Aptauja: kurā no Baltijas valstīm iedzīvotāji ir vislojālākie savam darba devējam?
Līdz ar sabiedrības novecošanos un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara samazināšanos visā Baltijā, darba ņēmēji kļūst par arvien vērtīgāku un pieprasītāku resursu. Konkurence par kvalificētu darbaspēku pieaug, liekot darba devējiem ne tikai pārskatīt savus atlases procesus, bet arī pielāgoties darba meklētāju gaidām un vērtībām. Pagaidu nodarbinātības un personāla atlases uzņēmuma "Biuro" iedzīvotāju aptaujas dati* liecina, ka pēdējo 5 gadu laikā jaunu darba vietu nav meklējuši 45% Latvijas iedzīvotāju, 44% Lietuvas un 40% iedzīvotāju no Igaunijas.
Uzņēmumu ieguldījumi darbinieku labbūtībā, izaugsmē un noturēšanā kļūst par būtisku konkurētspējas priekšnoteikumu. “Tehnoloģijas, stratēģijas un plāni ir tikai rīki, bet darbinieki ir tie, kas šiem rīkiem piešķir jēgu un virzību. Ilgtermiņa attīstība ir iespējama tikai tad, ja organizācija investē tajos, kas šo attīstību īsteno – savos cilvēkos,” norāda "Biuro" klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle.
Lai gan aizvien vairāk uzņēmumu aktīvi komunicē par savu misiju, ilgtspēju un rūpēm par darbinieku labsajūtu, darba tirgū vienlaikus iezīmējas paradoksāla tendence - tikai ļoti mazs procents darba meklētāju spēj atrast jaunu darbu mazāk nekā mēneša laikā, un liela daļa kandidātu sastopas ar situāciju, kad pēc pieteikuma nosūtīšanas vai pat intervijas seko pilnīgs klusums no potenciālā darba devēja puses. Atrast darbu mazāk nekā mēneša laikā Latvijā izdodas tikai 5% iedzīvotāju, 7% darba meklētāju Igaunijā un 9% iedzīvotāju Lietuvā.
Autors: Pexels.com
Darba devēju klusēšana Latvijā (24%) un Igaunijā (26%) ir līdzvērtīgā līmenī – tas nozīmē, ka katrs ceturtais darba meklētājs paliek bez jebkādas atgriezeniskās saites. Savukārt Lietuvā aina ir nedaudz atšķirīga – tikai 15% respondentu norāda uz klusumu kā jauno darba realitāti, kas liecina par atbildīgāku komunikācijas kultūru starp darba devējiem un kandidātiem. Gan Lietuvā, gan Igaunijā ar klusumu no darba devējiem vienlīdz bieži sastopas gan sievietes, gan vīrieši, taču Latvijā ir izteiktāk novērojama atšķirība – to norāda 21% vīriešu iepretim 27% sieviešu.
“Darba devēju klusēšana atlases procesā nav tikai komunikācijas trūkums – tā ir neizmantota iespēja veidot reputāciju, kas balstīta cieņā un ilgtermiņa attiecībās ar potenciālajiem darbiniekiem,” pauž Baiba Rozentāle.
Uz novērojumu, ka kontaktu loks un pazīšanās ir svarīgāki faktori nekā pieteikšanās vakancēm, norāda visu Baltijas valstu iedzīvotāji – to uzsver 12% igauņu, 13% latviešu un 14 % lietuviešu.
Pēc pieteikuma iesniegšanas vakancei Latvijā 5% respondentu saņem apstiprinājumu vai noraidījumu nedēļas laikā, 4% - divu nedēļu laikā, savukārt 3% norāda, ka atbildes laiks ir ilgāks par divām nedēļām. Lietuvā atbildi no uzņēmuma nedēļas laikā saņem 7 % aptaujāto, divu nedēļu laikā 4 %, bet ilgāk par divām nedēļām gaida 3 % respondentu. Arī Igaunijā situācija ir līdzīga – 4% iedzīvotāju atbildi saņem nedēļas laikā, 5% divu nedēļu laikā, bet vismaz divas nedēļas gaida 4% cilvēku. Vidēji 3% iedzīvotāju Baltijā sastopas ar situāciju, ka pēc pieteikuma iesniegšanas tiek saņemts apstiprinājums, ka tas tiks izskatīts, taču turpmāka komunikācija no uzņēmuma puses neseko.
* Iedzīvotāju aptauju pēc "Biuro" pasūtījuma veica "Norstat", aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā 2025.gada februārī.
