, un tu pamodīsies labāk izgulējies.
• Intensīva gaisma traucē izgulēties. Vakaros mūsu acis ir ļoti jutīgas pret gaismu, tāpēc spilgtas gaismas vietā savā istabā izvēlies maigas un siltas gaismas avotu: galda vai sienas lampu. Logu aptumšošanai izmanto gaismu necaurlaidīgus aizkarus vai žalūzijas.
• Klusums ir ļoti svarīgs labam naktsmieram, jo trokšņainā vidē ir grūtāk aizmigt un mēs sliktāk guļam. Viens no veidiem trokšņu radīto traucējumu samazināšanai ir izmantot tekstilmateriālus, piemēram, biezus aizkarus, paklājus vai skaņu absorbējošus paneļus.
• Svaigs gaiss palīdz labāk izgulēties. Telpā, kurā ir pārāk maz skābekļa, pārāk daudz putekļu vai alergēnu, mēs izguļamies sliktāk. Pirms gulētiešanas izvēdini telpu vai parūpējies par tīru gaisu, izmantojot gaisa attīrītāju. Gaisa kvalitātes sensors var palīdzēt tev noteikt gaisa kvalitātes līmeni telpā.
• Labi izvēlēta sega palīdzēs nodrošināt miegam piemērotu ķermeņa temperatūru. Ieteicams mainīt segu atbilstoši gadalaikiem un atkarībā no tās nodrošinātā siltuma līmeņa.
• Guļamistabai ir jābūt telpai, kurā nav nekādas nekārtības. Pēc iespējas istabā neglabā mantas, kas nav saistītas ar miegu un atpūtu. Arī tās ir jānovieto tām piemērotā vietā. Izmanto vietu zem gultas sezonālo priekšmetu uzglabāšanai, izmēģini dažādus durvju pakaramos un āķus apģērbiem, kā arī dažāda izmēra kastes sīkumu un piederumu uzglabāšanai.