Aktuālās tendences kafijas pagatavošanas un dzeršanas kultūrā – arvien draudzīgākas dabai izvēles
Oktobrī tiek atzīmēta Starptautiskā kafijas diena un ne velti – bez šī dzēriena savu ikdienu nespēj iedomāties vairāk nekā 80% Latvijas sabiedrības, liecina SPKC pētījuma dati*. Attīstoties pasaulei, attīstās arī kafijas pagatavošanas un dzeršanas kultūra. Par to, kādas ir pēdējā laika aktuālās tendences kafijas kultūrā un kam pievērst vērību, baudot šo dzērienu, stāsta kafejnīcu tīkla “Caffeine” kafijas eksperts Vitolds Dreimanis.
Pasaulē arvien lielāka uzmanība tiek veltīta dabai draudzīgām izvēlēm, un tas vērojams arī kafijas pasaulē – patērētāji arvien biežāk izvēlas ekoloģisku, bioloģisku un organisku kafiju. “Caffeine” eksperts Vitolds Dreimanis norāda, ka būtībā šie termini nozīmē vienu un to pašu. Latvijā visbiežāk lieto terminu “ekoloģiskā” kafija, savukārt citur pasaulē bieži dzirdami termini “organiskā” vai “bioloģiskā” kafija.
Kas padara kafiju ekoloģisku?
Lai kafiju novērtētu kā ekoloģisku un piešķirtu attiecīgo sertifikātu, izšķirīga ir kafijas pupiņu audzēšana: tai ir jābūt videi draudzīgai, un audzētājam ir jāizslēdz sintētisko ķimikāliju un pesticīdu lietošana. Ekoloģisku kafijas pupiņu augsne tiek bagātināta tikai ar bioloģisku mēslojumu, piemēram, pupiņu mizām vai kompostu no mīkstuma, kas palicis pāri pēc pupiņu izņemšanas. “Dzēriens bez ķimikālijām un pesticīdiem ir liels ieguvums ikviena individuālajai veselībai un, protams, arī ekosistēmai,” norāda kafijas eksperts. Labā ziņa tiem, kas kafiju gatavo mājās, – ekoloģiskas kafijas pagatavošanas metodes ir tādas pašas kā parastajai kafijai.
Ekoloģiskās kafijas garša mēdzot būt nedaudz citāda, dabiskie apstākļi tām piešķir izteiktāku un “tīrāku” garšu. “Mūsu kafijas garšas pamatā ir rūpīgi atlasītas augstākās kvalitātes kafijas pupiņas no dažādām pasaules valstīm, galvenokārt no reģioniem, kas ir slaveni ar izcilu kafijas audzēšanu – piemēram, no Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīm, kā arī tādām Āfrikas valstīm kā Etiopija. Kvalitāte vienmēr ir galvenā prioritāte – arī tālākajā ražošanas un grauzdēšanas procesā, jo arī šie divi faktori būtiski ietekmē jebkuras kafijas garšas nianses,” piezīmē eksperts.
Kā atpazīt viltojumus un kā veicināt veselīgas izvēles?
Eksperts iesaka neļaut sevi maldināt dažādiem viltojumiem un izvairīties no tā saucamā “greenwashing” jeb viltus ekoloģijas: “Ir jāpievērš uzmanība kafijas audzēšanas sertifikātiem. Var meklēt tādas zīmes kā “EU Organic”, “Fair Trade”, “Rainforest Alliance” vai citu atzītu organizāciju sertifikātus. Ekoloģiskajā sertifikācijā galvenā uzmanība tiek pievērsta ražošanas procesam – no kafijas pupiņu audzēšanas līdz grauzdēšanai. Tomēr dažas sertifikācijas pievērš uzmanību arī transportēšanas procesam, jo, kā zināms, arī tas atstāj svarīgu nospiedumu uz planētas, arī cilvēktiesībām, darba apstākļiem, bērnu aizsardzības un iztikas līdzekļu jautājumiem.”
Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur tiek piemērots akcīzes nodoklis kafijai, un par tā nepieciešamību pēdējā laikā ir ticis diskutēts vairākkārt. Eksperts uz situāciju skatās šādi: “Manuprāt, kafijas akcīzes nodokli varētu nepiemērot ekoloģiskajām kafijām. Šādas kafijas kļūst arvien pieprasītākas, un daudzas kafejnīcas, tostarp “Caffeine”, piedāvā šo iespēju. Lielai daļai klientu tā ir kļuvusi jau par pašsaprotamu ikdienas vērtību, tomēr redzu, ka ideja ekoloģiskos produktus atbrīvot no nodokļiem varētu palīdzēt veicināt ilgtspējīgu izvēli visā sabiedrībā. Tas gan būtu apspriežams jautājums politiskā līmenī.”
