Attālinātā izglītība: galvenie ieguvumi, izaicinājumi un ieteikumi, mācoties neklātienē

Mūsdienu pasaulē, attīstoties tehnoloģijām, attālinātā izglītība kļūst arvien populārāka un pieejamāka, paverot jaunas iespējas ikvienam, neatkarīgi no vecuma, dzīvesvietas vai nodarbošanās. Tomēr, pirms izvēlēties neklātienes mācību formu, ir svarīgi izprast tās būtību, priekšrocības un iespējamos izaicinājumus, ar ko var nākties sastapties.

Kas ir attālinātā izglītība un kam tā var būt aktuāla?

Attālinātā izglītība ir mācību forma, kurā izglītības iestāde nodrošina studentiem iespēju mācīties patstāvīgi, izmantojot dažādus resursus, piemēram, drukātos vai tiešsaistes mācību materiālus, elektroniskos saziņas rīkus un tehnoloģijas. Mācoties attālināti, iespējams iegūt kā vispārējo (pamata un vidējo), tā profesionālo un augstāko izglītību.

Viens no attālinātās izglītības veidiem ir tālmācība, taču, lai gan jēdzieni tālmācība un attālinātā izglītība ir saistīti, starp tiem ir būtiskas atšķirības:

• tālmācība ir pilnībā digitāla izglītības forma, kurā viss mācību process notiek tiešsaistē, izmantojot e-mācību platformas, video lekcijas, tiešsaistes testus un saziņu ar pasniedzējiem elektroniskā vidē. Tālmācībā nav nepieciešams fiziski apmeklēt izglītības iestādi;
• savukārt attālinātā jeb neklātienes izglītība ir tradicionālāka izglītības forma, kurā liela daļa mācību notiek patstāvīgi, bet noteiktos laikos ir jāierodas uz klātienes nodarbībām, konsultācijām vai eksāmeniem. Mācību materiāli var būt gan digitāli, gan drukāti.

Foto: Freepik.com/ freepik

Iespēja iegūt izglītību attālināti var būt saistoša daudziem cilvēkiem, piemēram:

• strādājošiem, kuri vēlas apvienot mācības ar darbu, hobijiem un citām aktivitātēm,
• vecākiem, kuri audzina bērnus un vēlas iegūt izglītību sev ērtākā laikā,
• cilvēkiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav izdevies pabeigt mācības klātienes izglītības iestādē,
• cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām, kam ir grūti apmeklēt klātienes nodarbības,
• jauniešiem, kuri vēlas koncentrēties ne tikai uz mācībām, bet arī, piemēram, karjeru sportā vai kādā citā jomā,
• ikvienam, kurš dod priekšroku izglītības iegūšanai tiešsaistē, nevis klātienē,
• cilvēkiem jebkurā vecumā, kuri vēlas apgūt jaunas zināšanas.

Attālinātās izglītības priekšrocības

Elastīgums. Attālinātā izglītība ļauj studentiem pielāgot mācību procesu savam grafikam, mācīšanās stilam un individuālajām vajadzībām. Studenti var mācīties sev ērtā laikā, nevis noteiktos lekciju grafikos, kā arī nav nepieciešams fiziski atrasties konkrētā vietā – var mācīties no mājām, kafejnīcas vai jebkuras citas vietas ar interneta pieslēgumu. Tas ir īpaši svarīgi strādājošiem cilvēkiem, vecākiem vai tiem, kuri dzīvo attālās vietās vai bieži ceļo.

Tāpat, tā kā mācību saturs tiek piedāvāts dažādos formātos – video, audio, teksta, interaktīvu uzdevumu un spēļu veidā –, tas ļauj studentiem izvēlēties sev ērtāko informācijas apguves veidu. Turklāt studenti var mācīties sev ērtā tempā, nepieciešamības gadījumā sarežģītākos materiālus atkārtojot, savukārt cauri jau zināmajām tēmām virzoties ātrāk.

