Dzīvesstils

Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz neaizdomājas par lielo finanšu disciplīnu, kas jāņem vērā laimētājiem. Cik ātri tiek iztērēts vinnests un kāpēc laimētāji bieži ātri iztērē visus naudas līdzekļus, stāsta finanšu eksperts.

Vairumā valstu lietoto auto tirgus ir stabilizējies un atgriezies pirmspandēmijas līmenī, taču joprojām atklātums un caurspīdīgums ir būtiska problēma. Ik gadu tūkstošiem pircēju iegādājas transportlīdzekļus ar slēptiem defektiem un viltotu nobraukumu, neapzinoties, ka tiek pārmaksāts par nekvalitatīvu automašīnu

No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem, tomēr identitātes zagšana var radīt ilgtermiņa sekas, piemēram, sabojāt upura kredītvēsturi, kas var būtiski apgrūtināt personas iespējas saņemt kredītus vai veikt darījumus nākotnē.

Bieži vien pārtikas preču iegādei, rēķinu apmaksai un citu ikdienas tēriņu segšanai tiek izmantots tas pats bankas konts, kurā darba devējs ik mēnesi ieskaita nopelnīto algu – liekas ļoti ierasti un pat pašsaprotami. 

Lai gan pirmie elektroauto Latvijā parādījās jau 2010. gadā, un laika gaitā tie ir kļuvuši par nozīmīgu ikdienas sastāvdaļu lielai daļai iedzīvotāju, vēl arvien sastopamies ar dažādiem mītiem par un ap elektroauto. 

Latvijas iedzīvotāju automobiļi ierasti cieš no citiem satiksmes dalībniekiem, tomēr transportlīdzekļu sabojāšanas iemesli rudens pusē bieži vien pārsteidz ne vienu vien automobiļa īpašnieku. Apdrošinātāji vērš uzmanību, ka rudenī, laikam kļūstot vēsākam, automobiļiem nereti kaitē grauzēji un putni. 

Lai arī Latvijas lietoto auto tirdzniecība ir pārpilna spēkratu ar viltotu jeb “attītu” nobraukumu, daļa īpašnieku var neapzināties, ka viņu braucamajam tas ir mainīts. Šādiem auto nereti rodas būtiskas problēmas, kuru dēļ nākas veikt biežu un dārgu remontu.

Ar strauju digitālo tehnoloģiju attīstību sabiedrībā ienāk arvien sarežģītākas manipulācijas iespējas, viena no tām ir dziļviltojuma jeb deepfake tehnoloģija. Tas ir mākslīgā intelekta (MI) radīts viltus saturs, kas spēj pārliecinoši atdarināt cilvēku sejas un balsis, radot video, audio un foto materiālus, kas izskatās reāli, taču ir pilnīgi neīsti. 

Lai gan vasara jau beigusies, velosezona – vēl nē. Kamēr nav uzsnidzis sniegs, daudzi turpina pārvietoties pa pilsētu ar velosipēdiem un citiem mikromobilitātes rīkiem, taču rudens lietus un dubļi var padarīt braucienu ne pārāk patīkamu, un nereti galapunktā sanāk nonākt slapjā un netīrā apģērbā. 

Mūsdienu digitālajā laikmetā krāpnieki kļūst arvien aktīvāki un veidi, kā tie darbojas arvien “radošāki” – sākot no krāpnieciskiem telefonzvaniem līdz pat cilvēka identitātes zādzībām. Kādi šobrīd ir TOP 3 izplatītākie veidi, kā iedzīvotājiem izkrāpj naudu, un kā pasargāt sevi, lai nekļūtu par vienu no upuriem, dalās krāpšanas novēršanas eksperte.