10 nepatiesi mīti par migrēnu
Lai gan migrēna ir viena no izplatītākajām saslimšanām pasaulē, par to aizvien sabiedrībā valda daudz mītu. Rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” Galvassāpju kabineta neiroloģe Anita Balcerbula atspēko vairākus nepatiesus apgalvojumus par migrēnu, ko nereti min arī pacienti, kuri vēršas pēc palīdzības.
1.Migrēna ir nepatīkama, bet nav dzīvībai bīstama
“Pati migrēna kā tāda nav dzīvībai bīstama – tā ir taisnība. Tomēr jāņem vērā, ka ne visas galvassāpes klasificējamas kā migrēna. Ir arī sekundāras galvassāpes, ko izraisa kādi citi iemesli vai saslimšanas un kas var būt dzīvībai bīstamas. Tādēļ, ja galvassāpes pavada neiroloģiska simptomātika, tās ir pēkšņas, pirmreizējas vai citādāka rakstura, piemēram, ja pirmo reizi mūžā cilvēks sastopas ar ļoti stiprām galvassāpēm, ko papildina redzes traucējumi, reibonis, jušanas vai kustību traucējumi, šīs pazīmes varētu liecināt par asinsrites traucējumiem galvas smadzenēs un tā ir dzīvībai bīstama situācija. Arī paaugstināts asinsspiediens var izraisīt galvassāpes, bet, kā zināms, neārstēta hipertensija nes sev līdzi zināmus riskus. Tāpēc galvassāpju gadījumā svarīgi konsultēties ar ārstu neirologu, kurš spētu noteikt, vai tā patiešām ir migrēna, vai arī cilvēkam jāveic papildu izmeklējumi, lai saprastu, kas ir galvassāpju cēlonis.”
Autors: Pexels.com
2.Ja pret galvassāpēm nepalīdz pretsāpju zāles, tātad tā ir migrēna
“Ir noteikti kritēriji pēc kuriem migrēnu diagnosticē, bet medikamentu efektivitāte vai neefektivitāte ne apstiprina, ne arī noliedz diagnozi. Ja, piemēram, ja pacientam ar galvassāpēm palīdz triptānu grupas medikamenti, var aizdomāties, ka šī varētu būt migrēna. Tomēr šīs pašas grupas medikamenti tikpat labi var palīdzēt arī pret cita veida galvassāpēm... Jāatceras, ka ir arī medikamentu rezistentas migrēnas, kuru gadījumos triptānu grupas preparāti nepalīdz vai nebūs pietiekami efektīvi, bet tas vēl nenozīmē, ka šim pacientam nav migrēna.”
3.Migrēnu nevar izārstēt, atliek tikai sadzīvot
“Taisnība – vēl aizvien migrēnu pilnībā izārstēt nav iespējams, bet to var veiksmīgi kontrolēt, samazināt lēkmju biežumu, intensitāti, kupēt šīs lēkmes un panākt, lai migrēna labāk reaģē uz lietotajiem medikamentiem. Reizēm migrēna mēdz būt arī pašlimitējoša saslimšana, kas ar laiku pāriet pati no sevis, bet uz to ne vienmēr var paļauties. Dzirdēts, ka gados jaunām sievietēm ar migrēnu saka – pacieties, paliksi stāvoklī un arī galvassāpes pāries! Jā, tā mēdz notikt, bet ne vienmēr! Turklāt retos gadījumos migrēnas epizode pirmo reizi var sākties tieši grūtniecības periodā.”
4.Migrēna ir stresa sekas
“Stress migrēnu neizraisa, bet tas var būt kā viens no lēkmes provocējošajiem faktoriem, proti – stress var veicināt galvassāpju attīstību, bet tādā pašā situācijā cilvēkam, kuram nav migrēna – stress migrenoza tipa galvassāpes neizprovocēs. Jāatceras, ka stress var būt provocējošs faktors arī cita veida galvassāpēm.”