Resursu ietaupījums. Mācoties neklātienē, iespējams ietaupīt laiku, atvēlot to vairāk mācībām, jo nav jāpatērē laiks ceļam, kā arī naudu, kas klātienes izglītības gadījumā tiktu izdota par sabiedrisko transportu vai auto degvielu. Tāpat daudzas attālinātās mācību programmas ir lētākas nekā klātienes studijas, un bieži pieejami arī bezmaksas kursi. Attālinātā izglītība arīdzan neprasa pārcelšanos uz citu pilsētu vai maksāt par kopmītnēm / studentu dzīvokļiem.

Ietaupīt var ne tikai studenti, bet arī pati izglītības iestāde – piedāvājot attālināto mācību programmu, mācību iestādēm nav jāuztur tik daudz fizisko klases telpu, mēbeļu un aprīkojuma, kā arī pasniedzēji var ierakstīt lekcijas vienu reizi un izmantot tās atkārtoti, samazinot nepieciešamību atkārtoti pasniegt vienu un to pašu saturu.

Foto: Freepik.com/ freepik

Individuāla pieeja. Attālinātā izglītība var veicināt studenta un pedagoga saziņu, kas lielā auditorijā nebūtu tik vienkārši. Mācības var kļūt individualizētākas, jo pasniedzēji var personīgi sazināties ar katru studentu un sniegt lielāku atbalstu un atgriezenisko saiti par studenta sniegumu, kas savukārt var palīdzēt sasniegt labākus mācību rezultātus.

Digitālo prasmju attīstība. Attālinātā izglītība būtiski sekmē digitālās pratības attīstību, jo tā prasa un veicina dažādu tehnoloģisko prasmju apguvi un izmantošanu, piemēram, regulāru digitālo platformu (Zoom, Microsoft Teams, Google Classroom u. c.) izmantošanu, kas veicina lietotāju spēju efektīvi darboties tiešsaistē, kā arī dažāda formāta mācību materiālu izmantošanu (video, infografikas, interaktīvi testi), kas veicina prasmi interpretēt un radīt dažāda veida digitālo saturu. Tāpat studenti mācās atrast, novērtēt un filtrēt informāciju no dažādiem avotiem, uzlabojot spēju atšķirt uzticamus resursus no neuzticamiem. Studiju procesā arīdzan notiek aktīva saziņa caur e-pastu, čatiem un videozvaniem, kas palīdz uzlabot rakstisko un mutisko digitālo komunikāciju. Vēl svarīgi, ka regulāra tiešsaistes platformu lietošana sekmē digitālās drošības pamatprincipu apguvi, piemēram, drošu paroļu lietošanu, personisko datu drošību un aizsardzību pret krāpniecību.

Mazāk stresa, fokusēšanās uz individuālo izaugsmi. Kurš gan skolā nav pārdzīvojis atzīmju dēļ? Iemesli tam var būt dažādi – spiediens ģimenē, vēlme pārspēt studiju biedrus vai uztraukums par to, kā citi uztvers tavu sniegumu.  Attālinātā izglītība ļauj izvairīties no šāda veida pārdzīvojumiem, kas ir īpaši svarīgi intravertiem studentiem vai tiem, kuri izjūt trauksmi lielās grupās, ļaujot koncentrēties uz mācību saturu bez lieka stresa par publisku runāšanu vai sociālo spiedienu. Studenti var vairāk fokusēties uz sevi, savu individuālo izaugsmi un spēju uzlabošanu, kā arī attīstīt godīgu attieksmi pret mācību procesu. Tāpat, mācoties attālināti, ir lielāka iespēja koncentrēties uz personīgajiem mērķiem un interesēm, izvēloties kursus un materiālus, kas visvairāk atbilst profesionālajai vai akadēmiskajai izaugsmei.

