Bērnu drošība digitālajā vidē: riski, pazīmes un rīcība
Vairāk nekā 80% seksuālo noziegumu pret bērniem sākas tieši sociālajos tīklos, tāpēc bērnu drošība digitālajā vidē joprojām ir viens no aktuālākajiem izaicinājumiem. Internets sniedz neierobežotas iespējas informācijas apmaiņai, izklaidei un saziņai, taču vienlaikus tas kļūst arī par vietu, kur bērni visbiežāk sastopas ar emocionālu un fizisku apdraudējumu.
Statistikas dati liecina, ka 89% bērnu vecumā no 9 līdz 16 gadiem ir reģistrēti vismaz vienā sociālajā tīklā, un vairāk nekā puse no viņiem savus profilus atstāj publiski pieejamus. Tas nozīmē, ka bērni kļūst par vieglu mērķi krāpniekiem, kiberhuligāniem un citiem noziedzniekiem, kuri izmanto interneta vidi savtīgiem nolūkiem. Par šiem un citiem būtiskiem jautājumiem, kas skar bērnu drošību tiešsaistē, krīžu un konsultācijas centra "Skalbes" rīkotajā tiešsaistes seminārā "Eiropas diena noziegumos cietušajiem 2025" plašāk stāstīja Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta Uzticības tālruņa nodaļas vecākā eksperte Dace Ļutkus.
Statistikas dati liecina, ka 40% bērnu vecumā no 9 līdz 14 gadiem ir sarakstījušies ar svešiniekiem, 53% no viņiem izpauduši savu telefona numuru, un 11% no tiem pat satikušies klātienē. Turklāt pagājušajā gadā Latvijā Bērnu uzticības tālrunis 116111 saņēma 315 ziņojumus par noziegumiem internetā pret bērniem. Diemžēl digitālajā vidē pastāv dažādi noziegumu veidi, kas nopietni apdraud bērnu drošību un labklājību.
Viens no izplatītākajiem riskiem ir pavedināšana internetā jeb grūmings – manipulācijas process, kurā pieaugušais uzsāk saraksti ar bērnu, cenšoties izveidot uzticību un emocionālu saikni. Sākotnēji sarunas var šķist nevainīgas, taču pakāpeniski tās pāraug personīgu noslēpumu dalīšanā, fotogrāfiju apmaiņā un pat fiziska kontakta mēģinājumos. Tāpat izplatīta problēma ir kiberbulings, kas var izpausties kā draudi, apmelošana, privātu attēlu izplatīšana vai bērna publiska pazemošana tiešsaistē, visbiežāk sociālajos tīklos. Šāda veida uzbrukumi var atstāt nopietnas emocionālas sekas un ietekmēt bērna psiholoģisko labsajūtu.
Cits nozieguma veids ir bērnu pornogrāfijas izplatīšana, kas ietver bērnu attēlu vai video izmantošanu bez viņu atļaujas vai seksuāla rakstura materiālu radīšanu un izplatīšanu. Nereti bērni tiek pierunāti vai piespiesti nosūtīt kailfoto, kas pēc tam var tikt izmantoti šantāžai. Tāpat noziedznieki mēģina iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, mājas adresi, skolas nosaukumu vai bankas datus, lai vēlāk bērnu izsekotu vai izmantotu viņa identitāti krāpnieciskos nolūkos. Papildu tam bērni bieži vien neapzināti saskaras ar nelegālu un nepiemērotu saturu, kas var būt vardarbīgs, pornogrāfisks vai citādi traumējošs.
Autors: Pexels.com
Semināra laikā eksperte norāda, ka tiešsaistē veiktie noziegumi bieži vien norit pēc noteikta scenārija. Sākumā noziedznieks identificē upuri un izveido ar viņu kontaktu, pakāpeniski veidojot uzticību. Šajā posmā tiek vērtēts arī risks, domājot par iespējamajām sekām: “Vai man par to kaut kas būs? Vai ar mani var kaut kas notikt?”. Tālāk seko kontroles nostiprināšana, kas bieži iet roku rokā ar emocionālu manipulāciju – “Ja tu kādam pateiksi, ne tikai man būs slikti, bet arī tev būs slikti. Es varu iegūt sodu.” Pēc tam tiek veikti centieni panākt klātienes tikšanos, kas var rezultēties arī ar seksuālu kontaktu.
“Pazīmes, kas var liecināt par bērna apdraudējumu internetā, nereti atspoguļojas viņa uzvedībā un emocijās. Bērns var kļūt noslēgts, nemierīgs, piedzīvot pēkšņas garastāvokļa svārstības, trauksmi un vēlmi izolēties – atteikties no ģimenes izbraucieniem vai draugu kompānijas. Tāpat vecāki var pamanīt noslēpumainību attiecībā uz tiešsaistes aktivitātēm, piemēram, bērns sāk slēpt ierīces ekrānu, kad kāds ienāk istabā, vai pēkšņi pārtrauc saraksti, tiklīdz pieaugušais ir tuvumā. Dažkārt var parādīties arī fiziskas sūdzības, piemēram, galvassāpes vai vēdersāpes, kas saistītas ar emocionālu spriedzi. Būtiska pazīme var būt arī jaunu draugu parādīšanās, īpaši gadījumos, ja viņi dalās ar nepiemērotu saturu vai mudina bērnu uz riskantu rīcību,” Bērnu aizsardzības centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta Uzticības tālruņa nodaļas vecākā eksperte Dace Ļutkus.
Svarīga tiešsaistes noziegumu sastāvdaļa ir cietušā izolēšana – bērns tiek pieradināts uztvert attiecības ar noziedznieku kā noslēpumu. Cietušajam tiek iestāstīts: “Neviens par to nedrīkst zināt, tā ir mūsu īpašā draudzība”. Visbiežāk šajā procesā bērns pakāpeniski attālinās no ģimenes un draugiem, jo pavedinātājs veicina sajūtu, ka tikai viņš ir tas, kurš bērnu patiesi saprot un atbalsta. Šādas taktikas mērķis ir radīt pilnīgu emocionālu atkarību, kas ļauj noziedzniekam vēl vairāk kontrolēt bērna rīcību.
Lai pasargātu bērnus no tiešsaistes apdraudējumiem, būtiski ir veidot atklātu komunikāciju un izglītot viņus par drošības jautājumiem. Vecākiem ieteicams izmantot privātuma iestatījumus un vecāku kontroles rīkus, lai ierobežotu bērna piekļuvi nepiemērotam saturam. Svarīgi ir arī atgādināt bērniem par atbildīgu rīcību tiešsaistē – neizpaust privātus datus un neiesaistīties sarunās ar nepazīstamām personām. Ja bērns ir saskāries ar apdraudējumu internetā, nekavējoties jāziņo Bērnu uzticības tālrunim 116111 vai platformai drossinternets.lv. Palīdzību iespējams saņemt arī krīžu un konsultācijas centrā "Skalbes", centrā "Dardedze", vai vēršoties Valsts policijā, zvanot uz 110.
