Diendusa – vai piemērota visiem?

Pēc kārtīgas maltītes, smaga darba vai vienkārši tāpat – laiku pa laikam šķiet tik kārdinoši dienas vidū nedaudz atlaisties un pagulēt diendusu. Tas īpaši bieži novērojams gada tumšākajā laikā, kad kopumā jūtamies mazāk enerģiski un miegaināki. Reizēm šāds miegs nodrošina enerģijas pieplūdumu, taču citreiz – pašsajūta vēl vairāk pasliktinās. Kāpēc tā, skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste Dr. Marta Celmiņa, bet aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane sniedz padomus, kā dienas laikā paaugstināt enerģijas līmeni.

Svarīgs diendusas ilgums

Miegs nav vienmērīgs process – to iedala vairākās fāzēs, kas nakts laikā cikliski mainās. Iemiegot nokļūstam seklā miega fāzē, kas kalpo kā pāreja starp nomodu un miegu. Pēc dažām minūtēm iestājas vidējā fāze, kuras laikā apkārtnē notiekošais vairs nespēj tik viegli uzmodināt. Tai seko dziļais miegs, no kura ir ļoti grūti pamosties. Visbeidzot, atkal atgriežamies sākuma fāzē, kad nereti cilvēks īslaicīgi pamostas. Pieaugušajiem pilns miega cikla garums ir no 90 līdz 110 minūtēm, bet bērniem pēc četru mēnešu vecuma – no 30 līdz 40 minūtēm. Bērnam augot, miega cikls pagarinās.

„Diendusas gadījumā svarīgs ir tās ilgums. Neliela „spēka snauda” – no 15 līdz 20 minūtēm – palīdzēs justies labāk, bet, ja guļ ilgi un modinātājs uzlikts tieši tajā brīdī, kad smadzenes ir iegājušas „dziļajā miegā”, tad ir grūti pamosties, var kratīt drebuļi, ir dulla galva un grūti koncentrēties. Pēc šāda miega var nebūt nekādas atpūtas sajūtas, gluži pretēji, cilvēks var justies pat sliktāk nekā pirms miega,” skaidro miega speciāliste Marta Celmiņa.

Autors: Pexels.com

Labvēlīgi ietekmē domāšanu un atmiņu

Dažādi miega pētījumi liecina, ka īsas „spēka snaudas” var labvēlīgi ietekmēt domāšanas procesus un atmiņu, kā arī samazināt nogurumu un uzlabot pašsajūtu dienas laikā, ja vien netiek gulēts ilgāk par 20 minūtēm.
 
Īsa atpūta palīdz smadzenēm ātrāk un efektīvāk uzņemt jaunu informāciju, uzlabo spēju saglabāt un atcerēties detaļas, kas ir būtiski, piemēram, mācību procesā. Diendusa veicina arī asociatīvo domāšanu, palīdzot problēmām atrast radošus risinājumus, uzlabo garastāvokli, samazina stresu.

Miega speciāliste iesaka diendusā doties agrā pēcpusdienā līdz pulksten 15.00, lai dienas snauda neatstātu negatīvu ietekmi uz naktsmieru.

Nav piemērota visiem

Lai gan „spēka snauda” var sniegt tik nepieciešamo uzmundrinājumu un enerģiju turpmākajai dienai, Marta Celmiņa diendusu neiesaka cilvēkiem, kam aizmigšana vakarā sagādā grūtības.

„Viens no miegu regulējošajiem faktoriem ir miega spiediens. Tās ir vielas, kas dienas laikā pakāpeniski uzkrājas smadzenēs, tādējādi palielinot miegainības sajūtu. Miega laikā šis miega spiediens samazinās. Cilvēkiem, kuri cieš no bezmiega, diendusa var vēl vairāk pastiprināt grūtības iemigt, tādēļ viņiem vajadzētu atturēties arī no pavisam neilgas gulēšanas dienas laikā,” skaidro miega speciāliste.

Autors: Pexels.com

Zaļā tēja un žeņšeņs miegainības mazināšanai

Ja miegainība dienas vidū rodas pastāvīgi, bet diendusu pagulēt nav iespējams vai nav vēlams, farmaceite Alīna Fleišmane aicina uzturā lietot vitamīniem un minerālvielām bagātus produktus, kā arī veikt asinsanalīzes.

„Nereti miegainības iemesls ir vitamīnu vai minerālvielu trūkums organismā. Visbiežāk aptiekas apmeklētājiem trūkst D un B grupas vitamīni, bet no minerālvielām – dzelzs, jods, mangāns, varš un magnijs. To nepietiekama uzņemšana var izraisīt nogurumu un koncentrēšanās spēju zudumu. Ne visiem tos izdodas uzņemt tikai ar pārtiku, tāpēc jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par papildu minerālvielu vai vitamīnu uzņemšanu.”

Farmaceite stāsta, ka nogurumu dienas vidū var mazināt arī tādi preparāti, kas satur koenzīmu Q10,  kofeīnu, zaļās tējas vai žeņšeņa ekstraktu. Nogurumu var veicināt arī nepietiekama ūdens uzņemšana, par ko ziemā mēdzam aizmirst. Možumu var palīdzēt atjaunot arī īsa pastaiga svaigā gaisā.