Potenciālie sarežģījumi, izvēloties attālināto izglītību

Praktisko prasmju trūkums. Lai gan attālinātā izglītība piedāvā daudzas priekšrocības, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir praktisko prasmju apguve. Proti, profesionālajās un tehniskajās jomās, piemēram, medicīnā, inženierijā, mākslā vai laboratorijas zinātnēs, ir nepieciešama reāla praktiskā pieredze, ko ir grūti pilnībā aizstāt ar virtuāliem materiāliem. Studentiem trūkst iespējas strādāt ar reāliem instrumentiem, iekārtām un eksperimentiem. Arī tādas prasmes kā roku veiklība (ķirurģijā, mehānikā, galdniecībā, gleznošanā) prasa praktisku pieredzi, kas attālinātajā vidē ir ierobežota. Turklāt daudzās profesijās ir svarīgi attīstīt sadarbības prasmes, kas vislabāk tiek apgūtas klātienē, strādājot komandā. Tāpat jāņem vērā, ka arī darba devēji dažkārt dod priekšroku kandidātiem, kuriem ir praktiska pieredze, nevis tikai tiešsaistē iegūta izglītība.

Tehnoloģiskās problēmas.  Ir virkne tehnoloģisku sarežģījumu, ar ko var saskārties gan studenti, gan pedagogi un kas var ietekmēt mācību procesu. Pirmkārt, ne visi ir vienādi sagatavoti tehnoloģiju izmantošanai, kas var radīt nevienlīdzību mācību procesā. Tāpat gan pasniedzēji, gan studenti var saskārties ar dažādām tehnoloģiskām likstām, tādām kā nestabils internets, zema interneta kvalitāte attālās vietās, nepietiekama datorjauda, nepiemērota programmatūra, platformu un rīku nesaderība, tehniskā atbalsta trūkums un tamlīdzīgi. Turklāt pastāv arī kiberdraudi – studenti un skolotāji var sastapties ar vīrusiem, hakeru uzbrukumiem vai krāpnieciskām e-pasta vēstulēm.

Foto: Freepik.com/ freepik

Pašdisciplīna. Līdzīgi kā cilvēkiem, kuri strādā no mājām, arī tiem, kuri mācās attālināti, ļoti būtiska ir prasme plānot laiku un sevi disciplinēt, citādi darbu apjomā un to nepārtrauktajā plūsmā var ātri izdegt. Studenti var saskārties ar prokrastināciju (vilcināšanos pildīt uzdevumus), jo nav tiešas kontroles no pasniedzēja. Var rasties grūtības plānot savu laiku – nepieciešamība pašiem organizēt mācību grafiku var radīt haosu un novēlotu darbu iesniegšanu. Tāpat, ja nav klātienes mijiedarbības ar pasniedzējiem un studiju biedriem, var būt grūtāk saglabāt interesi un iesaisti. Turklāt mājas vidē ir vairāk traucēkļu, kas var novērst uzmanību, piemēram, sociālie tīkli, sadzīves situācijas un citas blakus lietas.

Saskarsmes trūkums. Mācības klātienē palīdz apgūt dažādas dzīvē nozīmīgas prasmes, tostarp saskarsmi ar apkārtējiem. Klātienē mēs komunicējam un iemācāmies veidot attiecības gan mācību procesa laikā, gan arīdzan apmeklējot ārpusskolas aktivitātes un dažādus kopīgus pasākumus, taču neklātienes, īpaši tālmācības izglītības iestādes, to nenodrošina, tāpēc studentiem pašiem jādomā par alternatīvām, kā kompensēt šo socializēšanās trūkumu.

Izglītības kvalitāte. Pieaugot pieprasījumam pēc izglītības ieguves tiešsaistē, tālmācības un neklātienes programmas ir pieejamas milzīgā klāstā, taču ne visas nodrošina augstas kvalitātes izglītību. Tāpēc pirms izglītības iestādes izvēles svarīgi pārbaudīt, vai konkrētā izglītības iestāde un tās piedāvātā programma ir sertificēta, kā arī vērts palasīt atsauksmes.

