Eksperte: pastāv risks, ka mākslīgais intelekts mūs pārvērtis atpakaļ par pērtiķiem

Pētījums par Latvijas iedzīvotāju ieradumiem un uzvedību demonstrē, ka 53% izmanto mākslīgo intelektu (MI) ikdienas dzīvē. Katrs sestais (65%) ir pārliecināts, ka jau pēc 10 gadiem MI tiks izmantots, lai risinātu lielāko daļu rutīnas uzdevumu, bet katrs piektais (19%) vēlētos izveidot savu MI klonu. Kādos jautājumos Latvijas iedzīvotāji visbiežāk vēršas pie MI pēc palīdzības, un vai tam ir iespējami kādi riski?

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji izmanto mākslīgo intelektu kā meklētāju – šo atbildi izvēlējās katrs trešais (31%). "Protams, aktīvākie lietotāji ir jauni pieaugušie vecumā no 18 līdz 39 gadiem," stāsta pētījuma autore Darja Ņečepurenko, starptautiskās valodu skolas Daria Pure language school dibinātāja, "tomēr ir skaidri redzams, ka, jo vecāks lietotājs, jo mazāk aktīvi viņš izmanto MI."

Piemēram, šādi izskatās vispopulārākās atbildes par MI pielietojumu ikdienas dzīvē divdesmitgadīgo un trīsdesmitgadīgo lietotāju vidū Latvijā:

Pieredzējusi pedagoģe Darja Nečepurenko uzskata: fakts, ka MI aizstāj meklētājprogrammas un katrs piektais skolēns to aktīvi izmanto mājasdarbu veikšanai un referātu rakstīšanai, var būt bīstama tendence. 

Autors: Pexels.com

"Viss ir zāles, viss ir inde – atkarīgs no devas, teica kāds klasiķis. Ja skolēns prasmīgi izmanto mākslīgo intelektu, lai ātri meklētu kvalitatīvu informāciju un pētījumus, lai padziļināti interpretētu datus un paātrinātu mehānisko uzdevumu izpildi – tas ir lieliski. Bet, ja, ieslēdzot MI, mēs izslēdzam smadzenes un ļaujam tam veikt mājasdarbus un pētījumus mūsu vietā – tā ir nelaime. No šādiem skolēniem neizaugs augstas klases speciālisti un domājoši cilvēki," norāda eksperte.

Kritiskā domāšana nav iedzimta prasme. Tā ir jāattīsta – īpaši bērniem un jauniešiem. Ja MI informācijas meklēšanai un mācībām tiks pielietots, neizmantojot kritisko domāšanu, tas var novest, rupji sakot, pie apstulbšanas. 

"Agrāk bija jāpieliek pūles, lai atrastu informāciju, piemēram, referātam. Skolēni lasīja dažādas grāmatas, rakstus, analīzēja, konspektēja to, kas atbilst tēmai, atfiltrēja nevajadzīgo informāciju. Viņi trenējās meklēt uzticamus avotus un neuzticēties apšaubāmiem. Atradot informāciju, mācījās to interpretēt. Tas viss trenē domāšanu, loģiku, "pārvērš mūs no pērtiķiem par cilvēkiem," saka Darja. "Ja šis posms tiek izlaists, ja akadēmisko darbu rakstīšana un mājasdarbu veikšana ir vien jautājumu uzdošana ChatGPT, nokopējot atbildi, pēc kāda laika mēs riskējam iegūt sabiedrību, kas nemāk domāt, un tādējādi ir ļoti viegli manipulējama un pakļauta propagandai."

Pedagoģe atzīmē, ka jau ir ļoti jūtams, kad studenti izmanto MI mājas darbu veikšanai: "Ir gadījumi, kad atbildi vienkārši nokopē no ChatGPT, un tad pie teksta parādās zvaigznītes. Uzreiz ir skaidrs, kurš "mācījās" – students vai mākslīgais intelekts."

