Baloni debesīs, mitrās salvetes kanalizācijā – kāpēc tā ir problēma?
Gribam košākus svētkus – piepūšam balonus. Vēlamies ātrāk un ērtāk sakopt vidi sev apkārt vai noslaucīt sašmulētas bērna rokas – izmantojam mitrās salvetes. Taču, kad prieki beigušies, šie ikdienā tik ierastie produkti bieži vien nonāk dabā, radot ilgtermiņa piesārņojumu. Kādu ietekmi uz vidi atstāj baloni un mitrās salvetes un kā pareizi no tiem atbrīvoties, skaidro Latvijas Zaļais punkts.
"No 1. janvāra Latvijā ir ieviesta ražotāja atbildības sistēma (RAS) baloniem un mitrajām salvetēm, kas nozīmē, ka šo preču ražotāji un tirgotāji ir atbildīgi par to ietekmi uz vidi visā to dzīves ciklā. Lai gan šiem produktiem nav izveidota īpaša dalītās vākšanas sistēma, to pareiza utilizācija kļūst arvien būtiskāka – baloni un mitrās salvetes jāizmet sadzīves atkritumos, lai tie nenonāktu dabā, savukārt mitrās salvetes nedrīkst noskalot kanalizācijā, jo tās nesadalās un rada nopietnas problēmas notekūdeņu sistēmās,” skaidro Laura Berga, “Latvijas Zaļā punkta” vides pārvaldības vadītāja.
Balonu piesārņojums – apdraudējums dabai un dzīvniekiem
Baloni ierasti tiek izgatavoti no lateksa vai plastmasas materiāliem. Lai gan latekss ir dabiskas izcelsmes materiāls, kas iegūts no gumijkoku sulas, arī šī materiāla baloni dabā sadalās lēnu. Turpretim plastmasas baloni tiek ražoti no sintētiskiem polimēriem, kuru sadalīšanās dabā var aizņemt pat vairākus gadus. Lai gan precīzus datus par ik gadu globālajā tirgū laisto balonu apjomu varam vien minēt, tiek lēsts, ka tie sasniedz vairākus miljardus vienību gadā.
Balons savā uzbūvē ir viegls un viegli padodas laikapstākļiem, tāpēc nereti dabā tie mēdz pakļauties vējam un tikt aizpūsti dabā. Īpaši jāuzmanās būtu ar hēliju pildītiem baloniem, jo, aizpūsti prom, tie var mērot gana lielus attālumus, pirms nokrīt uz zemes, bieži vien dzīvnieku apdzīvotās vietās. Īpaši bīstami baloni ir dzīvniekiem, kas tos mēdz sajaukt ar pārtikas paliekām. Nokļūstot dzīvnieku gremošanas sistēmā, tie var izraisīt aizrīšanos, zarnu aizsprostojumus un pat nāvi. Turklāt, baloniem piestiprinātās lentes var apvīt dzīvniekus, radot traumas un ierobežojot to kustību.
Autors: Pexels.com
Mitrās salvetes – pazūd no acīm, bet saglabājas dabā
Mitrās salvetes ir kļuvušas par jauno ģimeņu ikdienas sabiedroto, taču to nepareiza izmešana rada nopietnas vides problēmas. Saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) 2020. gada pētījuma datiem Latvijā tirgus līderis mitro salvešu segmentā gada laikā pārdevis aptuveni 82,5 miljonus salvešu, kas kopumā veido 396 tonnas. Tomēr ne visas tirgū laistās salvetes tiek atbilstoši izmestas - tās itin bieži sastopamas arī dabā vai tiek noskalotas kanalizācijā.
Kamēr aktuālo situāciju Latvijā varam minēt, tikmēr Lielbritānijā nesens pētījums norāda, ka 93% no visām kanalizācijas aizsprostojumiem tiek saistīti ar kanalizācijā izmestām mitrajām salvetēm. Lai gan mitrās salvetes tiek pozicionētas kā bioloģiski noārdāmas, faktiski reti kura ražotāja produkcija patiešām sadalās dabiskajā vidē. To īstā vieta ir sadzīves atkritumu konteinerā.
Videi draudzīgas alternatīvas
“Pirms izvēlamies balonus un mitrās salvetes, vērts apdomāt – vai nav citas, videi draudzīgākas alternatīvas? Liekot lietā radošumu, svētkus varam padarīt košus un krāšņus arī ar ilgtspējīgām dekorācijām. Savukārt mitro salvešu vietā bērnu kopšanai lieliski noderēs vairākkārt lietojamas auduma drāniņas vai tekošs ūdens, kas, galu galā, būs arī saudzīgāks mazā ķipara ādai. Ja tomēr izmantojam balonus un mitrās salvetes, tad ir vērts atcerēties, ka pēc lietošanas tiem ir vieta sadzīves atkritumu konteinerā, ne dabā vai kanalizācijā,” skaidro Laura Berga.
Alternatīvas, kas palīdzēs samazināt videi nedraudzīgo preču patēriņu ikdienā
• Izvēlies atkārtoti lietojamas dekorācijas, piemēram, papīra karodziņus un auduma lentes, kas var kalpot vairākus gadus.
• Aizstāj balonus ar dabai draudzīgām opcijām, piemēram, ziepju burbuļiem vai auduma karodziņiem.
• Izmanto mazgājamas auduma salvetes mitro salvešu vietā vai izvēlēties ekoloģiskas, dabai draudzīgas alternatīvas.
