Vēdināšana ziemā – komfortam, veselībai un ēkas ilgmūžībai

Uzturoties labi vēdinātās un ar skābekli bagātinātās telpās, uzlabojas smadzeņu darbība, asinsspiediens un sirdsdarbības ātrums. Par to ir viegli pārliecināties, dodoties gulēt: mitrā telpā iemigt ir grūtāk nekā tikko izvēdinātā. Taču pašsajūtas apsvērumi nav vienīgais iemesls, kāpēc ir svarīgi vēdināt: pārāk liels gaisa mitrums ilgstoši nevēdinātās telpās var novest pie tādām problēmām kā uzbriedušas durvis, čīkstošs lamināts vai pelējums ap logiem un zem palodzēm. Mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši padomus, kā ziemas laikā pareizi vēdināt telpas, lai tas būtu patiešām efektīvi.

Kāpēc telpās uzkrājas mitrums? 

Iemesli, kāpēc telpās veidojas mitrums, var būt dažādi. Ja ēkas nav pareizi celtas un uzturētas pienācīgā tehniskā stāvoklī, āra mitrums var viegli iekļūt būvju konstrukcijās caur tekošiem jumtiem, applūdušiem pagrabiem vai šķirbainiem logiem. Diemžēl Latvijā dzīvojamais fonds ir novecojis un daudzdzīvokļu ēkas, it īpaši tās, kas celtas padomju gados, pārsvarā ir nolietotas.  

Gaisa mitrums lielā mērā ir atkarīgs arī no temperatūras mājoklī – jo siltāks gaiss, jo tam ir tendence vairāk uzņemt mitrumu; jo aukstāks gaiss, jo mitruma uzņemšanas spēja samazinās. Cilvēki ikdienā rada noteiktu mitruma daudzumu, mazgājoties vannā vai dušā, izkarinot telpās izmazgātās drēbes, gatavojot maltīti un pat elpojot. Ja gaiss nespēj uzņemt papildu ūdens tvaikus, veidojas tā saucamais rasas punkts, kad liekais tvaiks ūdens kondensāta vai ledus kristālu veidā uzkrājas mājokļa vēsākajās vietās – parasti ap logu stikla paketēm un zem palodzēm, kas var izraisīt pelējuma veidošanos.  

Kā norāda “Bonava Latvija” eksperti, paaugstināta mitruma problēmas reizēm var novērot arī tikko ekspluatācijā nodotos namos, taču tur mitruma veidošanās iemesls ir pavisam cits – jebkurai ēkai pēc tās uzbūvēšanas ir nepieciešams zināms laiks, lai izžūtu. Daudzstāvu nami var žūt gadu vai pat mazliet ilgāk, bet tas netraucē iedzīvotājiem, ja telpas ikdienā tiek vēdinātas un tajās tiek uzturēta atbilstoša temperatūra.  

Autors: Shutterstock.com

Kā uzturēt optimālu gaisa mitrumu mājoklī?  

Gaisa mitrumu telpā iespējams izmērīt ar higrometru (budžeta klases higrometrs nemaksā daudz, taču savu funkciju pilda). Saskaņā ar Veselības inspekcijas vadlīnijām relatīvais gaisa mitrums, kuru cilvēks sajūt kā komfortablu, ir robežās no 25 līdz 60%, tomēr vajadzētu rīkoties jau tad, kad gaisa mitrums telpās sāk pārsniegt 30% ziemas apstākļos vai 40% vasarā. Iedzīvei un mēbelēm šāds mitruma līmenis, visticamāk, vēl neko sliktu nenodarīs, bet cilvēku pašsajūtu gan tas var ietekmēt.  

Visvieglākais un ātrākais veids, kā samazināt gaisa mitrumu, ir regulāra un pareiza telpu vēdināšana. Jauno projektu dzīvokļos ir ierīkoti gan svaigā gaisa pieplūdes kanāli, gan daļā dzīvokļu arī rekuperācijas iekārtas, kas nodrošina gaisa apmaiņas funkciju. Ēkās, kur šāda tehnoloģija nav izmantota, svarīgi ir telpas regulāri vēdināt. 

Daudzi mēdz uzskatīt, ka, atverot logu, mājoklī ieplūdīs aukstais gaiss, kas acumirklī atdzesēs visu dzīvokli, tāpēc nāksies maksāt vairāk par apkuri. Tomēr tas ir mīts, jo, vēdinot pareizi, tiek nodrošināta gaisa apmaiņa, bet dzīvojamās telpas nepaspēj atdzist. Ziemā vēdināt ieteicams bieži, bet ne ilgi, pretējā gadījumā gan gaisa temperatūra mājoklī strauji pazemināsies un kondensāts izveidosies ne tikai ap logiem, bet arī uz citām virsmām logu tuvumā. Turpretī gada siltajā laikā, kad āra temperatūra ir virs nulles, telpas var vēdināt, atstājot logus vaļā ilgāku laiku un plašāk, neuztraucoties par nevēlama mitruma veidošanos mājoklī.  

Kā telpas vēdināt pareizi? 

Ja dzīvoklī nav ierīkota mehāniskā ventilācija, ieteicams logu atvērt pilnībā uz vienu līdz trim minūtēm un pēc tam aizvērt, tādējādi nodrošinot ātru mitrā gaisa izvadi no telpām. No āra ieplūdušais sausais un vēsais gaiss līdz normālai istabas temperatūrai uzsilst vidēji trijās, četrās stundās, vienlaikus uzņemot iekštelpās esošo mitrumu. Šādi telpas ieteicams vēdināt aptuveni četras reizes dienā. 

Dzīvoklī ar funkcionējošu mehānisko ventilāciju un rekuperācijas funkciju telpas papildus nav jāvēdina, izņemot gadījumus, kad tajās uzturas vairāk cilvēku nekā parasti, piemēram, atnākuši ciemiņi. Alternatīva telpu vēdināšanai ir rekuperācijas iekārtas darbības režīma palielināšana.  

Ziemas periodā nebūtu ieteicams norobežot logus ar bieziem aizkariem, masīviem telpaugiem un citiem priekšmetiem, kas var apgrūtināt normālu gaisa cirkulāciju.