Darja atzīmē, ka mūsdienu tehnoloģiju cienītāji bieži domā, ka MI vai mobilā lietotne ļaus pašiem iemācīties svešvalodu –katrs desmitais jaunietis (9%) izmanto MI valodas apguvē. Daļēji tā ir taisnība – noderīgi palīgi eksistē::

• ChatGPT – teksta pārbaudei (bet atcerieties – svarīgi rakstīt tekstu pašiem un uzticēt MI tikai pārbaudi).
• Quizlet – jaunu vārdu, sinonīmu un frāžu iegaumēšanai.
• Kahoot – aizraujošas viktorīnas par gramatikas noteikumiem, metaforu nozīmi un "garlaicīga" materiāla pārvēršana par spēli.
• Drops by Kahoot – jaunu vārdu iegaumēšanai spēles formātā. Ir arī uzdevumi klausīšanās prasmju attīstīšanai.

Eksperte atzīmē, ka, ja mācību programmā tiktu iekļauti gan skolēniem, gan skolotājiem paredzēti mācību kursi par to, kā lietot MI, tas varētu kļūt par lielisku palīgu gan mācībās, gan mācību procesa pilnveidošanā. "Tomēr skolotājus aizstāt nav iespējams, jo viņi veic to, ko MI vēl nevar: veido pašu svarīgāko –  sistēmu – proti, ko un kādā secībā mācīties," skaidro D. Nečepurenko, piebilstot, ka MI patiesībā ir palīgs ne tik daudz skolēnam, cik skolotājam.

Autors: Pexels.com

Silīcija ielejā (ASV) jau ir izstrādāti avatari, kas apmāca cilvēkus. Interesanti, ka ASV katrs otrs vēlas savu MI klonu, Singapūrā – gandrīz 70%, bet Saūda Arābijā un Vjetnamā – 8 no 10 respondentiem. Latvijā, savukārt, tikai katrs piektais. 

"Skeptiķi teiks – tas ir pierādījums tam, ka MI drīz aizstās cilvēku! Jāapzinās, ka avatara trenēšanai un apmācībai arī ir vajadzīgs cilvēks, turklāt – augstas klases speciālists savā jomā. Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē būs milzīgs pieprasījums pēc skolotājiem, kas efektīvi izmanto MI savā darbā, lai radītu pielāgotas pieejas katram skolēnam (piemēram, saistoši, interaktīvi uzdevumi, kas atbilst konkrētā skolēna vajadzībām). MI neaizstās skolotāju vai jebkuru speciālistu, bet augstas klases speciālists, kurš efektīvi izmanto MI savā darbā, izstums no darba tirgus to, kas MI neprot," stāsta eksperte.

Kā liecina Daria Pure language school pētījums, starp Latvijas iedzīvotajiem vecumā no 18 līdz 39 gadiem, 21% izmanto MI savā profesionālajā darbībā. Starp respondentiem ar augstāko izglītību šādu atbildi sniedza (19%) daudz vairāk cilvēku nekā tie, kam ir vidējā (6%) vai vidējā speciālā izglītība (7%). Svarīgs faktors ir aptaujāto amats. Piemēram, 33% vadītāju izmanto MI, savukārt kvalificēti speciālisti – 21%, biroja darbinieki – 18%.

Latvijas iedzīvotāji norādīja vēl dažus netipiskus MI pielietojumus:

• Recepšu meklēšana ēdienu gatavošanai no specifiskiem produktiem (6%)
• Atsauksmju meklēšana par precēm un pakalpojumiem (6%)
• Izklaides izvēle atbilstoši savām vēlmēm (5%)
• Pakalpojumu sniedzēja meklēšana (4%)
• Izklaides iespēju meklēšana bērniem (1%)

Jāatzīmē, ka tai pašā laikā 47% Latvijas iedzīvotāju neizmanto MI ikdienas dzīvē, īpaši tie, kas ir vecāki par 40 gadiem. Vecuma kategorijā no 40 līdz 49 gadiem MI neizmanto 50%, no 50 līdz 59 gadiem – 55%, un starp tiem cilvēkiem, kas vecāki par 60, MI neizmanto vesels 61%.

Pētījumu veica Norstat Latvija pēc Daria Pure language school pasūtījuma 2025. gada martā. Tajā piedalījās 1000 cilvēku vecumā no 18 līdz 70 gadiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.