Valsts atbalsta krīzes laika hipotekāro parādu dzēšanu
Foto: Foto: Pixabay.com
Pēdējo mēnešu uztraukumos par Covid-19 saslimstības pieaugumu un ar to saistīto ekonomisko krīzi publiskajā telpā diezgan maz uzmanības pievērsts kādai labai ziņai iepriekšējās krīzes skartajiem – oktobra sākumā Saeima atbalstījusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un Kredītiestāžu likumā, kas paredz ekonomikas pārkaršanas laikā (līdz 2008. gadam) ņemto un šobrīd bezcerīgi neatgūstamo hipotekāro parādu dzēšanu.
Faktiski tas nozīmē, ka bankām un citām kredītiestādēm dota iespēja dzīvē īstenot tā saukto "nolikto atslēgu principu", kad kredīta ņēmējam, kurš jau zaudējis ieķīlāto īpašumu, tiek atlaista atlikusi parāda daļa un par to nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Kādēļ ir nepieciešama hipotekāro parādu amnestija?
Priekšlikuma par vienreizēju parādu dzēšanas programmu iniciatori bija Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija, un tas paredzēts kā risinājums unikālai un nepatīkamai situācijai, kas izveidojās iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā, kad tūkstošiem kredīta ņēmēju, nespēdami pildīt savas saistības pret banku, ne tikai zaudēja savus īpašumus, bet arī vēl palika parādā ievērojamas summas.
Līdzšinējā likumdošana neļāva bankām vienpusēji norakstīt bezcerīgi neatgūstamos parādus, bija nepieciešama rakstiska vienošanās starp kredīta ņēmēju un kredītiestādi. Atsevišķas kredītiestādes pēdējo 10 gadu laikā arī centās īstenot savas izlīguma programmas, savstarpējas vienošanās ceļā norakstot līdz pat 90 procentiem no parāda summas. Taču līdz šim norakstītā parāda daļa tika pielīdzināta ienākumiem un par to personai bija jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, radot jaunas saistības pret valsti.
Šo iemeslu dēļ izlīgumu programmām nav bijuši lieli panākumi. Process bija garš un mokošs, tādēļ daudzi kredītu ņēmēji izvēlējās izvairīties no kontaktiem ar banku, nedzīvo norādītajās adresēs vai vispār ir atstājuši valsti.
Kas varēs pretendēt uz hipotekārā parāda dzēšanu?
Kredītiestāde, balstoties uz savu apstiprinātu, caurredzamu un publicētu politiku, lems par labprātīgu vienpusēju parādu dzēšanu daļēji vai pilnībā, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējo rīcību – godprātību un gatavību sadarboties.
Lai pretendētu uz parādsaistību dzēšanu, parādniekam jāatbilst šādiem kritērijiem:
• parādsaistības radušās līdz 2008. gada 31. decembrim;
• saistību dzēšana attiecas gan uz parādnieku, gan uz tā galvinieku;
• dzēšamo saistību atmaksa saistību rašanās brīdī bija nodrošināta ar hipotēku, un parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu;
• fiziskajai personai nav uzsākts maksātnespējas process;
• kredīta ņēmēja līdzšinējā rīcībā nav ļaunprātīgas izvairīšanās pazīmju.
Kāds būs ieguvums no parādu amnestijas?
Saskaņā ar Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, kopējais skarto parādnieku skaits, kas varētu pretendēt uz saistību dzēšanu, ir aptuveni 13 tūkstoši, ar kopēju saistību apjomu vairāk nekā 600 miljoni eiro. Tas kopumā ievērojami pārsniedz līdz šim gandrīz 10 gadu laikā gan maksātnespējas, gan vienošanos ceļā dzēsto saistību apjomu.
Kredītu amnestiju varēs piemērot ne tikai bankas, bet arī citas kredītiestādes un parādu piedziņas firmas, kas vēl vairāk paplašina to personu loku, kurām būs iespēja atbrīvoties no nepanesamas pagātnes parādu nastas un atgriezties legālā ekonomiskā apritē, varbūt pat atgriezties no emigrācijas.
Bankām savukārt kredītu norakstīšana būs iespēja sakārtot savus grāmatvedības un finanšu rādītājus, likumīgi noformējot faktiski sen jau neatgūstamus līdzekļus. Pasākums neradīs zaudējumus nedz kredītiestādēm, nedz valsts budžetam.
Ja pats esat to skaitā vai zināt kādu, kuram hipotekārā parāda dzēšana varētu palīdzēt sakārtot šodienu un nākotni, iesakām vērsties pie zinošiem un profesionāliem konsultantiem, kas jums izskaidros visas šā procesa nianses un palīdzēs sagatavot nepieciešamos dokumentus.