Autors: Pexels.com
5.Migrēnu medicīniski nevar pierādīt
“Taisnība! Migrēna ir klīniska diagnoze. Tas nozīmē – varam veikt visus iespējamos diagnostiskos izmeklējumus un to rezultāti ir tik labi, ka pacients, spriežot pēc viņa veselības stāvokļa, varētu pat lidot kosmosā, bet migrēna tik un tā viņu nomoka un klīniskie simptomi pilnībā atbilst šai diagnozei.”
6.Migrēna neietekmē vispārējo veselību vai citus orgānus, bet skar tikai galvu
“Es teiktu 50:50. Veselība pēc definīcijas ir pilnīga fiziska, garīga un sociāla labklājība. Visiem trīs pīlāriem jābūt līdzsvarā un nav iespējams runāt par labu vispārējo veselību, ja cilvēks jūtas slikti. Ja nomoka galvassāpes, tātad arī ikdienā nav iespējams funkcionēt pietiekami labi, tikt galā ar saviem darba pienākumiem un iekļauties sociālajā dzīvē. Šī nebūs pilnīga vispārējā veselība! Galvassāpes ilgtermiņā var radīt arī nomāktību, bet nomāktība – pasliktināt imunitāti un attiecīgi pasliktinās arī vispārējais veselības stāvoklis. Lai gan no vienas puses migrēna kā tāda nav bīstama, ilgtermiņā tā būtiski ietekmēt un pasliktināt veselību.”
7.Ja ir migrēna, nekavējoties jāatsakās no kafijas uzturā
“Tikai tad, ja zināms, ka kafija veicina galvassāpes. Pārmērīga kafijas lietošana nebūtu ieteicama nevienam – arī tiem, kuri nesūdzas par galvassāpēm. Savukārt, ja galvassāpju pacients jūtas labi, izdzerot 1-2 tasītes kafijas dienā, kāpēc viņam to aizliegt? Tikpat labi migrēnu var izprovocēt alkohols, pūdētie sieri (brie, dor blue), šokolāde, saldinātie dzērieni, saldumi, žāvējumi vai produkti, kuru sastāvā ir nātrija glutamāts... Ja ir zināms, kuri no produktiem izraisa migrēnas lēkmes, no tiem ieteicams izvairīties.”
8. Ar dzīvesveida korekciju migrēnu mazināt neizdosies!
“Nav taisnība! Pārskatot savus ikdienas paradumus, sakārtojot miega režīmu, iekļaujot ikdienā sabalansētas maltītes, ievērojot darba un brīvā laika balansu kā arī dažādas citas nemedikamentozas metodes, galvassāpes varēs vieglāk kontrolēt un mazināt to intensitāti. Tāpēc pacientiem ar galvassāpēm ir iespēja gan pieteikties “Galvassāpju retrītam”, gan izglītoties dažādās izzinošās lekcijās un kursos, lai paplašinātu savu redzējumu par iespējām labāk kontrolēt galvassāpes, bet neļaut tām kontrolēt tevi.”
9.Jāpaciešas – ar laiku migrēna pāries pati!
“Dzīves laikā migrēna mēdz transformēties. Galvassāpju kabinetā ir bijuši pacienti, kuri stāsta, ka agrāk bija spiesti kavēt skolu, jo cieta no migrēnas lēkmēm ar vemšanu, bet šobrīd galvassāpes vairs neesot tik intensīvas. Daudzām sievietēm līdz ar menopauzes iestāšanos migrēna mēdz izzust, bet tik un tā būtu nekorekti ieteikt gados jaunai pacientei venkārši paciesties un nogaidīt! Noteikti jāmeklē risinājums, medikamentoza terapija, jādomā par dzīvesveida korekcijām, lai migrēna netraucē dzīvot. Reizēm pacientam ir vairākkārt jākonsultējas ar ārstu “Galvassāpju kabinetā” līdz izdodas atrast pareizo pieeju un terapiju, kas tiešām palīdz mazināt lēkmes. Jā, tas var prasīt ilgu laiku, bet noteikti ir tā vērts.”
10. Medikamentus migrēnas ārstēšanai drīkst izrakstīt tikai neirologs.
“Medikamentus pret migrēnu drīkst izrakstīt jebkurš ārsts, tajā skaitā ģimenes ārsts.”