Tāpat tiešsaistes testos un eksāmenos var būt sarežģīti novērst krāpšanos un nodrošināt objektīvu vērtēšanu. Turklāt, ja studenti nav pietiekami motivēti un disciplinēti, viņi var nepietiekami apgūt mācību saturu.

Stereotipi par mācīšanos neklātienē. Sabiedrībā pastāv uzskats, ka mācības neklātienē ir vienkāršākas nekā tradicionālā klātienes izglītība. Patiesībā attālinātā izglītība var būt tikpat izaicinoša, ja ne pat grūtāka kā klātienes mācības. Kā minēts iepriekš, attālinātās mācības prasa lielāku pašmotivāciju un pašdisciplīnu, jo nav tiešas pasniedzēja uzraudzības. Tāpat klātienē studentiem ir vieglāk uzdot jautājumus, piedalīties diskusijās un saņemt tūlītēju palīdzību, savukārt attālināti bieži vien atbildes jāgaida ilgāk vai jāmeklē risinājumi paša spēkiem. Mācības klātienē arīdzan sniedz vairāk iespēju veidot sociālās attiecības, piedalīties grupu darbos un saņemt emocionālu atbalstu no pasniedzējiem un citiem studentiem. Attālināti šīs iespējas ir ierobežotas, kas var ietekmēt studentu iesaisti un emocionālo labsajūtu. Līdz ar to, lai gan attālinātās mācības sniedz elastību, tās prasa lielāku piepūli un labu pašvadību, lai kvalitatīvi apgūtu mācību vielu.

Svarīgi apsvērumi

Pirms izvēlēties attālināto izglītību, ir svarīgi padomāt par šādiem aspektiem:

• izglītības iestādes akreditācija: vai izglītības iestāde ir akreditēta un vai tās programma atbilst taviem mērķiem?
• finanšu iespējas: vai vari atļauties maksāt par attālinātās izglītības programmu?
• pašdisciplīna un motivācija: vai spēsi patstāvīgi organizēt savu laiku un ievērot mācību grafiku?
• tehnoloģiskās iespējas: vai tev ir pietiekamas tehnoloģiskās prasmes un aprīkojums, lai izmantotu mācību platformas un rīkus?
• mācību stils: vai tev labāk patīk mācīties patstāvīgi vai grupā?
• komunikācija: cik svarīga tev ir klātienes socializēšanās ar citiem studentiem?

Ieteikumi veiksmīgākiem rezultātiem, mācoties attālināti

Foto: Freepik.com/ freepik

• Izvirzi skaidrus un sasniedzamus mērķus: sadali lielus mērķus mazākos uzdevumos;
• Izveido mācību rutīnu: nosaki konkrētu laiku, ko atvēlēsi mācībām, un stingri to ievēro, kā arī izmanto produktivitātes uzlabošanas rīkus;
• Izveido apbalvojuma sistēmu: atalgo sevi par katru paveikto uzdevumu vai sasniegto mērķi;
• Rūpējies par savu fizisko un garīgo labsajūtu: regulāri sporto, ēd sabalansētu uzturu un ievēro miega higiēnu;
• Saplāno savu "iztikas minimumu": kas ir tās lietas, kas tev nepieciešamas vai kas jāizdara, lai saglabātu savu fizisko, mentālo un arī finansiālo veselību?

Attālinātā izglītība ir vērtīgs instruments zināšanu un prasmju apguvei, kas paver plašas iespējas ikvienam. Tomēr, lai gūtu panākumus šajā mācību formā, ir svarīgi apzināties tās priekšrocības un trūkumus, kā arī rūpīgi plānot savu mācību procesu un ievērot ieteikumus, kas palīdzēs saglabāt motivāciju un sasniegt izvirzītos mērķus. Izvērtējot visus šos aspektus, varēsi pieņemt pārdomātu lēmumu un izvēlēties sev piemērotāko izglītības veidu, kas palīdzēs sasniegt kā personīgos, tā profesionālos mērķus.