Vilinošā investīciju krāpniecība: kā atpazīt viltus piedāvājumus un izvairīties no zaudējumiem?

Viena no ilgtermiņa un izplatītākajām krāpniecības metodēm arvien ir investīciju krāpniecība, kuras veiksmīgas īstenošanas gadījumā krāpnieki nereti tiek pie lielām naudas summām, kas arī ir liels viņu darbības motivators, norāda Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. Kā darbojas investīciju krāpnieki un kā atpazīt viltus piedāvājumus ieguldīt, stāsta eksperte.

Krāpniecības pamatā – manipulēšana ar emocijām

Investīciju krāpniecības pamatā – kā jebkuram citam krāpšanas veidam – ir manipulēšana ar cilvēku emocijām un citu psiholoģisko aspektu izmantošana. Krāpnieki ilgstošās sarunās pierunā veikt ieguldījumus, aicinot beidzot padomāt par sevi un solot, ka varēs īstenot sen lolotus sapņus, iegūstot vieglu peļņu, turklāt īsā laika posmā. Upurim tiek piedāvātas vilinošas ieguldījumu iespējas, kas šķietami pieejamas tikai dažiem, tādā veidā liekot cilvēkam justies īpašam. Komunikāciju krāpnieki visbiežāk īsteno krievu valodā un paši uzrunā potenciālos upurus tiem zvanot, kā arī izplata piedāvājumus reklāmu veidā sociālos tīklos, tādējādi aicinot potenciālos upurus pašiem pieteikties šiem krāpnieciskajiem piedāvājumiem. Kā norāda eksperte, investīciju krāpnieki arī izmanto arvien jaunas platformas, kurās uzrunāt potenciālos investorus, piemēram, iepazīšanās portālus. 

Noziedznieku galvenais uzdevums ir veidot saikni ar upuri, viešot uzticību un radot iespaidu, ka cilvēku ir uzrunājis profesionālis, kas pārzina investīciju pasauli. Krāpnieki izliekas par uzņēmumu finanšu brokeriem, finanšu analītiķiem un nereti izmanto cilvēku zināšanu trūkumu par ieguldījumu veikšanu. Saziņa ir regulāra, lai nodibinātu saikni, un tajā brīdī, kad banka pamana aizdomīgas darbības, krāpnieki šo uzticību izmanto savā labā. Nereti, kad banka lūdz skaidrot veiktos darījumus, krāpnieki aicina upurus sniegt nepatiesu informāciju un cenšas cilvēku noskaņot pret banku.

Arī no tehniskā viedokļa krāpnieku veidotās viltus ieguldījumu platformas spēj radīt ilūziju, ka veiktās investīcijas ir patiesas un tās nes vēlamo peļņu. Upurim tiek nodrošināta sava pieeja platformai, kurā šķietami iespējams sekot līdzi veiktajām investīcijām un kur periodiski tiek veiktas pirkšanas/pārdošanas darbības. Taču patiesībā ieguldītā nauda jau atrodas krāpnieku rokās, un platformā redzamā peļņa ir tikai apmāns. Redzot lielu investīciju atdevi un vēloties saņemt peļņu, upurim šķietami netiek likti nekādi šķēršļi – tā vietā krāpnieki pat sola palīdzēt veikt nepieciešamās procedūras, lai naudu saņemtu. Taču tad tiek norādīts uz dažādām problēmām un neizpildītām saistībām, kas liedz peļņu patiešām iegūt un rada nepieciešamību veikt vēl maksājumus, lai šo peļņu it kā pārskaitītu.

Autors: Pexels.com

Svarīgi saglabāt kritisko domāšanu!

Lai gan investīciju krāpnieki savās darbībās ir ļoti pārliecinoši, vienmēr ir svarīgi saglabāt modrību un kritisko domāšanu. Ja tiek saņemts telefona zvans vai ziņa, kurā tiek solīta liela peļņa īsā termiņā, visticamāk, ar jums ir sazinājies krāpnieks, un šādu sarunu ieteicams neturpināt. Par investīciju krāpniecības mēģinājumu var liecināt arī pakalpojumi, kas tiek piedāvāti bez līguma vai neizpildot citas juridiskās prasības ieguldījumu veikšanai. Tāpat nereti viltus finanšu eksperti lūdz instalēt uz ierīces programmatūru, kas ļauj krāpniekam koplietot un kontrolēt iekārtu (AnyDesk, TiemViewer u. c.). Ja tiec aicināts veikt ieguldījumus, uzmanība jāpievērš arī tādām detaļām kā informācijai par maksājuma saņēmēju – krāpniecības gadījumā maksājumi ir jānosūta dažādiem saņēmējiem, nevis faktiskajai investīciju platformai, un saņēmēji bieži vien ir privātpersonas vai kriptovalūtas biržas. 

Ja ar tevi ir sazinājusies persona, kas aicina veikt jebkāda veida investīcijas, vispirms jāpārliecinās vai pakalpojuma sniedzējs ir īsts un tiesīgs sniegt pakalpojumus Latvijā. To iespējams pārbaudīt Latvijas Bankas licencēto pakalpojumu sniedzēju sarakstā šeit. 

Ko darīt, ja ir aizdomas par krāpšanas gadījumu?

Ir jāziņo bankai un Valsts policijai arī gadījumā, ja ir aizdomas, ka ir bijusi saruna vai sarakste ar personu, kas vēlas apkrāpt. Ieteicams saglabāt sarakstes, kuras krāpnieks ir sūtījis. Būtiski ir neatvērt lietotājprogrammas, ja tādas ir saņemtas. Bankai jāsniedz visa pieejamā informācija, saņemtās korespondences ekrānuzņēmumus, dokumenti, uz kuru pamata tika veikti maksājumi, ja tādi tika veikti, kopā ar visu situācijas aprakstu.